Tas moments, kad safanojies par attiecībām, vēlies kopdzīvi utt.. līdz mirklim, kad aptver, ka otrs nemaz nenovērtē Tevi un ir vienalga par daudzām lietām un komplimentus vispār neizsaka, jo neuzskata par skaistāko. Beidzot rozā brilles nokrita, redzu, ka mani vispār nemīl. Kā sapratāt - vēlos loti dzirdēt stāstus.
Kā var būt rozā brilles, ja nemīl? Kāpēc ir kopā, ja nemīl? Rozā briļļu krišana man asociējās ar nomestas zeķes atrašanu vai aizmiršanu nomazgāt krūzīti. :D
Nevēlos ieslīgt detalās, esam kopā, bet jau uz galu viss iet. Man sāp un grūti sanemties, nesaprotu, kāpēc vispār uzsāku attiecības, nebūdama par visiem 100 pārliecināta. .
Izrunājies ar viņu vai meklē citu, kurš tevi novērtēs :-) Saprast ir viegli - ja nepamierina viņa attieksme un tas, kā pret tevi izturas, tad labāk attiecības izbeigt.. ātrāk nekā vēlāk, būs vieglāk.
Manam bijušajam jau "komplektā" nāca liels naids pret cilvēkiem kā tādiem+ kompleksi, tāpēc stipri aizvainota nepaliku. Bet pirmais, kas lika domāt, ka nebūs, bija seksa zudums. Kā arī regulārāka vēlme iet pavadīt brīvo laiku ar draugiem (kad arī esmu es, jo bija kopīgi draugi), nevis, piemeram, divvientulībā. Likās, ka viņš baidījās palikt ar mani divatā. ;-)
tā nav tik ļoti bieža situācija, lai būtu daudz stāstu no dzīves. bet man tā ir bijis- neteiktu, ka biju safanojusies par attiecībām, pati arī manīju, ka kaut kas nav līdz galam. un tā arī sapratu, vienkārši jutu, ka tā nav mīlestība ne manī, ne otrā galā. diezgan drīz pēc šīs atklāsmes arī izšķīrāmies, bija ļoti žēl, jo attiecības bija burvīgas un vīrietis arī, gribējās, lai viss būtu vēl glābjams.. bet nu kaut kas pietrūka, abi to apzinājāmies un ar to arī tika pielikts punkts. kāda ir tava situācija? šķiet, ka vīrietis vairs nemīl, bet ne runā par to, ne mēģina visu izbeigt?
26
