Caloo... hmm.
Ir dažādi bijis man, jo kā jau teicu, ilgi jau praktizēju :D
Vienu reizi devu iespēju draugam un pārauga kopdzīvē :D
Bet ir arī 2 pilnīgi platoniskas draudzības, kur tiešām nekas tāds nav bijis necik.
Ar vienu arī sen draudzējos, zinu, ka viņam patīku pēc izskata, bet vairāk tā draudzība balstīta
uz kopīgu pagātni un absolūtu humora saskaņu. Man tiešām liekas, ka viņš mani negrib un es viņu arī nē.
Ar labāko draugu... nu drusku savādāk ir palicis kopš abi esam brīvi :D Neskatoties uz garīgo saskaņu, neesam viens otra tips ne rakstura, ne izskata ziņā.
Nezinu kāpēc lai viņi pēc cik tur gadiem pēkšņi izmantotu iespēju, tāpēc domāju, ka nē. :D
Pavisam nesen sagribēju iegūt jaunu draugu :D bet viņš atzīst, ka nemāk draudzēties ar sievietēm tāpat vien. Ja godīgi, tieši šobrīd ir škrobe par to.