Es dēļ pārmācīšanās un pārstrādāšanās iedzīvojos depresijā, nevienam to nenovēlu. Es strādāju un mācījos vienlaikus, taču lielās apzinības dēļ nepārtraukti biju tādā kā nelielā stresā par to vai visu laicīgi paspēšu, taču brīvdienās tomēr centos arī mazliet pievērsties tīri atpūtai. Tas neko nedeva. Beidzu skolu un beidzot varēju atslābt, sevi iepriekš biju noskaņojusi uz tādu režīmu, ka nedod dievs vel saslimst un kaut ko iekavēt...tanī brīdī, kas beidzās skola tā atslābu, ka sākās visas problēmas...iesākumā mēnesi no vietas mani mocīja migrēnas, tas bija mans atvaļinājuma laiks, kuru pavadīju gultā, praktiski neizejot no mājas....bija miega traucējumi, izteikts nespēks, nogurums, nebija vēlēšanās darīt neko...kad sapratu, ka vairs nevaru tā dzīvot devos pie neirologa un beigu beigās nonācu pie diagnozes - depresija. Augustā sāku lietot antidepresantus un šonedēļ beidzu tos lietot. Šis periods bija ļoti smags un tas ir tikai tā īsumā. Nevienam to nenovēlu, tāpēc necentieties pārspēt pašas sevi pārstrādājoties, tas tomēr beigās neatmaksājas, jo ir jāpavada liela daļa laika pie ārstiem un lietojot zāles.