Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Problēmas bērnudārzā.

 
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Labrīt, mīļās cosmo dāmas. Jauku Zaļo ceturtdienu! (l)
Radušās nopietnas problēmas bērnudārzā. Vairs nezinu ko iesākt, kam ticēt un kur vērsties. Manu puiku regulāri apbižo viens un tas pats Bērns. Pēdējās trīs nedēļās tas burtiski ir katru dienu (ar divu dienu izņēmumu). Sākot ar parastu (!) grūstīšanos un sišanu līdz pat zilumiem un zobu birstes izmešanai podā. Tāpat, ir sperts ar kāju pa muguru, bijušas redzamas pāri darījuma pēdas uz rokām un sejas no kniebšanas. Mans bērns nav eņģelis, neviens nav. Tomēr divu gadu laikā es neesmu saņēmusi nevienu sūdzību par viņu. Viņam nav noslieces uz agresiju. Pagājušajā piektdienā mans dēls šim Bērnam esot iesitis. Veicu audzinoša rakstura pārrunas ar bērnu, taču nevaru teikt, ka mani izbrīnīja viņa rīcība ņemot vērā to kam viņš ir bijis pakļauts.
Abi bērni ir vecumā 3-4 gadi.
Pēc pirmā nopietnā konflikta, trīs nedēļas atpakaļ, sazinājos ar šī Bērna mammu. Visu izrunājām, viss labi. Taču visās nākošajās dienās izmaiņu nebija. Ilgi negaidīju, vērsos pie Audzinātājas un pieprasīju paskaidrojumus - galu galā, ja bērnu var sist katru dienu, tad liela daļa atbildības ir uz pedagoga pleciem. Man tika teikts, ka šāda agresija ir pret daudziem audzēkņiem grupā. Ka ir piesaistīts (kaut kas līdzīgs) sociālais pedagogs, tika teikts, ka tiek veiktas pārrunas ar vecākiem KATRU DIENU un vecāki ir izsaukti pie vadītājas. Tāpat, man tika paskaidrots, ka ģimenē ir problēmas.
Saprotot, ka situācija tiek risināta nolēmu gaidīt un lieki šos vecākus neapgrūtināt. Tā tomēr ir ļoti jutīga tēma. Tomēr, vakar šī mamma man uzrakstīja, ka mans dēls esot provicējis viņas dēlu - neesot licis mierā. Par to pašu situāciju no audzinātājas saņēmu skaidrojumu, ka mans dēls neko neesot darījis, bet vienkārši ķeršanas spēles ietvaros, saņēmis sitienu pa roku.
Tāpat jau esmu izplūdusi garos aprakstos... Īsāk sakot, šī mamma nebija lietas kursā par pret manu dēlu vērsto agresiju, nekādas pārrunas nav bijušas un nav plānotas un par sociālo pedagogu arī nav bijusi lietas kursā. Vienojāmies, ka viņa noskaidros situāciju pie konkrētās audzinātas.
Audzinātāja noliedz, ka jebkas no visa būtu noticis. Šī bērna mamma, protams, pateica, ka viņai neesot pamata neticēt. Es vairs neuzticos audzinātājai, ar vadītāju, pat idejas līmenī, nav jēgas runāt.
Nejūtos tā, ka varētu situāciju atstāt pašplūsmā. Vispār, jūtos briesmīgi. Un vēl vairāk tādēļ, ka neko pierādīt arī nevaru. Nezinu kā rīkoties. Varbūt, kadai ir bijusi līdzīga situācija? Varbūt, ja ne līdzīga, tad ir kāds vieds padoms ko darīt, kā rīkoties? Esmu samērā tuvu izmisumam.
13.04.2017 09:10 |
 
Reitings 249
Reģ: 25.07.2013
žēl Tavu mazo :-(
kad mans bērns būs lielāks un ies bērnudārzā, es mācīšu, ka normāli ir sevi aizstāvēt. ja sit, tad jādod pretī. nekādā gadījumā nebūt pirmajam, kas sit, bet ļaut sev darīt pāri- to nē.
to man mācīja mamma un vienu reizi bērnībā nācās izmantot. lieki teikt, ka mani aiztika pirmo un pēdējo reizi.
bet šajā situācijā es varbūt vēlreiz ietu runāt ar vecākiem, bet tā laikam nebūtu nekāda sugar talk.
13.04.2017 09:25 |
 
Reitings 1196
Reģ: 28.01.2013
Pie vadītājas ir pilnīgi noteikti vērts vērsties ar rakstisku iesniegumu, lai gadījumā, ja tiek pārbaudīti dokumenti, būtu pierādījumi, ka es mēģinājusi situāciju risināt. Citādāk sanāks tāpat kā tagad - audzinātāja vienam saka vienu, otram kaut ko pilnīgi citu. Ja saka, ka problēmas ģimenē, tad varbūt ir vērts anonīmi painformēt bāriņtiesu? Vēl ir tā bērnu tiesību inspekcija, tie arī reizēm brauc pārbaudēs.
13.04.2017 09:26 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
stellaglmr
Šādas situācijas jārisina rakstiski. Iesniegums BD vadītājai! Lai sauc visus kopā, iesaistot psihologu un runājiet. Lai psihologs veic novērošanu utt.
13.04.2017 09:28 |
 
Reitings 7827
Reģ: 17.05.2012
Noteikti vērsies pie vadītājas ar iesniegumu!!! Ja tas nelīdz, raksti domei/izglītības speciālistam. Vēl vari runāt ar vadītāju par bērna pārcelšanu citā grupā.
13.04.2017 09:36 |
 
Reitings 318
Reģ: 29.01.2009
Var rakstīt iesniegumu vadītājai aprakstot situāciju. Ja bērns ir agresīvs un apdraud pārējos bērnus, tad piesaista sociālo pedagogu. Es savam puikam, kas tagad ir skolēns, mācīju atbildēt ar to pašu.
13.04.2017 09:39 |
 
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Paldies par ieteikumiem un atbildēm.
Par atdarīšanu ar to pašu, sevis aizstāvēšanu ieteikumu dzirdu bieži. Tai skaitā no pašas audzinātājas (!). Kaut kā vienmēr ir licies, ka 3-4 gadu vecumā tā robeža starp "es sevi aizstāvu" un "man LIEKAS, ka man sevi jāaizstāv" ir ļoti, ļoti trausla. Tādēļ, vienmēr, kad mazais raud un taisa traci, ka neies uz dārziņu, jo viņam dara pāri - mācu un stāstu, ka katram kādreiz ir slikts garastāvoklis un visi bērniņi tikai mācās kā uzvesties. Redzu, ka tas dod rezultātu. Bērns to uztver mierīgāk. Bet tāpat es saprotu, ka tas viss ir ievilcies un baidos, ka šādi to var pieņemt kā normu. Es pat nezinu ko darīt - tehniski, "dot pretī" macība ir pretrunā ar visu ko es savam bērnam esmu mācījusi un ieaudzinājusi, pretrunā ar visu ko viņš zin par savstarpējām attiecībām. No otras puses, ieklausoties Jūsu un apkārtējo viedoklī sāku lēnām padoties - jo cik gan ilgi var ļaut griezt otru vaigu...
Par vadītāju. Vadītāja ir dīvaina sieviete cienījamos gados. Viņa nepieņem, ka viņai var nebūt taisnība. Viņa nepieņem, ka personālam var nebūt taisnība. Ja pie viņas vēršas ar sūdzību viņa darīs visu, lai radītu problēmas vecākiem. Tomēr piekrītu - rakstisks iesniegums ir rakstisks iesniegums un neatstāj vietu liekiem vārdiem un aplinkiem. Paldies, tā arī darīšu.
Visvairāk mani sarūgtina fakts, ka es nevaru aizstāvēt savu bērnu. Jo es neredzu un nezinu kas īsti notiek. Nesarotu, kādēļ bērnudārzos nav novērošanas kameru. Skolotājām vairs neuzticos. Cita grupiņa situāciju īsti neatrisinās, jo bērnudārzā trūkst audzinātāju.
Beigu galā, šobrīd tā situācija sanāk tāda: manu bērnu sit, bet es apmeloju gan skolotāju, gan mazu bērnu. Ir loģiski, ka katra mamma vēlas ticēt labākajam, tomēr skolotāja ir nostādījusi mani ļoti neērtā situācijā. Gribētos ar skolotāju aprunāties, tikai nezinu vai tas visu nepadarīs vēl ļaunāku.
13.04.2017 09:53 |
 
10 gadi
Reitings 4002
Reģ: 02.01.2011
Ir bijusi līdzīga situācija. Vairāk gan aktuāla bija tieši košana tā, ka uz rokām vēl 2 dienas stāvēja zobu nospiedumi.
Tā kā nav iespējams izlabot citu ģimenes un citu bērnus, tad atliek mācīt savējo- tā arī teicām savam bērnam: ja tev dara pāri, dod pretī. ja ne uzreiz sit, tad grūd no sevis prom. NO sākuma manējā vēl pretī neesot situsi, bet nu jau audzinātāja saka, ka turoties pretī. Un labi, ka tā.
Starpcitu, mūsu grupas kodēju ātri vien pārmācīja cits bērns, kurš vienā šādā brīdī no sirds iekoda viņam atpakaļ. audzinātājas saka, ka kopš tās reizes savus zobus uz citiem bērniem vairs nepalaiž.
Var jau būt, ka nav tās pareizākās metodes, bet, manuprāt, ar tādiem sīkiem mežonīšiem ar maigām pārrunām neko daudz nepanāksi.
13.04.2017 09:54 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Runā ar vadību, vēlreiz runā ar audiznātāju, māci bērnu aizstāvēties ("sist pretī" tiešām nav vienīgais variants - māci iesākumā grūst prom, saukt audzinātāju, un jā, sist pretī tikai galējā gadījumā).
.
Vai tavu bērnu vienīgo iekausta? Varbūt arī citi vecāki ir gatavi kopā rakstīt oficiālu iesniegumu vadībai? Es pat nezinu. Nu vai arī jāmaina dārziņš.
.
Mums grupā bija agresīvs bērniņš, ar vecākiem reāli tika runāts, ar vadību arī, rezultātā, kad vecāki atteicās kaut ko lietas labā darīt, bērns tika no grupas izņemts.
.
Tā ka nē, tā nav un tai nav jābūt normālai situācijai, ka viens bērns apbižo pārējos.
13.04.2017 09:59 |
 
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Tik tālu, cik stāstīt audzinātājai bērns prot. Bet baigi daudz tas neko nelīdz. Reiz, kad bērnam bija (arī) iekosts - tā, ka vēl nedēļu bija saskaitāmas visas zobu pēdas) - skolotāja paziņoja, ka viņa neko nav redzējusi. Es daudz saprotu, noteikti var neredzēt - bet kā var nedzirdēt? :D
Ai, visa tā situācija ir absurda. Vispār nav skaidrs kāda ir šo pedagogu funkcija. Bez tam, kādēļ ir jāmelo? Kā pedgogam var ienākt prātā melot par sociālā pedagoga piesaisti un pārrunu veikšanu? Tas viss ir... tik nepareizi.
Neesmu no tramīgajām mammām. Vienmēr uzsveru, ka bērni var nesadalīt savstarpēji krītiņu un kādā līmenī rīvēšanās un nesaskaņas ir pieņemam un normāla attīstības procesa daļa, bet šobrīd viss ir tik tālu aizgājis, ka ne tikai bērns vairs negrib iet uz dārziņu, bet es pati viņu baidos tur laist.
Jāraksta iesniegums un jācer, ka situāciju izmeklēs.
13.04.2017 10:09 |
 
Reitings 9202
Reģ: 13.03.2011
Noteikti vislabāk ir satikties bērnudārzā visām pusēm - tev ar savu bērnu, otram bērnam ar saviem vecākiem un audzinātājai, visu izrunāt un mēģināt rast risinājumu. Bet vispār ļoti neprofesionāla rīcība no audzinātājas puses, jo saprotu, ka ir meloju un noklusējusi .. :-/
13.04.2017 10:16 |
 
Reitings 318
Reģ: 29.01.2009
Pēc pieredzes savas varu pateikt, ka vadītāja arī var nepalīdzēt, vieglāk izlikties, ka viss ir kārtībā, neka risināt kādas problēmas. Bet ir viena institūcija, kas reaģē, tā ir - Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas nāk veikt pārbaudes. Bet aizstāvēšanās var vairāk palīdzēt, tā pati grūšana nost no sevis.
13.04.2017 10:22 |
 
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Yasmin
Ja skolotāja var atļauties savos melos iet tik tālu, ka piesauc vadītāju un sociālo pedagogu, tad man nav nekāda pamata domāt, ka viņa baidītos no kādām sankcijām. Vadītāja ir arī sevi pierādījusi kā neprofesionālu un neobjektīvu citās situācijās. Man tik tiešām ir pamats neuzticēties viņai vai personālam.
Sazvanījos ar Bērnu tiesību aizsardzības aģentūru. Rakstīšu iesniegumu un izvērtējot situāciju veiks izmeklēšanu. Lai kāds arī nebūtu pēc tam rezultāts jūtos mierīgāk. Pat, ja neko nepierādīs, cerams, ka situācija uzlabosies.
13.04.2017 11:03 |
 
Reitings 318
Reģ: 29.01.2009
Mums skolā bija bērnu tiesību aizsardzības aģentūras darbinieki, mums tur smagāks gadījums, bet viņi tiešām veic pārbaudes, izjautā. Rezultāts ne vienmēr ir tas, ko gaidam, bet dod / deva stimulu direktorei.
13.04.2017 11:18 |
 
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Tieši tāds ir mans mērķis - panākt pozitīvas izmaiņas. Esmu gatava uz jebkādu iznākumu, mani nebiedē patiesība par notiekošo, mani biedē neziņa. Ne tikai mans bērns ir pakļauts riskam (nenoliegšu, ka primāri mani interesē tikai viņš), bet arī citi bērni. Galu galā, iesniegumā minēšu arī citas epizodes, kurās bērni ir cietuši no uzraudzītāju agresijas. Lai tad to situāciju izskata visu kopā. Es palieku pie sava - ja bērniem ir ko darīt un viņiem nav garlaicīgi, viņi nesāk kauties un nesāk šaudīties.
Ceru, ka ar šo rīcību būšu devusi skaidru signālu, ka negrasos piekāpties un pievērt acis uz šo netaisnību. Esmu noskaņojusies būt mierīga un nosvērta. Bērnam arī nevajadzētu just, ka mani tas satrauc. Galu galā, man nav par ko baidīties vai kaunēties. Bet turpmāk noteikti būšu gudrāka un "slepeni" ierakstīšu šāda veida sarunas ar pedagogu. Lai arī plašākai publikai tas nebūs lietisks pierādījums, tomēr gadījumos kā šis, vismaz nepalikšu muļķes lomā. Neērti no tās mammas. Pat nevaru iedomāties kā viņai tas viss licis justies un, iespējams, vēl liks justies.
13.04.2017 11:40 |
 
Reitings 3127
Reģ: 02.06.2016
ja bērniem ir ko darīt un viņiem nav garlaicīgi, viņi nesāk kauties un nesāk šaudīties.

Var būt visādi, ja viena audzinātāja uz nez cik bērniem un viens pēkšņi izdomā ko ''jautrāku'', tad jau ej un novaktē, ja nav ieaudzināts, jo pārējie jau aiz neko darīt nesit citiem. Labākais risinājums būtu rakstiski vērsties pie iestādes vadītāja un iekšienē risināt situāciju. Nu ja tas nelīdz, tad iesaistīt palīdzību no malas.
13.04.2017 11:46 |
 
Reitings 471
Reģ: 28.03.2013
Es ieteiktu no sākuma rakstīt vadītājai, kur būtu beigās liela piebilde- Ja ne sāks lietas labāk kaut ko darīt, tad lieta tiks Nodota tālākai izskatīšanai Bērnu tiesību aizsardzības ağentūrai. Ja vadītāja uz Tavu lūgumu neatsaucas, tad Tu vari sagādāt viņai problēmas, kur tu arī tālāk pieminētu, ka vadītāja lietas labā neko nav darījusi.
Vēl var vērsties pilsētas domē par to, kas notiek BD.
13.04.2017 12:53 |
 
Reitings 3267
Reģ: 20.05.2016
Matilde.
jo pārējie jau aiz neko darīt nesit citiem

Nop, tā nav. Ir pietiekoši daudz bērnu, kurus vecāki audzina klopējot, līdz ar to viņiem tas ir normāls uzvedības modelis. Vēsā mierā var pieiet un iesist, iekost, iekniebt...
Grupiņā ir audzinātāja un auklīte un viņām ir jāprot tikt ar to galā.
13.04.2017 13:03 |
 
Reitings 5709
Reģ: 29.01.2009
Es rakstītu pa taisno pašvaldības izglītības departamentam un tad ietu runāt pie BD vadītājas. Un kamēr ir šāda situācija, bērnam mēģinātu atrast citu pieskatīšanas vietu.
Bērni ir agresīvi, jo nemāk komunicēt un nemāk sevi saprast, tas ir pavisam normāli un to visu var atrisināt sarunu vai ilgākas terapijas ceļā.
13.04.2017 13:26 |
 
10 gadi
Reitings 493
Reģ: 29.01.2009
Vērsies pie vadītājas ar rakstisku iesniegumu, jo tikai tad kaut kam ir jēga. Citādi tā ir tāda bezjēdzīga plāpāšana, ko neviens nevar pierādīt. Reāli lietas sāk kustēties tad, kad iesniegums/sūdzība ir izglītības pārvaldē (mazākās pilsētās) vai departamentā (Rīga), jo tad attiecīgās iestādes pieprasa dokumentus kā apliecinājumu veikto darbību, paskaidrojumus un reālu darbību situācijas risināšanā. Tad vairs nekādi nevar izlocīties. Saku to kā cilvēks, kas strādā šajā jomā.
13.04.2017 13:29 |
 
Reitings 3922
Reģ: 06.03.2011
Protams, ir epizodes kurās sišana ir tikai emociju un nesavaldības izpausme, kuru pavada pieredzes un izpratnes trūkums par paškontroli. Tie ir tikai bērni, visādus brīnumus viņi dara un rāda. Mans bērns šad tad kaut ko sastrādā un vēsā mierā man pasaka, ka tas tādēļ, ka "Es Žipčiks!". Tad man viņam jāpaskaidro, ka kļūdas nevajag slēpt, bet labot. Ir tikai dabiski sevi nenokontrolēt, nesavaldīt, nespēt savākt un nespēt visu izdarīt perfekti.
Ja bērns bieži dzird noniecinākumu un aizrādījumus viņš attiecīgi noslēdzas, pauž agresiju, kļūst kautrīgs, nedrošāks un tā tālāk. Jebkurai bērna rīcībai ir iemesls. Un, ne vienmēr tas nāk no ģimenes. Tādas lietas bērns uzsūc ne tikai no saviem vecākiem, bet arī no sabiedrības, kurā ilgstoši atrodas - tātad, arī bērnudārza.
Ja skolotājas laiku sadalītu pareizi, tad nerastos situācijas (vai rastos krietni mazāk), kurās varētu veidoties konflikti vai izpausties šīs negatīvās emocijas un nesavaldība. Grupu darbiņi, grupu rotaļas, dažādas interesantas mācības. Tomēr, un tas nav nekāds noslēpums mūsu grupiņā, skolotājas ir samērā slinkas. Viena skolotāja ir ļoti klusa, otra mīl dejot. Tā, nu bērni - vairāk vai mazāk - visu dienu ir savā vaļā.
Es, protams, saprotu, ka ir grūti ar 15 bērniem grupiņā. Tomēr, neviens jau arī nepieprasa perfektu audzināšanu dārziņā. Ar audzināšanu nodarbojas mājās. Bērnudārzā skolotājām būtu jānodrošina vecumam atbilstoša izglītība un disciplīna, režīms un ikdienas ritms. Nevis pašplūsmā visu atstāt, melot un vēl izlikties, ka neko neredz - vieniem teikt vienu, citiem citu.
13.04.2017 13:30 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits