Pardomas pr karjeru

Gia, es tagad nesen esmu sākusi sēdēt ofisā... Nav slikti, bet nav arī nekas tāds WOW :) Pieņemu, ka atkarīgs no ofisa. Un amata. Un darba pienākumiem. Un kolēģiem.
.
Ja ir plānots mainīt valstī, domā par kaut ko tādu, ar ko viegli var iekļauties citas valsts darba tirgū.

57days paliekot saja darba pec gadiem 6-8 spesu iekrat ap 20k eur gada un atlauties ari no algas pietiekami daudz, bet talak iespejams musu celi vedis uz islandi vai austriju un tad nu muzigais jautajums vai tur noderes mani iekrajumi un ne parak spidosa vienveidiga pieredze vai ari darba pieredze sava joma. Bet to laikam neiespejami prognozet.

Galvenā tava problēma ir, ka darbs nepatīk. Viss pārējais, principā, ir štrunts.
.
Atkal jau, no manas pieredzes - bija man uznācis, ka nolēmu, ka darbs mani padara nelaimīgu. Aizgāju. I ko domājies? Izrādījās, ka darbs mani tieši notur rāmjos, un ka bez darba ir tikai sliktāk. Izvērtē, cik objektīva ir tava nepatika pret darbu.

57days no ta ari baidos, ka iespejams butu vel sliktak un plusa jutu nedaudz spiediena no gimenes par to, ka sezu maznozimiga darba ilgus gadus un ka ta pieredze man nakotne nenoderes. Un tad vienmer iedomajos par to, ka tad bus kad busu cita valsti pari 30 un ar 10 gadu pieredzi joma, kas nav mans aicinajums(ka piemeru savam darbam varu teikt darbs uz kruiza kuga, negribu iegrimt detalas, jo velos palikt anonima)

Kādā jomā Tev ir iegūta izglītība?
Par darbu savā iegūtajā profesijā runājot, nav teikts, ka šis darbs būs mazāk kaitīgs vai interesantāks. Es savā profesijā strādāju jau gandrīz 7 gadus, pirmie 5 gadi likās ļoti interesanti, ļoti patika, bet tagad ir apnicis, gribas kaut ko citu. Varbūt kaut ko līdzīgu, arī savā profesijā, bet ar citu specifiku. Un mana pieredze arī man turpmāk noderēs tā pastarpināti, nu nav tā kā ārstam vai skolotājam, kur izoperē apendicītu 500 reizes un esi profs, vai māci fiziku 15 gadus pēc kārtas un baigi iemācies tikt galā ar klasi.
-
Tāpat var gadīties, ka cilvēks ir ieguvis izglītību kādā jomā, izmācījies veiksmīgi, bet praktiski strādāt nepatīk/ nepadodas. Man ir kaudzēm paziņu (vienk. darbs tāds), kuri ieguvuši izglītību finansēs, saka, ka jā, patiktu vadīt citu cilvēku darbu vai vērtēt uzņēmumus, vai kaut ko tirgot, bet cilvēkam ir alerģija uz grāmatvedību. :-D Nesaprot grāmatvedības pamatus, nepatīk nekas ar un ap to. Bet, ja nav šo pamatu, finanšu jomā ir grūti būt konurētspējīgam. Nav jau jāgrāmato katru dienu, bet ir brīvi jāorientējas tajā.
-
Mans subjektīvais viedoklis arī ir tāds, ka, ja tu dzīvo valstī, kas ir ekonomiski attīstītāka par Latviju, tad 5000 eiro gadā jeb 410-420 eiro mēnesī iekrājumiem - tas nav nekas. Tas ir ļoti maz. Tas nozīmē, ka pēc 4-5 gadu krāšanas Tev būtu pirmā iemaksa viduvējam 3-istabu dzīvoklim Rīgā cik necik pieņemamā rajonā un nepieciešamākajām mēbelēm. Rīgā strādājošam cilvēkam tas gan būtu ļoti labi, atlikt 400-420 eiro mēnesī.
-
Ja tu brauc ar jaunu mašīnu no dārgā gala, īrē plašu dzīvokli labā vietā, dodies eksotiskos ceļojumos un apmeklē restorānus UN vari atlikt 5000 gadā, es teiktu, ka jāizmanto iespēja strādāt šajā darbā, kamēr vēl tāda ir, bet, ja Tu ārzemēs dzīvojot iekrāj 5000 un vēl piedomā pie ikdienas tēriņiem, uzskatu, ka tas nav tā vērts. Bet svarīgi, kādā profesijā esi ieguvusi izglītību. Piem. sociālais darbinieks nez vai arī pēc 10 gadu pieredzes pelnīs baigos simttūkstošus arī ārzemēs.

Labi, mēģināšu īsāk. :-D
No vienas puses, es šeit saskatu risku, ka arī darbs savā profesijā tev nepatiks un nesagādās gandarījumu un stulbi ir nonākt tajā pašā situācijā, bet ar zemākiem ieņēmumiem.
No otras puses, nezinu gan situāciju, bet 5000 gadā iekrājumi man nešķiet tik superkruta un superiekārojama finansiālā situācija, lai palaistu garām pespektīvu darbu savā profesijā ar kajeras izaugsmes iespējām, ja tāds piedāvājums uzrodas.

Mana ģimene gan nedomā, ka man ir maznozīmīgs darbs, tā domāju tikai es :) Bet es tev teikšu - nepakļāujies ārējam spiedienam! Tā ir TAVA, pie kam ļoti ticams, ka VIENĪGĀ dzīve. Tas ir tavs lēmums.

Damas nespeju vien pateikties par jusu viedokliem, tas lauj paskatities uz situaciju no cita skatu punkta! :)
Bet vai jusuprat nav tas druscin par velu ap 30 gadiem veljoprojam stradat apkalpojosa sfera? Man ir bakalaurs marketinga.

Es nezuskatu, ka sfērām ir sakars ar vecumu.
.
Bet es uzskatu, ka ap 30 vajadzētu nevis ķert un grābt jebkuru darbu, kas var noderēt kā pakāpiens uz kaut ko (nu teiksim, jebko, ko var apvienot ar studijām, jebko, kas dod pieredzi konkrētā jomā, jebko, kur maksā tā, lai dzīvošanai pietiek...), bet gan vajadzētu jau ierēķināt savos darba plānos arī komforta aspektu - darbs, kurā psiholoģiski jūties labi. Nav vairs tas vecums, kad var nedomāt par tagadni :)

Manuprāt nekad nav par vēlu strādāt, mainīt nozares vai darīt kaut ko citu. Par vēlu ir tad, kad uzber trīs saujas smilšu. Es dabūju savu darbu profesijā bez jebkādas pieredzes, gaidu, kad pieredze sasniegs tik, lai varētu pretendēt uz labāku darbu. Nozare man kā tāda nepatīk, bet iespējas ir labas.

Visvairak pietrukst tas, ka apkartejie lepotos ar mani, bet varbut jaatista talanti un hobiji un ar tiem japarsteidz sevi un citus

Nu kāds lepojas ar talantiem, kāds ar algu, bet kāds ar amata nosaukumu. Man ir smuks amata nosaukums, pagaidām ar to pietiek. Padomā, kas ir svarīgāks tieši tev.

Gia, vai nav tā, ka Tu pārāk ietekmējies no citu cilvēku viedokļa? Es neuzskatu, ka karjera vai hobiju jāattīstā tādēļ, lai citi ar Tevi lepotos vai būtu pārsteigti. Darot lietas dēļ citiem diez vai Tu kļūsi patiesi apmierināta ar savu dzīvi. Svarīgāk būtu padomāt, ko un kā tieši Tu pati gribi darīt, kas Tevi darīs laimīgāku. Darbs būtu jāmaina tad, ja Tev pašai tas nepatīk, nevis tāpēc, ka apkārtējiem tas neliekas gana kruts.

Uzskatu, ka darbā mārketinga jomā var ļoti labi nopelnīt, ja ir ķēriens. Varbūt ir iespēja izvēlēties zelta vidusceļu? Samazināt slodzi esošajā darbā un paņemt uz pusslodzi darbu savā nozarē, vai iemēģināt roku kādā haltūrā. Mārketings jau arī plašs jēdziens, mēs nezinām, ko tu gribi vai proti darīt, varbūt var preses relīzes rakstīt vai palīdzēt kādam uzņēmumam sakārtot mājaslapu.

Nu kāds lepojas ar talantiem, kāds ar algu, bet kāds ar amata nosaukumu. Man ir smuks amata nosaukums, pagaidām ar to pietiek. Padomā, kas ir svarīgāks tieši tev.

Arī fakts. Zinu cilvēkus, kuri piekrīt strādāt ne pārāk interesantā un ne pārāk labi atalgotā darbā, bet ir svarīgi, ka strādā piem. Statoil vai Erns&Youg vai Swedbank. Darba vietas nosaukums svarīgs.

Es uzskatu ka jebkurs darbs ir labs, ja pasam patik un tur apkartejo ietekmei tad jabut minimalai.