Ak, Dievs, Selīna, tā kolēģe jums tāda vāvere. :D :D Cik veca?
.
Man, starp citu, vakar sanāca kuriozs ar savām pusdienām. Biju sataisījusi rasolu, ieliku kastītē, tad kastīti ieliku lielākā kastītē, kurā vēl bija mazā čipsu paciņa, dakša un jogurts. Visu to kasti atstāju darba ledusskapī. Pienāca pārtraukums, ar kolēģi devāmies ēst. Pārbaudu vienu ledusskapi - nav! , otru - arī nav. Tā es tos ledusskapjus pārvirināju reizes trīs un nu nav manas kastītes! Tā uzvilkos, ka pat citi kolēģi bija sašutuši, ka kāds paņēmis manas pusdienas :D Pārbaudīju arī skapīšus - nu nav manas kastes nekur! Aizsvīlos vēl vairāk, ka paspruka pāris sulīgi lamuvārdi. Tā nu es pārtraukuma laiku nosēdēju ēdot kolēģes cepumus, līdz bija palikušas piecas minūtes līdz pārtraukuma beigām, un izdomāju vēlreiz pārskatīt ledusskapi un hujakš! ieraugu savu kasti zem viena cita maisiņa! Sajutos kā totāla muļķe - entās reizes pārskatīju abus ledusskapjus un neredzēju neko līdzīgu savai kastei, un te beigās kaut kāds abrakadabra notiek un es ieraugu savu kasti. Tā nu pēdējās piecas minūtes sēdēju un ēdu savu rasolu uz nebēdu. The End. :D