(Sa)dzīve pēc gudrības zobu operācijas?

No pašas raušanas man bail/nepatīkami nebija. Mazliet interesanti bija, kad jutu kaula krakšķi :D Skatījos līdzi - kā tas notiek, vēroju, kā sašuj.
Trakākais manā skatījumā - pēc periods. Pirmās 2 dienas mute asinīs, parunāt grūti - tāds liels diskomforts. Uz darbu gan nākamajā dienā pēc raušanas aizgāju, jo nebija uz to dienu citas iespējas, un tad paņēmu 2 brīvdienas.
Dzēru izrakstītās antibiotikas. Pretsāpju zāles neprasījās, jo nesāpēja. 2 nedēļu laikā sadzija un viss OK. (Mana šī februāra pieredze :D )
Piedāvāja gan man raut 2 gudrības zobus reizē, bet atteicos, jo tas būtu par traku, un, ja zobs vesels - lai dzīvo :D

Domāju, ka reāli ņemt pilno anestēziju ir vērts tikai tad, ja plānots operēt visus 4 gudrības zobus. Ar 2 zobiem sedācija ir pilnīgi pietiekama! Tas prieks maksā 50eur, bet ir to vērts. Nav vairs sliktas dūšas vai traku baiļu izjūtas. Un, kas ir pats foršākais - zūd laika izjūta operācijas laikā! Man tās 20min likās kā max 5min. ;-)
Jā, kaula krakšķis man arī bija dzirdams! :-D

Man bija pavisam pozitīvs stāsts!
Izrauts viens gudrības zobs. Nebiju ielaidusi un likās, ka no operācijas nebaidīšos, bet realitātē... kauns atcerēties. Nekad nav bijis bail no ārstiem, bet pirms operācijas pēkšņi paliku psiha, palika grūti pieņemt domu, ka būs jāšķiras no zoba uz visiem laikiem, ka nezinu kā būs pēc tam..
baiļojos un ārstam lūdzu lai mierina mani :D mierināja, operācijas laikā dungoja kko nomierinošu, operācija bija ar vietējo anestēziju, ilga man liekas minūtes 5. un viss bija absolūti gludi arī pēc tam. padzēru antibiotikas, nevienā mirklī nekas nesāpēja, sadzija ātri un nožēloju, ka tērēju enerģiju uztraukumam un jauna, simpātiska daktera priekšā blamējos kā bērnudārzniece žēlabainā balstiņā :D