Skolas laiku BULLY

Pamatskolas gadi bija diezgan smagi. Uz skolu gaju ka uz nevelamu darbu un no skolas centos aiziet pa apkartcelu. No puisu puses tika bojatas ari mantas, kuras toreiz vecaki nevareja nopirkt jaunas.
T.s. Bullies nebija no nelabveligam gimenem, gluzi otradi. Sodien meitenes dzivo normalu, vidusmera dzivi. No puisiem visriebigakais gan savu dziviti un veselibu ir ar narkotikam pakasais, vecaki joprojam stute, cik var.
Launu nevienam noteikti nevelu, bet kontakts ar siem cilvekiem nav nekads jau ntos gadus. Neesmu bijusi uz nevienu salidojumu.
Vai palidzetu , ja prasitu? Drosi vien pasu minimalako izdaritu, bet nekadu dizo atsaucibu no manas puses atseviski individi nesanemtu nekad.
Vienigais pozitivais no sis sapigas pieredzes bija tas, ka uzaudzeju loti biezu adu un iemacijos dzivot harmonija ar sevi, neatkarigi no citu viedokliem un komentariem par mani.

Neteiktu, ka bieži tiku apsmieta. Dažreiz gan, bet visi tie mēģinājumi bija diezgan neveiksmīgi un cilvēkiem pazuda interese to darīt. Es viennozīmīgi spēju piedot. Ja cilvēks pret mani ir bijis nejauks, tad es gan nebūšu tik zemā līmenī. Ja cilvēkam ir kaut nedaudz sirdsapziņas, viņam pašam būs nepatīkami. Ja sirdsapziņas nav, tad gan jau cilvēks nekad arī nesapratīs savu kļūdu.

dr567309
Man tas manis izsmējējs un pāridarītājs nomira no pārdozēšanas!!! Bija kaut kur knapi 25. Es tā arī uz bērēm negāju.
Ko man tur darīt???(s)(s)(s)

Man bija salīdzinoši jauka klase pamatskolā un vidusskolā.
Vienu gadu nomācījos citā skolā, un tur viena meitene diezgan riebīga bija pret mani. Apsaukāja, izsmēja manas fotogrāfijas draugiem.lv (tad bija "modē" likt albumus un tā). Ilgi pārdzīvoju, jo visa klase bija tiešām super cilvēki, atskaitot vienu vienīgo meiteni.
Tagad, kad pagājuši vairāki gadi, nesen tā meitene man pieteicās sekot ig (jo nekur citur neesmu). Joprojām nespēju viņu ne apstiprināt, ne arī kādā veidā kontaktēties, rūgtums ir palicis.

Starpcitu bieži dzirdu ka šie skolas laika "krutie" vēlāk dzīvē neko daudz nesasniedz.

Tam es piekrītu. Arī mūsu klasē bija "krutie", "gudrie", "neitrālie" un "nūģi".
Divi no kruto bariņa jau ir zem zemes (t) pārējie dzīvo pie vecākiem un neko diži nav sasnieguši.
Nevienam neko sliktu gan nenovēlu.

dr567309, arī tev kādreiz būs 50 gad

nu man vairaki gadu vel jagaida lidz apalai 50 it gadu jubilejai. Un ja pa paveiksies rejejai dr nodzovos ari lidz 40 it gadiem. Diemzrel daudzi sak ar zaliti un beidz dzivi pardozejot...ir tada\ dala sabiedriabs kam ta ir norma, bet paldies dievam ir jauniesi kam r darbs, studijas,sports un kas zalitei un citam narkotikam saka ne. Te cosmo gana daudz ari tadu;-)

Vairāk par kaut kādām skolas laiku apcelšanām,man sirdī palikuši daži cilvēki no laikiem,kad dejoju deju studijā.
Lai gan arī pati esmu bijusi tā,kura kādu apceļ,labprāt uzzinātu kā iet tam puisim pret kuru bija visa klase vidusskolā. Ja satiktu dzīvē,tad atvainotos.

Es atkal novēroju tādu lietu,ka tie klases puiši kas skatījās tikai uz populārajām meitenēm vai kas bija ļoti izskatīgas,tagad ir kopā ar meitenēm kas ne tuvu nav tik smukas kā tās no skolas laikiem. Nesaku,ka kopā ir ar nesmukām,bet var redzēt ka nepavisam nav līdzīgas tām vidusskolas meitenēm kurām skrēja pakaļ. Zinu vienu puisi,kas tikai runāja skolā ar meitenēm kuras izskatījās kā modeles, bet tagad ir precējies ar meiteni,kas ir dūšīga,kaut skolas laikā tādas apcela.

Manā klasē mācījās superskaista meitene, bija populārā, viņai pakaļ skrēja visi klases puiši un arī puikas no vecākām klasēm. 14-16 gadu vecumā bija slaida, bet ar krūtīm, nevainojamu ādu. Tagad skatos bildes FB... Šausmas, kā sieviete tā var nolaisties :-( Tā pati, kas posto bildes ar lētā alkohola bildēm. Izplūdusi konkrēti resna, uzacis kā prostitūtai, mati visās bildēs izspūruši. Neteikšu, ka neglīta, bet nu ļoti ļooooti nekopta palikusi.

Ah, tā meitene no iepriekšējā komentāra skolā bija indes čūska - uz visiem šņāca, visus pazemoja. Centās visiem ieriebt vienkārši, jo viņai tas likās jautri.

Laiks no 4- 9 klasei bija šausmīgs, plus vēl skolas maiņa. Ja mazpilsētas skolā viss aprobežojās ar rupju uzvedību, apvainojumiem, tad pilsētas skolā notika arī fiziska izrēķināšanās. Tagad to visu atceroties, saprotu, kāpēc pati ar laiku kļuvu riebīga (neapsmēju nevienu, bet ja vajadzēja tad mācēju par sevi pastāvēt un atbildēt uz rupjībām), nelaidu nevienu sev tuvumā, rezultātā neviens arī nemēģināja tuvoties. Vēl joprojām man cilvēki saka, ka nevar man pienākt klāt parunāt, jo šķiet, ka es ar skatienu varu pateikt, lai netuvojas. (t)
Protams, protams, es daļu šo cilvēku rīcību (ļoti piespiežoties) varu saprast, varu pat piedot, bet aizmirst nevaru. Un negribu. Tas protams nenozīmē, ka par to katru dienu domāju.
Nepriecājos, ja kādam no šiem cilvēkiem dzīvē iet sliktāk, tikai saprotu, ka daļēji šī viņu briesmīgā attieksme pret mani, man lika saņemties un izvirzīt mērķus dzīvē, sasniegt iecerēto, nesalūzt grūtās dzīves situācijās. Toties viņu stāvoklis liecina par to, ka visa bravūra un varēšana bija uz vājāko, mazākuma rēķina, un tagad viņi pa lielam ir tieši turpat kur skolas laikā, nekur.

Paradoksāli, bet es tiku apcelta tieši no priekšzīmīgāko meiteņu puses un tāpēc ka man bija lietas, kuras viņam vecāki nevarēja atļauties, turklāt man bija arī ievērojama uzmanība no puišiem. Kad barvede nomainīja skolu, salīgu ar pārejām meitenēm. Nezinu kā šīm meitenēm iet un neinteresē. Man ar viņām nav nekāda kontakta, tāpēc palīdzību man neprasītu. Bet ja prasītu-nepalīdzētu.
Vispār, ziniet ko, paaudzieties beidzot un pārstājiet BF lūrēt kādi izskatās jūsu bijušie klasesbiedri. Tās meitenes vismaz skolas laikā ir bijušas smukas atšķirībā no savām skauģēm, kuras nekad nav bijušas un nebūs smukas.

Tās meitenes vismaz skolas laikā ir bijušas smukas atšķirībā no savām skauģēm, kuras nekad nav bijušas un nebūs smukas.

Vatsons, pati paaudzies beidzot.

Man,lai cik ironiski tas būtu,dzīvē ir piespēlējusi tos dažus pāri darītājus.
V iena bijusī klasesbiedrene vērsās pie manis,jo viņas bijušais ir mans bērnības draugs.Un tik sirdi kratīja un teica,ka mīl un lai es viņai palīdzot viņu atgūt atpakaļ,bet sarunas tikai par to arī bija.Sūtīja man bildes cik nobimbājusies ir,bet palīdzību atteicu,jo viņu attiecības nav mana darīšana.Puisi arī bija žēl,jo gadus cieta visu ko no viņas puses un acīmredzot savs laiks bija pagājis un puisim apnika.Tagad ar viņu arī kontakts ir atpakaļ,jo kad bija attiecībām - runājām reti.
Otra...atnāca uz darba pārrunām un tieši tajā dienā man vajadzēja satikties ar visiem kandidātiem!Tieši tajā dienā no visām!Es nejutos ne cik slikti,bet meitene gan.Acīmredzot jutās ļoti neērti,galva uz leja,intervija švaka.

Tāds tādu atrod. Un šādos gadījumos abās pusēs ir bērni, kuriem kaut kādu iemeslu pēc ir zems pašvērtējums, pašapziņa. Apsmējēji to kompensē, atrodot citos vājo vietu, tā novēršot apkārtējo uzmanību no saviem 'trūkumiem'. Apsmietie atkal nevēlas uzņemties atbildību par savu zemo pašapziņu, bet noveļ vainu uz Neganto Pēterīti, kas bojā tiem skolas gadus ar barbarisku uzvedību.
.
Ir gadījies būt abās pusēs. Un nevienā pusē nebija patīkama sajūta. Toreiz nesapratu, kāpēc. Meklēju atbildes un tagad zinu, kāpēc :) :) :)

Vairākas pazīstamas meitenes, kuras pamatskolā bija pelēkās peles (latviešu pelēkie mati, neizteiksmīgas uzacis, pārmērīgi kārnais augums, vienkāršas, praktiskas drēbes) tagad vecumā ap 25 -27 ir ieguvušas sievišķīgi slaidus augumus, uztaisījušas gaumīgu uzacu korekciju, un kļuvušas fantastiski skaistas ar skaistiem, koptiem matiem un izmeklētu gaumi.

Jā, ir sāpīgi saņemt pāridarījumus, bet būtu tā kā laiks pārstāt būt mazai apbižotai meitenei, kurai lielā sāpe mūžam nepāriet

jā, ideālajā scenārijā tā būtu. bet vēl joprojām ar smagumu sirdī atceros tos komentārus, kas man tika veltīti no attiecīgā bariņa puses.labi mācījos, sportoju, biju slaida, bet tāpat atrada kur piesieties. paralēli nežēlīgai apsaukāšanai centās sakūdīt visu klasi pret mani, aprunāja, izsmēja pilnīgi visu, ko darīju. toreiz izlikos, ka nedzirdu, bet iekšā katru reizi sirds lūza pušu. paldies dievam tas bija aptuveni 12 gadus. Vidusskolā viņas neviena neiestājās un mums bija normāla klase, bez nevienas intrigas.
vēl joprojām barvede aicina sociālajos tīklos, bet tās 2 reizes, kopš esmu viņu satikusi, skatos uz citu pusi. vai palīdzētu? atkarīgs no situācijas un tā, kāda veida palīdzību. neesmu bezsirde un ļaunu nevēlu, man pilnīgi vienalga, kā viņām tagad iet..
***
piedevusi neesmu un netaisos. jo tas, kā viņa mani morāli pazemoja ir atstājis manā pašapziņā tādas rētas, ka nezinu, vai kādreiz spēšu atgūties.

un vēl es ceru, ka neviens netur uz mani ļaunu prātu, ļaunu nevienam nekad neesmu vēlējusi, bet ar šodienas prātu mazliet nožēloju,ka neaizstāvēju vienu meiteni, kuru visus 12 gadus apcēla, un ne tikai viņu, bet visus viņas brāļus un māsas, jo nabadzīga ģimene. bet viņai tagad ir lieliska dzīve ārzemēs, un es zinu, ka viņa ir laimīga, un viņa to bija pelnījusi.

Jā, ir sāpīgi saņemt pāridarījumus, bet būtu tā kā laiks pārstāt būt mazai apbižotai meitenei, kurai lielā sāpe mūžam nepāriet

Domāju, ka šeit neviena katru dienu par to neraud spilvenā un vudū lelles ar adatām nebaksta, bet nu ja kāds "neveiklo repliku autors" man paprasīs aizdot 100 euro vai ieteikt viņu kādam zināmam darba devējam... a kāpēc lai es piepūlētos to darot? :-D

Palasīju diskusiju. Ziniet, neliekuļošu un nemēģināšu nevienam iestāstīt, ka baigi bēdājos un jūtu līdzi, ja kādam no maniem kādreizējiem pāri darītājiem kaut kas dzīvē neizdodas vai neveicas. Lielo prieku gan man tas nesagādā, bet žēl man viņu nav nemaz. Ziniet tāpēc? Tāpēc, ka reizēm tāda rakstura cilvēkus pie vietas var nolikt vienīgi pati dzīve. Daudzi no šiem cilvēkiem (vienalga - bērni vai jau pieaugušie) viņi jūtas tik visvareni un neuzvarami, ka pilnīgi nelabi paliek. Empātija pilnīga 0. Jā, mani neapbēdina doma, ka arī kretīniem kādreiz dzīvē neveicas un arī viņi kādreiz dabū pēc pilnas programmas izbaudīt tās sajūtas, ko viņu upuri viņu dēļ bijuši spiesti izjust ikdienā. Es nesaprotu, kas tur ir tik šausmīgi zemisks, ka šādu un līdzīgu uzskatu paudējas šeit tiek bez maz ar akmeņiem nomētātas.
Bet kopumā piekrītu viedoklim, ka jo mazāk par pāri darītājiem zini un domā, jo labāk pašam. Lai gan kopīgu paziņu lokā viņi figurē. Un nav pat jābūt stalkerim, lai būtu lietas kursā, kā viņiem iet. It sevišķi mazpilsētās.

Tāpēc, ka bērni domā citādi kā pieaugušie. Tāpēc man liekas zemiski tagad novēlēt sliktu, kad esam pieauguši cilvēki. Bērni domā citādi, iemesli aizvainot ir citādi, īpaši jau vecumos, kā te minēja - 7 gadi un tml.