Man šķiet, ka hobijs no parastām nodarbēm atšķiras tieši ar to, ka tas netiek darīts, lai notriektu laiku, aiz garlaicības, kā tv, sērfošana, seriāli, ka tas noteikti rada prieku, gandarījumu, kur var izlikt dvēseli. Interesanti, ka hobijs pat ir pretējs laika notriekšanai, jo tieši hobijam parasti nav tik viegli atrast laiku.
Hobija esamība priekš manis tomēr norāda, ka cilvēks māk plānot laiku, kas mūsdienās ir liels retums, kā arī, skanēs skarbi, bet rada iespaidu, ka cilvēks dvēselē ir dzīvs, nevis robots - darbs/mājas. Taču nav fakts, ka ar tādu vienmēr būs, par ko runāt.
Ideāli ir tad, ja hobijs rada ienākumus un kļūst par darbu. Tur tad arī izliek savu dvēseli, taču nejaukt ar darbaholisu, kas ir jau kaut kas cits.
555
