Trešā liekā

Man sevišķi nav nekā jauna, ko ieteikt, kas te jau nebūtu pateikts..BET, kad tik tikko bija sākušās manas attiecības, es pēc mēneša arī piekrāpu savu draugu stulbas apstākļu sakritības dēļ. Ak es maita..Un iedomājieties? Viņš man piedeva, nekad šo tēmu vairs nepacēla un es vairs ne reizi šo 9 gadu laikā neesmu viņu krāpusi. Tas, ka piekrāpj vienreiz, nebūt nenozīmē, ka sekos arī otrā, trešā utt.reize

+! Man prieks, ka vēl kāda atzinās. Es nebūt nelepojos ar to, ka nokrāpu savu bijušo puisi (mēs neizšķīrāmies šī iemesla dēļ, bet kopā bijām vēl 3+ gadus, tas tā, zinot šejienes smaku, 100 punkti kādai mēle niezēs ko tādu pateikt :-D), bet tā notiek. Tādēļ tie "tad jau skaidrs kādēļ tu tā domā" komentāri ir vienkārši..sekli? Katram savi iemesli - kam uzmanības, kam seksa bads. Kam alkohola reibums. To nevajag uztvert kā attaisnošanos, bet gan drīzāk... paskaidrošanu. Cilvēki pieļauj kļūdas! Tādēļ jau mēs esam cilvēki :-) Brienam, pakrītam, pieceļamies un nākamreiz kāpjam pāri šai barjerai. Protams, ka ir krāni, kuri krāpj savas otrās puses nekaunīgi, bez nožēlas, bez reāla iemesla, kā vien pašu ego un negribēšana būt lojāliem. Bet tie jau ir īpaša suga.

Katram savi iemesli - kam uzmanības, kam seksa bads. Kam alkohola reibums. To nevajag uztvert kā attaisnošanos, bet gan drīzāk... paskaidrošanu. Cilvēki pieļauj kļūdas!

Tieši tā! Un tāpēc uzreiz un pavisam norakstīt attiecības būtu muļķīgi, nezinot visus iemeslus un faktus. Es arī nelepojos ar to, ko izdarīju, bet manā gadījumā toreiz vēl bija nu tāāda neskaidrība par tām attiecībām kā tādām, nebija ne jausmas, vai tas būs pavisam, pavisam nopietni + dažādu iemeslu dēļ biju uz nedēļu prom + tusiņš, neliels alkohola reibums un...nu tā sanāca. Priecājos, ka man tika piedots un neieguvu sava drauga acīs palaistuves zīmogu, kas salaiž ar visiem pēc kārtas.

Un iedomājies, ja viņam toreiz kāds bļautu un teiktu, lai tevi pamet un viņš paklausītu? :-)

Katram savi iemesli - kam uzmanības, kam seksa bads. Kam alkohola reibums.

Redz, kā kuram, bet man neviens no šiem iemesliem nebūtu pieņemams kā iemesls krāpšanai. Principā nevaru iedomāties nevienu attaisnojošu iemeslu necieņai pret mani, un krāpšana ir necieņa.

Un iedomājies, ja viņam toreiz kāds bļautu un teiktu, lai tevi pamet un viņš paklausītu?

Smejies vai? Itsme noteikti pēc tam būtu sapņu princi satikusi... :D

Redz, kā kuram, bet man neviens no šiem iemesliem nebūtu pieņemams kā iemesls krāpšanai. Principā nevaru iedomāties nevienu attaisnojošu iemeslu necieņai pret mani, un krāpšana ir necieņa.

Parasti jau tas alkohols, kalpo kā seku pastiprinātājs, nevis cēlonis, krāpšanu drīzāk izraisa kaut kā trūkums attiecībās un tālāk jau seko apstākļu sakritība.
Un nē, krāpjot jau baigi nedomā par otru, bet par sevi un savām sajūtām, tāpēc par to necieņu īsti nav vietā, cilvēkiem ir pārāk liela tendence domāt, ka viss saistas ar viņiem- ja, tevi krāpj, tātad neciena, negrib, man nodarija kaut ko... man... man... man... Bet īstenība- viņš, viņš un viņš, visa tā ir viņa lieta un ar piekrāpto pašu tam ir maz sakara, krāpējam, vai nu iekšā ir kaut kas, kā trūkst vai vienkārši sports/dzīves veids, kādam ieriebt, reti kāds speciāli grib, ja čalim sacēlās uz citu, tad ne jau tāpēc, lai tev ieriebtu, vai necienītu, bet tāpēc, ka viņš to gribēja priekš sevis, nevis tevis dēļ- beidziet visu tendēt uz sevi!

Nez... mani ne tik daudz uztrauktu pats krāpšanas fakts šajā gadījuma, bet gan viss kopums attiecībām. Autore man atrakstīja privāti. Es teiktu, ka puisis pats par sevi pret viņu attiecas pietiekoši nepareizi + vēl nokrāpis. No tā arī izdarīju secinājumu, ka šoreiz, visticamāk, tā nebūs vienīgā reize. Bet autore to negrib dzirdēt... Viņa piekrīt tikai tiem komentāriem, kurus grib uztvert kā patiesību. Nu nekas... Gan pieaugs.

Autore pazuda tieši pēc mana komentāra ar tekstu - tieši tas bija tas, ko gribēju dzirdēt.
Sadzirdēja to ko pati gribēja un viss, tālāk vairs nekas neinteresē. Bet lai jau, tā taču ir viņas dzīve. Varbūt tomēr viss nebūs tik ļauni kā jūs sakāt.
Bet ja runa iet par iemesliem - es nespēju saskatīt pilnīgi nevienu pieļaujami iemeslu, lai kādreiz krāptu mīļoto cilvēku, ja vien attiecības patiešām ir nopietnas.

Redz, kā kuram, bet man neviens no šiem iemesliem nebūtu pieņemams kā iemesls krāpšanai. Principā nevaru iedomāties nevienu attaisnojošu iemeslu necieņai pret mani, un krāpšana ir necieņa.

+++

Smejies vai? Itsme noteikti pēc tam būtu sapņu princi satikusi...

Vai drīzāk, draugs būtu saticis sapńu princesi un es degtu elles ugunīs par to, ko sastrādāju:-D bet, ja nopietni, autorei iesaku klausīt savai sirdij un attiecīgi rīkoties, jo ne viss ir tik melns vai balts, kā to mālē. Ja jūti, ka nevari atgriezt savu uzticību, tad škiries, bet, ja nolem dot vēl vienu iespēju-dod un nedomā vairs par to! Tas nenozīmē, ka es atbalstu vai attaisnoju krāpšanu, bet, ja esat izrunājuši iemeslus, sapratuši savas kłūdas, kas pie tā noveda un redzi, ka otra puse to patiešām nožēlo, no sirds cenšas situāciju vērst par labu, tad ir vērts padomāt...visi taču mēdzam piełaut kłūdas. (Es nerunāju par hroniskiem krāpējiem!)

Krāpšana nav kļūda, tā ir izvēle!
Es arī nevaru iedomāties nevienu iemeslu, kas to attaisnotu. Tam nav attaisnojuma. Attaisnojums ir tam, ja pāriet jūtas, cilvēks izlemj pārtraukt attiecības un gulēt ar citu - to var saprast. Bet krāpšana ir otra cilvēka pazemošana. Jauki, ka ir pozitīvi piemēri (jā, arī manā ģimenē tāds ir - mani vecāki ir laimīgi kopā, neskatoties uz krāpšanas faktu senā pagātnē). Bet ir gana daudz sievietes, kuras sevi ciena un krāpšanu nekad neattaisnos un nepiedos.

Sognare, paldies par tavu viedokli! :)

Itsme Tieši par to arī es domāju.

Es neesmu pazudusi, bet gan sekoju visam, ko jūs rakstāt, bet 1/3 komentāru liekas tik ļoti nevietā un ne pa tēmu. Taču es izlasu, katras viedokli un izanalizēju visu jūsu teikto kopumā.
Esmu tikai pajautājusi, ko darīt šajā situācijā, nevis nosodīt attiecības, it kā viņas ir vissliktākās pasaulē, ir taču pāri, kuri pēc krāpšanas arī paliek kopā, un vēlāk viss viņiem ir labi, nenoliedzu, arī par tiem, kuriem viss ir slikti, bet tomēr.

Sognare, paldies par tavu viedokli!

Es ceru,ka Tu neapvainojies par manu viedokli.:-)
Negribu,lai Tu tagad ņemtu un krāmētu savas mantas un dotos prom,viss ko vēlos ir,lai Tu pienem pareizo izvēli. Te var teikt,lai Tu nepiedod, vai lai piedod,bet atceries,ka tā ir tava DZĪVE,un vienīgi tikai Tu vari izlemt kā rīkoties. Es ceru,ka pieņemsi pareizo lēmumu un tev nenāksies pēc laika to nožēlot.Viss ir tavās rokās. :-)

Mans iz' dzīves stāsts. Pirmais gads attiecībās - lielisks, gluži kā pasakās. Es pieradu pie tā, ka mani ucina, pirmās nopietnās attiecības priekš manis un, protams, es nezināju, kā uzvesties pareizi. Sarakstījos ar citiem puišiem, kuri man rakstīja, lai gan draugs bieži vien teica, ka viņam tas nepatīk un nav pieņemams, ja reiz ir attiecības. No manas puses flirta nekāda, bet puišiem, protams, citas lietas prātā, ne draudzība. Zināju, ka man pietrūka uzmanības no savējā. Viņš daudz strādāja un nebija Rīgā. Citiem bija vairāk laika man uzrakstīt, nekā manējam. Uzreiz aste gaisā un ar savu ietiepīgo raksturu.. daudz ko salaidu grīstē. pretīgi izturējāmies un nespējām uzklausīt viens otru. Tā nu uz pusgadu izšķīrāmies. Smagi pārdzīvoju, bet kaut kā atkal sagājām kopā. Pa pusgadu, protams, es satiku citus cilvēkus, nespēju pieķerties, viss, par ko spēju domāt bija viņš, cerēdama, ka būs tā kā kādreiz. Notika ilgi gaidītais, sagājām kopā. Bet varu pateikt to, ka uzticības nav vispār nekādas! Šķiet, ka viņam ir citas sievietes, citas darīšanas un esmu tikai kā rezerves ''piekabe'', ja nu nesanāk kā gribētos. Kā arī man pret viņu.. viss vienā greizsirdībā un neuzticībā. Viņam pret mani nulle uzticības, savā dzīvē ielaist nevēlas un mani tur kā noslēpumu. Tādēļ viss, ko varu pateikt - pēc neuzticības un sastrādātām muļķībām, atgriezties tur, kur bijāt ir ļoti grūti, varbūt pat neiespējami. Daudz kas atkarīgs no rakstura un jūtām pret otru cilvēku, bet ja sanāk asaras un puņķi, tad agri vai vēlu tas viss beigsies..

puucinna
Priekš kam Tev ir vajadzīgs tieši viņš?
Vai nav tā, ka Tu paliec ar viņu, jo pamest nozīmētu atzīt, ka esi zaudējusi un nebiji pietiekoši laba viņam? Un tas, ka viņš tagad "skrien Tev pakaļ" vnk ceļ tavu brūkošo pašapziņu?

Sognare Tas bija tikai labā nozīmē domāts! :)

Caloo Tāpēc, ka arī pēc kā tāda, es redzu viņā ne tikai visu sliktāko, bet arī LABO, tāpēc domāju, ka varbūt ir iespēja turpināt šīs attiecības.
Kā arī neteiktu, ka viņš 'skrien pakaļ', attiecības ir palikušas labākas, bet nekāds dirsā līdējs pēc šī viņš nav, lai arī kā tas skan, varbūt nepareizi, a varbūt pareizi.

puucinna . Paldies. Ceru,ka devu tev kaut cik vērtīgu padomu. :-)