Grūtniecībā viena

Tēviem nav nekādu atlaižu un viņiem reāli nav arī nekādu tiesību. Jo tiesa būs mātes pusē praktiski vienmēr, neatkarīgi no tā, kurš vainīgs pie ģimenes izjukšanas. Alimentus maksās līdz bērna mācību pabeigšanai, ieskaitot universitāti, ja vien bērns pats nesāk šajā laikā strādāt. Ja nemaksās, tad valsts maksās no uzturlīdzekļu garantijas fonda un no viņa savāks tiesu izpildītājs.

Ja bērni pie tēva, māte ir tā, kas nemaksā alimentus, vai tad nenotiek tas pats?

Vispar jau adekvāts vīrietis rūpēsies par bērnu neatkarīgi no attiecībām ar sievieti. Turēt veci tikai, lai tēlotu ģimeni un itkā "tētis piedalās" ir pilnīgi garām. Man ir gana daudz paziņu, kas ir šķīrušies un jau jaunās attiecībās, bet vīrieši velta gan laiku, gan naudu bērniem. Protams, naudas no vīrieša ir mazāk, bet viņam jāpalīdz pēc idejas bērnam, ne sievietei galu galā. Te aprakstītie varianti par tēva aiziešanu un intereses zudumu līdz ar to - nu žēl, bet tas nav cienījams cilvēks. Kāpēc sievietei tādu turēt pie sāna, īpaši jaunai, kura var iepazīties ar labu vīrieti, kas rūpēsies par viņu un arī bērnu?!

Zomzom

Skola jāmaksā. Kāpēc to (un īstenībā visu pārējo) būtu jāsedz tikai mātei?

Es reāli nesaprotu, kāpēc mūsdienās tēviem dod kaut kādas atlaides.

Nuuu varbūt painteresējies vispirms? :) Tēviem nav nekādu atlaižu un viņiem reāli nav arī nekādu tiesību. Jo tiesa būs mātes pusē praktiski vienmēr, neatkarīgi no tā, kurš vainīgs pie ģimenes izjukšanas. Alimentus maksās līdz bērna mācību pabeigšanai, ieskaitot universitāti, ja vien bērns pats nesāk šajā laikā strādāt. Ja nemaksās, tad valsts maksās no uzturlīdzekļu garantijas fonda un no viņa savāks tiesu izpildītājs. Kur ir tās atlaides? :D

Un būtu te stāsts par to, kā māte aizgājusi, bērnus atstājot pie tēva, diži nepalīdzot, nu gan tracis būtu, kāda m**ka, kā tā var, šitāda sieviete utt. Bet te var pateikt, ka pati vien vainīga, ja hormoni trako. :D Morāles, ētikas, standartu atšķirības?

Izglītību manuprāt cilvēks var iegūt pats, studiju kredīts nav tik liels bubulis un starp citu, var jau arī mācīties tik labi, lai tiktu budžetā, tur manuprāt nebūs tēvs vainīgs, ka izglītības nav.
Un ja tēvs ir tik liels kretīns, ka aizejot no ģimenes burtiski par ti arī aizmirst, tad viņš arī nav tās ģimenes vērts un man no tāda ne centa nevajadzētu.

Wallee, tiešā mērā varbūt nebūs vainīgs, ja bērns pats sapratīs izglītības nozīmību un apkārt būs citi atbalstoši cilvēki. Bet es nesaprotu vienu. Pieņemsim, tiek mācīties budžetā, sāk paralēli strādāt vai eksāmenos nepaveicas, nākamā gadā izkrīt no budžeta. Skola jāmaksā. Kāpēc to (un īstenībā visu pārējo) būtu jāsedz tikai mātei? Jo mans princips, ka no ''tāda nu gan naudu neņemšu''? Es reāli nesaprotu, kāpēc mūsdienās tēviem dod kaut kādas atlaides. Ja taisnīgi, tad taisnīgi. Protams, var ņemt kredītu mācībām un vēl citām lietām, pelnīt papildus, ne par to runa, bet ja mācību vai darba rezultāti cieš no tā, tādēļ ka tēvs šāds vai tāds un nespēj uzņemties rūpes par savu, ne jau svešu bērnu, pats turpina dzīvot cepuri kuldams. Es reāli nesaprotu.

Ā un no emocionālās vardarbības cilvēki neaiziet? No tā nav jābaidās?
Es zinu gadījumus kad tiešām emocionālā vardarbība sāk pāriet fiziskā un tas nav nekāds jaunums, samērā bieža sakritība. Es nesaku, ka tā notiek vienmēr, bet tam ir ļoti liela iespēja notikt un vai to ir vajadzīgs gaidīt?

walle, sorry, bet nu apgalvot to, ka emocionālā vardarbība ir tikai laika jautājums līdz fiziskai vardarbībai ir tas pats, kad te dažas apgalvoja, ka visi, kas pīpē zaļo uzsēžas uz heroīna bez maz. Daudziem večiem (un arī sievietēm, starp citu), dūšas nebūtu roku pacelt uz otru, jo baidītos pretīm dabūt un no tā, ka otrs aizies galu galā.

westworld, Tu nezini kāda būtu bijusi, ja tavi vecāki paliktu kopā un tev diendienā būtu jāklausas nebeidzamos strīdos, jāredz neveslīgas attiecības. Man rados bija tāda situācija, ka vecāki marinēja līdz pēdējam, tā vietā lai vnk aizietu katrs savu ceļu. Abiem bērniem, maigi sakot, ir pilnīgi greiza izpratne par to, kas ir normāla ğimene. Viņi vnk neko tādu nav redzējuši un piedzīvojuši, vien klausījušies mūžīgus strīdus un pazemojumus.
Turpretī man vecāki dzīvo šķirti, izšķīrās, kad man bija 2 gadi. Tētis ir bijis blakus vienmēr, atbalstījis un dara to joprojām. Pietam, labākais, ko viņi (mana mamma un tētis) ir izdarījuši - viņi nav zaudējuši cieņu viens pret otru. Ğimenes dzīve neizdevās, bet viņi ir ļoti labi draugi. Nekad neesmu dzirdējusi viņus strīdamies vai lamājoties. Arī tagad, kad man ir bērns, nekad nepieļautu lai viņš dzīvo neveselīgā ğimenē un būvē kaut kādu greizu ğimenes modeli kā normālu, lai nedod Dievs, to ieviestu savā nākotnes ğimenē. Šķirta ğimene nav bubulis, ja vīrietis ir patiešām vīrietis, tas nebūs šķērslis atbalstīt savu bērnu.

Nē es nesaku, ka grūtniecība ir attaisnojums histērijām. Bet manuprāt, ja sieviete pēc tam saprot ko sadarījusi un tiešām nožēlo un turpmāk nerīkojas tā vairs, tad to ir iespējams piedot bez pretējas reakcijas. Protams, mēs jau dzirdam tikai vienas puses teikto, visdrīzāk, ka otras puses stāsts būtu daudz savādāks, no viņa skata punkta.
Izglītību manuprāt cilvēks var iegūt pats, studiju kredīts nav tik liels bubulis un starp citu, var jau arī mācīties tik labi, lai tiktu budžetā, tur manuprāt nebūs tēvs vainīgs, ka izglītības nav.
Un ja tēvs ir tik liels kretīns, ka aizejot no ģimenes burtiski par ti arī aizmirst, tad viņš arī nav tās ģimenes vērts un man no tāda ne centa nevajadzētu.
Nevajag domāt tikai par sevi, mamma jau būtu tā, kura ciestu visvairāk.

Bet ko pats vīrietis par to visu saka? Par šķiršanos? Bērna dzīvē grib būt iesaistīts?

Kādi tad mums tie "vīrieši"? 80-90% vienkārši nav vīrieši.

Latvijas vīrieši nav no zelta un kādam pat rokas aug no nepareizās vietas, bet kāpēc tik liels procents? Ne jau visi Latvijas vīrieši grib tikai nodrāzties nenopietnas attiecības. Tagad novēroju, ka arī daudzas mūsu sievites nav nekādas lēdijas.

Ko tad visām tagad vienām mūžu dzīvot?

A kāda jēga sev blakus turēt lopu? Nav jau totālais adekvāto veču deficīts.

IT jau nu nav gan Latvijā problēmu atrast darbu

Autore neko nav minējusi par sava vīrieša specializācija. Ir tādi IT novirzieni, kuri ir pieprasīti pasaulē, bet ne Latvijā. Pārsvarā ir vajadzīgi programmētāji, pārējie daudz mazāk.
Autorei izturību un veiksmi!

Annie

Vai sievietes histērijas un draudi par abortu nav emocionāla vardarbība pret vīrieti?

Pff, kas Tu nelasīji kā ir:

bet virietis tak nav tik emocionals un saprot, ka sievietes ir citādākas un mēdz uznāk, kur nu stāvoklī.

:D:D
Bet ok, sievietēm bieži vien šķiet, ka viņas var daudz ko atļauties tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes un te jau par to ir runāts - sist vīrietim, izturēties idiotiski, jo vīrietim tak ir jāsaprot utt. Tie laiki, kad vīrietis varēja sievieti vnk nolikt pie vietas ir garām, bet runāt bieži vien ir bezjēdzīgi, jo sieviete spēj domāt tikai tad, kad nav savu emociju varā, attiecīgi visā citā laikā viņa vnk izgāž visu, kas viņai galvā darās pār vīrieti, kuram jāmēģina tas salikt pa plauktiņiem un atrast tajā visā kādu jēgu. :D Bet jēgas kā likums tur nav, ir tikai emocijas no kurām viņai vajadzēja tikt vaļā. :D
Tieši tāpēc saprātīgs tēvs ģimenē ir zelta vērtē, jo bez viņa dēli mēdz izaugt par memļakiem, bet meitas par histēriķēm.

Es neuzskatu, ka te vispār būtu jāmeklē, kāds vainīgais. Autore pieņēma lēmumu aiziet no vīrieša un tagad cīnās viena. Nu lai jau. Jā, iespējams attiecības var glābt, bet tā jau ir viņas un vīrieša izvēle, to darīt vai nē. Viņa te tikai meklēja atbalstu no citām vientuļajām māmiņām.
.
Runājot par tēviem - es tomēr arī piekritīšu, ka labāk nekāds, nekā sūdīgs. Jā, protams, būtu forši ja manējais mani un brāli būtu atbalstījis finansiāli, kad vecāki izšķīrās, bet tad jau labāk es izvēlos nesaņemt no viņa nekādu finansiālo palīdzību un nekontaktēties vispār. Man šis šķita labākais no iespējamajiem variantiem.
Tas pats par grūtniecēm, kas tēlo nez kādas princese, un noveļ pēc tam to visu uz "trako hormoni". Jā, hormoni daudz ko iespaido, bet tādēļ jau topošajiem tēviem nav viss jāpacieš.
Manuprāt, laine25 situācijā bija emocionāla vardarbība no abām pusēm.

Runājot tikai no personīgās pieredzes - abiem vecākiem bērnam palīdzēt ir vieglāk nekā mātei vienai. Daudz ir tādu tēvu, kas bērnu no attāluma atbalsta tikpat ļoti kā tad, kad blakus ir? Diez vai? Es neticu, ka vīrietis pusgada laikā var tik krasi mainīties, ka jau pat savu bērnu vairs negrib. Vai arī sievietei tik ar naivumu aizlietas acis, ka visam tic. Atkal, tikai sakot par sevi - labāk būtu bijis niknāks tēvs, toties būtu arī atbalsts, nekā nekāds, ne ģimenes normālas, ne atbalsta, izglītības, nekā. Jo ja ir atbalsts, ir izglītība, ir iespēja sākt normālu dzīvi. Strīdies vai nē. Bet ja nav atbalsta, bet arī tēva vairs nav, kas sanāk - ne vairs sava ģimene normāla, ne pašai iespēja normāli veidot savu ģimeni. Es vienalga palikšu pie sava, ka ja vecāki ir blakus, viņu stimuls censties - atbalstīt un salīgt mieru ir lielāks nekā redzot bērna bildi telefonā nevis seju dzīvajā vai nemaz. Jo kad cilvēks aizbrauc prom, viņš jau pamazām atradinās..

Bet tomēr nespēju noticēt, ka tik īsu laiku kopā bija, un sākumā viss rožaini un skaisti, bet cilvēks tik ātri izmainījās. Es nerunāju par to, ka grūtniecei būtu vajadzīgi vīrieša pārmetumi, bet ja ir iespēja saiet atpakaļ, nomierināties, tā tomēr būtu cerība.

Es nesaku, ka viņiem ir jāpaliek kopā, bet to, ka situācijas apraksts ir ļoti pretrunīgs.
Un ir sievietes, kas uzskata, ka, ja viņa ir grūtniece, tad var atļauties visu. Kā, piemēram, viena kolēģe, kas vīru 2 - 3 naktī dzina ārā no mājas, lai skrien uz diennakts veikalu vai uzpildes staciju, jo viņai gribas čipsus. Un, kad vīrs saka, ka varbūt nē, tad rīko scēnu nakts garumā, ka viņš par savu bērna māti nerūpējas.

Bet vai tas ir iemesls, lai tagad timēr paliktu kopā? Apmēram - dots pret dotu ja? Vīrietis pret grūtnieci, tiešām godīgi.

Vai sievietes histērijas un draudi par abortu nav emocionāla vardarbība pret vīrieti?

Nu, nedzirdot vīrieša viedokli un nezinot situāciju, grūti nostāties kāda pusē. Jo autores tālākie komentāri, kā viņa ir uzvedusies, izklausās pavisam nepieņemami. Un grūtniecība nav attaisnojums tādām histērijām. Domāju, ka es vīrieša vietā arī nelīstu uz vēdera sievietes priekšā, kad viņa nefiltrē, ko runā.
Bērna dēļ gan vajadzētu pie kaut kāda kopsaucēja nonākt.
havaja rakstīto izlasīju divas reizes, bet tā arī nesapratu, par ko ir tas lielais aizvainojums, ka pat vēl tagad, kad bērns ir piedzimis, tas viss ir jāceļ augšā.

Westworld, Tu tiešām saproti ko runā?
Ja pret viņu jau grūtniecības laikā tika pavērsta emocionāla vardarbība, pazemošana un ņirgāšanās, tad tas ir tikai laika jautājums, kad sāksies fiziskā vardarbība. Un tur vairs var neciest tikai bērna māte.
Vai tiešām nauda ir tik svarīga mūsdienās, ka dēļ tās ir jāpaliek kopā ar pretīgu cilvēku un jāsabojā sev visa atlikusī dzīve? Vai tiešām bērnam ir labāk, ja redz ko tādu visu laiku un sāk to uztvert kā normālu ģimenes modeli, tikai lai bērns tiktu biežāk apdāvināts, apucināts un augtu ģimenē pilnīgi vienalga kādu tēvu?
Es nespēju noticēt savām acīm ko es tikko izlasīju.