Es arī esmu cilvēks, kam nepieciešams ļoti daudz uzmanības no otra cilvēka. Tā kā pati esmu ļoti introverta un man ir grūti uzsākt/uzturēt sarunu ar svešiem cilvēkiem, tad man šādas situācijas praktiski vienmēr ir problēma.
Konkrēti par 1.punktu runājot. Es domāju, ka šeit būtu jādomā par to, ka tev ir problēmas ar pašapziņu. Tu gribētu būt sava drauga vietā, bet tā kā neesi, tad kļūsti par to un uz viņu dusmīga, greizsirdīga. Jāstrādā ar sevi, mēģinot izprast un analizēt šo sajūtu patiesos iemeslus.
2. Man nav pieņemami, ka atnākot kopā ar vīrieti uz kādu pasākumu, es tieku atstāta savā nodabā. Kāda tad bija jēga nākt kopā? Tad jau var iet katrs atsevišķi un tad nav vienam ar otru jārēķinās. Ar savam rūpēm un uzmanību pret sievieti, vīrietis demonstrē apkārtējiem savu attieksmi pret šo sievieti. Ja šīs uzmanības un rūpju nav, tad es to iztulkotu kā paviršību, necieņu un sliktu audzināšanu. Un, nē, es neuzskatu, ka visu vakaru nonstopā ir jāpavada kopā tikai ar otru pusi, jāstaigā rociņās un jābučojas. To visu var darīt mājās. Bet sabiedrībā vīrietim tomēr ir jāizrāda rūpes par savu sievieti.