Šodien daru absolūti neko. Esmu slima, atkal. Pēdējos divus mēnešus to vien daru, kā slimoju. Turklāt nesen sunim bija kuņģa operācija un jāpaliek ar viņu mājās. Tā nu man nav ne svētku vakariņu, ne rasola, ne pīrāgu, piparkūku, pelēko zirņu ar speķi vai citu īpašu gardumu. Mans īgnais kungs vēlāk izceps karbonādes. Īgns, protams, par to, ka neko nedarām, kaut es nekur viņam neesmu liegusi braukt tusēt. Daudz labprātāk pavadītu šo vakaru vientulībā pie filmas, nekā ar sapukojušos vīrieti. Sēžam te katrs pie sava datora, katrs savā istabas stūrī, nu nekā pozitīva.