Jūs tās šampanieša glāzes droši drīkstat pārdāvināt man! Nu ja ir nodoms mest ārā. Man diemžēl traukus mistisku iemeslu dēļ dāvināja pusaudža gados, kad dzīvoju ar mammu, un tagad tie trauki stāv pie mammas. Viņa tos nelieto, bet man, godīgi sakot, neērti prasīt. Lai gan ir servīzes, kuras vecmamma man dāvināja uz dzimšanas dienu, piemēram. Kad pārcēlos uz Rīgu, mamma nepiekrita man tās dot līdzi, jo uzskatīja, ka man kojās neko tādu nevajag. Tagad, pieaugušā vecumā un atsevišķā dzīvoklī priecātos par visu, sākot ar kristāla glāzēm, beidzot ar ķiploku spiedi, jo gatavot patīk, viesus uzņemt patīk, un man traukos un virtuves gadžetos aiziet kosmiskas summas. Glāzes šad tad arī plīst. Šogad uz Ziemassvētkiem vienai draudzenei dāvināšu vīna glāzes, jo es zinu, ka viņai ir palikusi viena vienīga. :-D