Es arī esmu psiha uz mammu, bet par to, ka viņa ar savu pirms mēneša salauzto roku izdomājusi staigāt bez ģipša un tad pa telefonu saka, kā sap un krakšķ tā lūzuma vieta (e) nu kā, bļe, rodas tādas idejas??!!!
Sabrēcu telefonā, viņa man pretī nokaunināja mani, ka es pretīgi izrunājos un lamājos kā vecis..
Un man reāli sirds sāp un kremt, ka mēs šodien izraisījām tādu "diskusiju" un strīdu. Žēl mammītes.. Un žēl hellish mammītes.. :( Viņām arī ir tiesības uz sliktu omu, sakāpinātām emocijām, justies aizvainotām un ir tiesības un pienākums vecumdienās tikt mīlētām, lutinātām un būt pasargātām, "savu bērnu izpildījumā". Nevis kad bērni savas mātes sūta nah*.