dr567309, ārprāts izlasīju Tavu rakstīto par klases audzinātāju, kas publiski klases priekšā sauc nesamaksājušos, un pilnīgi sirds sažņaudzās(t) Uzskatu, ka maksājumiem un dāvanām jābūt labas gribas žestam, nevis it kā brīvprātīgi obligātam pasākumam. Un es brīnos, ka pedagogs, kuram būtu jābūt arī gana labam psihologam, par to neaizdomājas, kā šāda rīcība ievaino bērnu, kurš nav atbildīgs par vecāku materiālo situāciju...
Mans tēvs patriotisku jūtu vadīts savai kādreizējai skolai ik gadu ziedo naudu trūcīgajiem bērniem apavu un ziemas apģērbu iegādei. Vienmēr sarunā ar skolas pārstāvi noskaidro, cik, kas un kā... un vajadzīgo naudiņu piešķir. Bet pirmajā sadarbībā gadā tēvs piedzīvoja nepatīkamu pārpratumu , jo cilvēki, labu gribēdami, dažkārt nedomā... Skolas pārstāvis Ziemassvētku pasākumā, izsakot pateicību viņam, nosauca tās ģimenes, kam viņš palīdzējis(t) Tēvs pēc tam zem četrām acīm nopietni pakratīja ar pirkstu. Ar naudas darījumiem - vienalga, vai tā ir skolas fondu nauda, dāvanas skolotājiem, ziedojums, nedrīksti otram likt justies pazemotam:'-(