Zsvētku svinēšana vai nesvinēšana ar otrajām pusītēm

Pirmo kopā būšanas gadu Zsvētkus svinējām katrs ar savu ğimeni. Tagad svinam pie manējiem. Viņa ğimene tāpat nekad neko nesvin. Sēž mājās, paēd vakariņas un viss.
Mēs vienmēr aicinam ciemos arī viņa māti un tēvu, taču viņiem nekad tā arī nav gribējies atbraukt līdz mums.:-D

Pieminēšu, ka draudzējamies 8 mēnešus un mums pat tā nebija ienācis prātā atsevišķi svinēt, bet tas jau baigi individuāli. Draugam ir 30+ un mēs jau attiecību sākumā izrunājām, ka abi ja veidojam attiecības, tad nopietni un ar turpinājumu, nevis bakstīsimies ar visiem šitiem "paskatīsimies kā sanāk" variantiem. Bet es arī saprotu, ka katrs pāris atšķirās ar savu stāstu. Vienkārši liekās, ka 30 gados veidojot attiecības ir tā doma par ģimeni, nevis par padraudzēšanos un kopā patusēšanos.

Īsti nevaru saprast tās meitenes, kas saka pusgads kopā, tas jau ir maz, nevar zināt, vai tas ir nopietni utt. Kāda velna pēc, man vajadzētu tērēt pusgadu no sava laika, ja džeks nevar saprast, grib vai nē. Un, ja pirms tam ir abi ir vienojušies, ka veidos nopietnas attiecības. Man tas nebūtu īsti pieņemami.
Ja mans draugs tā izrīkotos, es stipri apvainotos un uzskatītu, ka viņš mani neuztver kā ģimenes sastāvdaļu. Un laikam arī pret viņu mainītu savu attieksmi.

Pirmos Ziemassvētkus arī nesvinējām kopā - nu respektīvi, 24. dec. līdz pēcpusdienai pavadījām kopā, bet tad viņš aizbrauca svinēt ar ģimeni. Neatceros, kāpēc nebraucu līdzi. Pēc tam praktiski visus pārējos svētkus esam svinējuši kopā.
Uzskatu, ka ja kopā esat neilgi, tas nav nekas tāds, ka svētkus nesvinat kopā. Ja jau vairākus gadus būtu kopā, tad gan būtu dīvaini tā.

Jocīgi. Es par autores situāciju.
Manam vīrietim arī pāri 30, bet domā pretēji - ka jāsvin kopā. Jo kur gan citur liktos, viñam vecāki nav. Svinam pie mums. Sanāk mana gimene kopā - vecāki un māsa ar savu boifrendu un mēs divi. Kopš sākta gala.

Dzhila, apskatot dažus pētījumus par šķiršanās tēmu - visbiežāk cilvēki izšķiras aptuveni pēc 1.5 - 2 g. attiecībām, tāpēc ja cilvēki ir kopā tikai pusgadu, ir daudz lielāka iespēja, ka viņu attiecības nebūs ilgstošas, nekā piemēram, ja viņi ir kopā jau 3-4 gadus. Domāju, ka gandrīz katrai cosmo dāmai ir bijušas attiecības, kas ilgušas mazāk nekā 2 gadus.

Kad ar draugu svinējām pirmos kopīgos z-svētkus bijām kopā tikai 2 mēnešus. Bet pat tad svinējām, gan pie viņa, gan manas ģimenes. Tā joprojām pēc vairākiem gadiem svinam pie abu ģimenēm. Vispirms pie viņa , tad pie manējās. :-) Nevaru iedomāties, kā tas būtu, ka es svinētu ar savu ģimeni un viņš ar savu.. (t) Bet varbūt tas tāpēc, ka musējie dzīvo vienā pilsētā un nav problēmu izbraukāt. :-)

Bet tie ir TIKAI Ziemassvētki! Kas tieši šajos svētkos ir tāaaaaads, ka nevar vest pie sevis ciemos un pavadīt jauku vakaru gan ar ģimeni, gan mīļoto cilvēku? tikai tas, ka redz nav kopā 2.gadus? bet priekš kam tad vispār iepazīstināt ar vecākiem ātrāk? kāda jēga pazīstināt, ja tāpat varbūt izšķirsies.. (t) Sanāk, ka kādu laiku vispār labāk otro pusīti nevajag rādīt nevienam, jo "a ja nu kas..."

Es svinēju ar vīra ģimeni svētkus, lai gan kopā bijām kādus 5mēn, bet viņš tā gribēja, pat nepieļāva domu, ka mēs svinētu atsevišķi. Un viņi nesvin ar pāris cilvēkiem, tur man priekšā bija visa lielā famīlija lauku mājā.
Iepriekš arī esmu svinējusi svētkus gan ar vienu, gan otru vecāku vienā dienā. Parasti sākumā pie mātes, bet vakarā pie tēva braucu.
Manuprāt, katrā situācijā var atrast risinājumu, ja labi grib.
Bet man kaut kā kopā smadzenēs nelīmējas, kā var svinēt nozīmīgus svētkus atsevišķi, īpaši ja vēl ntos gadus kopā. Tas ir kā - dien dienā berzējas viens gar otru, ir kopā, ir attiecības, dalās priekos un nelaimēs, bet uz svētkiem, īpaši Ziemassvētkiem, kad ir tā īpašā ģimeniskā sajūta, katrs iet savu ceļu? ķipa tu esi gana labs priekš ikdienas dzīvošanas, bet neesi pietiekami labs priekš svētkiem? (t)
Autores vietā es justos kaut kā nožēlojami. Un nav starpība, cik ilgi ir kopā, kādam tas ir - tikai, bet kādam - jau, ja jau cilvēki ir kopā, tad ir kopā.

Un izšķirties var arī pēc 20 gadiem. Gribi teikt, tad viņš tevi arī pēc 20gadiem neaicinās uz ģimenes svētkiem?

Arta* Man pašai gan citādāka pieredze- no divām attiecībām izšķiros pēc 5 un 4 gadu kopā būšanas. Neiekļaujos statistikā:P Bet varbūt esmu savādāka, un man bijuši savādāki draugi- diez gan ātri saprotam, kas ir kas, un uz ko ejam attiecībās. Un ko tad darīt tos 2gadus? Esi it kā attiecībās, bet domās visu laiku paturi, ka nē, pārāk mazs laiks, nevaru būt droša, ka tas ir nopietni. Šaubos, vai attiecību kvalitāti var mērīt laikā.

Draugam ir tikai mamma, ņemam viņu līdzi un braucam pie maniem vecākiem. :) 25. decembrī dodamies uz laukiem, svinēt ar viņa vecvecākiem. Daram jau tā kopš pirmā gada. Viņš ar savu ex vienmēr svinēja svētkus atsevišķi, kad uzzināju, bija tiešām šoks, nebiju iedomājusies, ka kāds tā dara.

Es nekad neesmu saspringusi uz Z-svētku svinēšanu kopīgi pie radiem! Parasti strādāju šajos svētkos!
Man nebūtu interesanti pavadīt svētkus pie otrās pusītes radiem ,bet ja otrs vēlētos braukt līdzi pie maniem radiem , tad, protams ,ka ļautu un neizdomātu mistiskus attaisnojumus! Kādu reizi pieklājības pēc arī aizbrauktu pie viņa radiem ciemos, bet ne jau tā ,kad katru gadu!

Ir arī pāri ,kuriem atrodas vecāki tālu viens no otra un nevar tā izbraukāt pa svētkiem pie vieniem un pie otriem ,jo tas aizņem pārāk daudz laika. Vnk jāizvēlas pie kuriem no abiem vecākiem jāsvin!

Vienu dienu pie maniem vecākiem, otru dienu pie viņa vecākiem.
Būtu dīvaini nebūt svētkos kopā.(t)

Es šo laikam nesaprotu! Mēs jau kā iepazināmies, pēc pus gada pirmajos Ziemassvētkos bijām kopā pie abām ģimenēm. Un tā jau 11 gadus, nekad neesam bijuši šķirti Ziemassvētkos. Vienu dienu esam kopā pie manas ģimenes, citu atkal pie vīra ģimenes.

Pagājušogad visi brauca pie mums. Tagad nevaru saprast, ko gribu vairāk, 3 dienas braukāt apkārt, vai 3 dienas uzņemt ciemiņus, gatavot utt. :D

Visu diskusiju nelasīju. Es esmu bijusi salīdzinoši daudz attiecībās, taču jāsaka, ka uz ģimenes, draugu pasākumiem vai šādiem svētkiem ne visus esmu ņēmusi līdzi, lielai daļa pat piedāvājusi neesmu, jo vienkārši šķita, ka tādās situācijās, svētkos ne visiem ir jābūt klāt, tikai tuvākajiem. Un, jā, domāju, ka vai nu viņš Tevi neuztver kā paliekošu vērtību savā dzīvē vai arī vēl nav gatavs tik ļoti atvērties, lai pa īstam Tevi ielaistu savā dzīvē, ģimenē.

Vinjsh tachu piedavà tev 25 dec svinèt kopà pie tavas gimenes? Kur pie velna ir problèma???? Brauc pie vecàkiem 24. Draugs lai brauc pie saviem, 25tajà draugs atbrauks pie taviem vecàkiem, visu dienu bùsiet kopà.
Ehhh,

Pirms tam gribēju dārgāku dāvanu pirkt, tad aizvainojumā izdomāju, ka būs tikai pašdarināta dāvana, tagad domāju, ka izteikšu protestu un iztiks bez dāvanas, jo priekš kam dāvināt ja nav nopietnu attiecību..

njaa, tev toch bèrnudàrzs galvà! Tad jau nav jàbrīnàs, ka tevi negrib njemt pie gimenes uz svètkiem

.Īsti nevaru saprast tās meitenes, kas saka pusgads kopā, tas jau ir maz, nevar zināt, vai tas ir nopietni utt. Kāda velna pēc, man vajadzētu tērēt pusgadu no sava laika, ja džeks nevar saprast, grib vai nē. Un, ja pirms tam ir abi ir vienojušies, ka veidos nopietnas attiecības. Man tas nebūtu īsti pieņemami.
Ja mans draugs tā izrīkotos, es stipri apvainotos un uzskatītu, ka viņš mani neuztver kā ģimenes sastāvdaļu. Un laikam arī pret viņu mainītu savu attieksmi.

Nu tu vari uzskatīt ka viss ir nopietni un idàli un no otra dzirdèt to pashu, bet tas jau nemaina faktu, ka attiecības izbeidzas pèc pusgada, gada vai 5! Un varbūt puisis tevi pamet jo vinjam vissjau sen bija skaidrs, ka neprecees... nu un atkal sanaak ka esi izniekojusi to pusgadu vai 5 gadus...un ko vari izdariit? Piespiest puisi mūžīgi būt ar tevi, jo kàdreiz ir solījis?