Kā savaldzināt pieaugušu sievieti

Acis... humora izjuta, interesants sarunu biedrs.

https://www.youtube.com/watch?v=OA1V7cI28hI vai ari labs blūzs... sveces , vīns , labs konjaks.. ar visu augstakmineto kopa butu ideali.:-D

https://www.youtube.com/watch?v=IEVow6kr5nI&index=2&list=PL22135BF03C47D7CC labs, un ja virietis vel labi dejo...ideali(l)

Tu domā tikai no vīrieša atsevišķas, neatkarīgas vienības, kā minētā Koena mūzika?
.
Manā sarakstā dažas būs paša vīrieša prasmes un intereses:
*interese lasīt ko vairāk par TV programmu un pārtikas veikala katalogu;
*prasme spēlēt (labi spēlēt, nevis plinkšķināt vai zāģēt) klavieres un/ vai ģitāru;
* prasme pagatavot ko virtuozāku par ceptām olām un salātiem (jo es neprotu);
* nuja, un gaume, kurā varētu ietilpt arī jau pieminētais mūziķis. Vispār zināšanas mākslas pasaules vērtībās.
Bet šie visi laikam ir šarma tieši veidotājfaktori. Nevis fons.
.
Nujā, man šiten uzskaitītais šķiet nozīmīgāks par spēju nomainīt riepu un atrast ceļu ārā no piesniguša meža. Es varētu mētāties apkārt pa neremontētiem dzīvokļiem un pārtikt no dzejas. Divi varianti: vai nu peldos ilūzijās (un tad, kad tiešām būtu jādzīvo tajā neremontētajā dzīvoklī, apetīte strauji zustu) vai arī nekāda pieaugusī nemaz neesmu.
Visvairāk mani saista ļaudis (un ne tikai vīrieši), kas ir gudrāki par mani un vienlaikus nav iedomīgi.
.
Jo, nūūū, ja cilvēks ir gudrāks par mani, tad vismaz neliela deva augstprātības būtu pat piedodama, hihihi.
.
Vispār jau neņem šo vērā: savu komentāru es rakstīju 10 minūtes, jo mēģināju saprast, vai tiešām ērtības ir nesvarīgas. Laikam jau ne. Hermaņa dienasgrāmatā lasu, ka viņš divas ziemas pavadījis neapkurinātā dzīvoklī Bronksas dienvidos. Nea, tā es nevarētu, pat ja fonā kāds spēlētu ģitāru tik aizgrābjoši kā Džimijs Peidžs. Značit - esmu neizlēmīga un galīgs bērns. Un baigi aizrunājos.

Hmmmm.... Pareizais apgaismojums...? Pat nezinu, nekas cits nenāk prātā, kas garantētu atmosfēru, kas liek labvēlīgāk noskaņoties pret cilvēku.

Es biju domājusi tieši fonu - mūziku, smaržu, garšu, vietu, laiku, utt. Bet principā jau viss ir atvērts interpretācijai, turklāt daudz kas tiešām ir arī no vīrieša personības un gaumes atkarīgs.
P.S. Pilnīgi gara acīm redzu Hermani neapkurinātā Bronksas dzīvoklī :-D

Par Leonard Cohen kaut kāda taisnība ir. :-) Kopš viņš aizgājis mūžībā, viņa mūzika atkal kļuvusi īpaši mīļa.
Atmosfēra, tas, ka vīrietis padomā par šķietamiem sīkumiem, kas sagādā labsajūtu, baigi sekli varbūt skanēs, bet man būs ļoti grūti saskatīt vīrieša šarmu, pievilcību, sajusties valdzinātai, ja mani vazās kaut kur aukstumā, lai cik romantiski, jauki tas nebūtu domāts. Tā kā tam fonam noteikti jāietver sevī siltumu. :-D

Jūra, vakars un velak maja ar kamīnu ...nu kaut ka taaa.

Mēs ar vīru kaut kad nesen klausījāmies (viņš tak zina kā mani iepriecināt), novērtējām jaunāko dziesmu (You want it darker), nospriedām, ka garā ļoti līdzīga Johnny Cash "Hurt" un vispār skumji un pēc 3 dienām viņš aizgāja.

Tā kā tam fonam noteikti jāietver sevī siltumu.

Jā, tas gan.

Mani kā reiz aukstumā vieglāk savaldzināt, haha:-D Man ļoti patīk pastaigas ziemā! Bet, ja man ir karsti, mani neviens apkārtējais neinteresēs, tikai tuvākais ventilators :-D

Man atkal nepatik ne aukstums, ne karstums, bet siltums gan merens jauks siltums :-D

Mani ar Leonardu Kohenu nekādi nesavaldzinātu. :-D Galīgi nav manā gaumē, kaut esmu jau pieaugusi sieviete :-P
Džezs, blūzs, labs klasiskās mūzikas koncerts tad jau drīzāk savaldzinātu.
Bet atliekot mūzikas tēmu malā, īsta vīrišķība + džentalmeņa manieres mani savaldzinātu. Ar intelektuāli, kurš māk būt tikai interesants sarunu biedrs, bet neko nejēdz no sadzīves lietām man nebūtu pa ceļam.

Mani, pieauguši sievieti, uzrunā vīrietis ar labām manierēm, bet mani nesaista misters pareizais visās dzīves jomās. Man patīk vīrietis kurš liek man smieties un vispār justies brīvi viņa klātbūtnē.
Tieši ar to man acīs ikerita tagadējais draugs. Nebiju radusi, ka man palīdz uzvilkt virsjaku, vienmēr palaiž pa priekšu, atver durvis, pvelk krēslu restorānā utt. Bet viņš nu nemaz nav, kā jau minēju, misters pareizais ne kopumā uzvedībā, ne apģērbā. Tā ir vinkārši laba audzināšana un labs piemērs ģimenē. Viņš liek man smieties tā, ka abi mokamies ar vēdera sāpēm un tā ir ikdiena. Kā arī, minēju jau, es viņa klātbūtnē jūtos tik brīvi un nepiespiesti, tā jutusies neesmu nekad. Tieši tāds vīrietis mani piesaista. .

Jau gribēju izpausties pārdomās par vīrieša inteliģenci un humora izjūtu.. un tad izlasīju, ka tēma par atmosfēru. :D
Mani ir viegli savaldzināt da jebkādā atmosfērā, jo es vispār esmu viegli valdzināma, man patīk ieķerties katru otro dienu. Betnu es arī tāda baigi pieaugusi nejūtos.
Vieglāk man ir valdzināties kaut kādās ne-māju atmosfērās. Teiksim, mājas ballītēs es savaldzināšos lēnāk, nekā ceļojumos, barčikos, darbā, ballēs, Jāņos utt. utjpr. (kaut gan savējo satiku tieši mājas ballītē :D). Un mani gandrīz neiespējami ir savaldzināt kaut kādos restorānos, teātros, banketos utt., jo tādas vietas mani garlaiko. Un, ja vīrietis mani vestu randiņā uz kaut kādu Rivjēru vai 36. līniju, otrā randiņa nebūtu.
Arī kaut kāda tāda mūzikas spēlēšana uz mani laikam baigo iespaidu neatstāj, bet es arī nekad neesmu satikusies ar mūziķi, ja būtu- varbūt teiktu savādāk.
Mani var valdzināt, ja vīrietis man parāda kaut kādu new world - kad es uz viņu skatos un saprotu, ka viņš mani varētu aizvest tur un tur, iemācīt to un to, mēs varētu izmēģināt vēl kaut ko.. Nu tādas iedvesmojošas sajūtas, tā ir mana atmosfēra.

Minētā mūzika nesaista nemaz un priekš manis mūzikai nav diža nozīme ja vien tas nav jēls reps vai bļāvēji.,tos es neciešu un nepaciestu.

Droši vien mani savaldzinātu pastaigas dabā, ideāli ja pavasarī, kad viss zied. Ja viņš iedomātos aiziet ar mani uz Botānisko dārzu, kad tur zied rododendri. Nu tādā stilā. Tajā pašā laikā mani saista praktiskums, vīrietis, kuram rokas neaug no pakaļas un kurš nav pārlieku jūtelīgs. Ja viņš randiņos jau gribētu runāt par jūtām un tā, tad man vairs "nestāvētu" :D Nevarētu dzīvot neremontētā dzīvoklī, runāt par Kantu un klausīties viņa ģitārspēli, piemēram :D
Mans vīrs ir kaut kur pa vidu tādam vīrietim, kurš TAGAD mani spētu savaldzināt, jo mēs jau ilgi esam kopā, esam pieauguši un mainījušies kopā.

Silta vasaras nakts, kad ārā ir stiprs vējš, bet tāds silts un mēs sēžam vasarnīcā uz trepēm, dzeram tēju sveču gaismā, skatāmies zvaigznēs un runājamies. (l) Man tieši labāk patīk bez mūzikas, kad ir klusums. Bet ar kuru katru pat šis mani līdz galam nesavaldzinātu, vajadzīgs arī harizmātisks cilvēks ar labu humora izjūtu un galvenais - mīļš (lai gan es īsti nevaru te rakstīt-neesmu pieaugusi:-D)

Pārliecinātība par sevi, pieklājīgums, humora izjūta...nekas nav briesmīgāks par vīrieti, kurš savus kompleksus mēģina nomaskēt ar tizliem jokiem un nejēdz ap sievieti uzvesties.

piedzivojumu garsa, ta sajuta, ka dosies ar mani "izlukos" kaut "uz otru pasaules galu"! un nevis ta, ka pieslenieas un bus ta, ka es teiksu, bet, ka paker uz viena emocinala vilna un varu justies drosa un piedzivojumie prieksa reize!
un ikdiena- kad nolasa manas velmes pirms es vinas izpildus, piemeram no rita, kad nespeju izlist no gultas, atnes man kafiju gulta un lauj "savakties" tik ilgi, cik man nepieciesams!