Kas tā par draudzeni?

Man neko nemainītu, ja kāda draudzene saietos ar kādu no maniem bijušajiem. Nekādu jūtu un īpašo atmiņu man vairs pret viņiem nav, esmu laimīga tagadējās attiecībās un ja draudzene būtu laimīga ar manu bijušo, lai jau.

Nu jau daudzus gadus atpakaļ bija tā, ka mana draudzene, vien dažas nedēļas pēc mūsu šķiršanās, sagāja kopā ar manu bijušo. It kā nebijām sirdsdraudzenes un nešķiramas, bet draudzenes bijām, arī ar vīrieti pati pārtraucu attiecības, bet tik un tā bija kaut kā jocīgi, sajūsmā par to plaukstas nesitu. Principā domāju, ka tas nav nekas briesmīgs, bet man šķiet, ka pirms ko uzsākt tomēr vajadzētu draudzeni par to painformēt, lai nav tā, ka šis jaunums uzkrīt kā sniegs uz galvas.

oi, man draudzeņu bijušie ir noo noo :D paziņu kkādu vēl jā, bet nu tādas labas draudzenes, nē. Tāpat es arī nebūtu īpašā starā, ja manas draudzenes sāktu pīties ar kādu no maniem ex. Es nez, citiem jau ir vienalga laikam, bet man tas liekas arī tā neforši.

Man autores vietā arī būtu neizpratne un būtu ļoti nepatīkami un, manuprāt, tas ir tikai normāli. Vienalga vai šķiršanās ir bijusi sāpīga vai nē. Es pat neapsveru iespēju, ka kāda mana draudzene varētu saiet ar vīriešiem, kuri kādreiz ir bijuši kopā ar mani. Nemaz nerunājot par sevi, es noteikti nevarētu saieties ar kādu no viņu bijušajiem. Man šķiet īstām draudzenēm tas pat prātā neienāktu. :-/
Un pat ja tā draudzene ir pretējās domās un starp šiem nez kādas jūtas uzplaukušas, es tomēr vispirms parunātu ar tevi un pajautātu, kā tu uz to reaģētu, zinot, ka citam cilvēkam tas varētu būt nepatīkami. Nepareizi, ka viņa pieņēma, ka tas ir okei arī tev, ja tas ir pieņemami viņai.
Es nezinu, bet man šķiet viņa jūs par tik tuvām nemaz neuzskata.

manuprāt, neiet runa par to, ka pašai nevajag un citam arī nedos. autore pati minēja, ka šķiršanās bija sāpīga(kas teicis, ka autore bija iniciatore, jo viņai vīrieti vairs nevajag? ) tātad ir tomēr kāds rūgtums, iespējams, jūtas palikušas. loģiski ka sapēs, ja draudzene sāks satikties ar viņu. man tas nebūtu pieņemami,

Es sagāju kopā ar savas draudzenes bijušo. Jā, no sākuma draudzene jutās nedaudz aizvainota, bet ko tad es tur vairs varēju darīt? Jūtas bija izveidojušās, iemīlējos viņā. Vai man būtu tās jūtas jāapspiež tikai tāpēc, ka draudzenei ar viņu kaut kas agrāk ir bijis? Nu ir pagājuši vairāki gadi...draudzene laimīgi precējusies, es - saderinājusies ar to pašu viņas bijušo. Esam laimīgas mēs abas. Atradām tā teikt savus īstos. Un viņu kopīgā pagātne ne man, ne draudzenei netraucē.

Stulbs princips..pašai nevajag, bet draudzenei ar nedos

Pievienojos! Man būtu vienalga. Ja tai draudzenei viņš tiešām patīk kā vīrietis, tad ko viņai darīt? Speciāli mēģināt izvairīties, censties izmest no sirds un prāta utt., lai tikai izpatiktu draudzenei, kurai ar šo vīrieti viss ir beidzies? Jā, nu ne visiem tāda situācija patiktu, bet ko lai dara - sirdij nepavēlēsi.

Tas gan ir citādāk, bet tas, kā raksti, ka stāstīji viņai visu par šīm attiecībām atgādina gadījumu ģimenes lokā, kad viena sieviete it kā savai draudzenei arī visu stāstīja un bija kolēģes un beigās tā viņas draudzene aizvīla tās otras vīru par kuru tai viss tika stāstīts...tiesa viņi jau paši ir kādus 12 gadus kopā tagad, bet nu nesmuki tas viss toreiz tika izdarīts.
Jāizvēlas sev draudzenes kārtīgi:-D

It kā jau aizkliegt nevar un tā, bet man būtu nepatīkami - spēlē divās nometnēs un tad vēl redzot draudzeni nāktu vien prātā kā nu viņi guļ kopā vai vispār - apspriež mani.

bet nepiekrītu, ka autore ir suns uz siena kaudzes, nav teikts kā viņi šķīrās. varbūt draugs autori pameta un viņa nevēlējās attiecības beigt. vai vēl arvien ir kādas jūtas.

kāda tam nozīme? Gala rezultāts ir nemainīgs - attiecības starp autori un puisi ir beigušās.
Es nesaku, ka ir obligāti tagad jābūt vienalga utt, saprotu, ka tomēr ir nepatīkami, bet attiecības veido 2 cilvēki. Šajā gadījumā tās ir mirušas.

Draudzenes esošais - tabu

piekrītu ++

Teorētiski - visi ir brīvi cilvēki, neviens nevienam nepieder un bla bla... Bet faktiski - man visdrīzāk būtu nepatīkami, it īpaši, ja tas noticis nesen, it īpaši, ja draudzene tuva. Man ir bijis līdzīgi, taču viņi tikai sarakstījās un draudzene nebija no vistuvākajām. Nesāpēja, bet nu neko labu es par to draudzeni nepadomāju...
Pati nevaru iedomāties, ka saejos ar tuvas draudzenes bijušo. Jā, var visādi gadīties- pēkšņas jūtas utml, bet man liekas, ka tādā gadījumā es apzinātos, ka man ir jāizdara izvēle - vai saglabāt attiecības ar labāko draudzeni vai uzsākt tās ar viņas bijušo..

Nu varbūt mums bija kaut kādas rakstura nesakritības un šķīrāmies draudzīgi. Tādā gadijumā laikam jau man nebūtu iebildumu, ja draudzene saietos ar manu bijušo. Grūti tā spriest kamēr neesmu tajā situācijā. BET nejau man aiz muguras, varēja tak man pateikt :-D

Kas neder vienai ideāli der citai. Tieši tik vinekārši.

Tad jau tu pati arī biji stulba

Jā, biju stulba,ka draudzējos ar viņu. Un?

Viss jau okl. bet ja aiz muguars ar tevi neizrunajoties un neko nepasakot... ta draudzene nedara!

Mēnesnīca
Tad jau tu pati arī biji stulba :)

Ja kāda paņemtu manu bijušo,es skaļi smietos un pārtrauktu kontaktu ar draudzeni,ne jau tāpēc,ka man tas kremtu,bet gan tāpēc,ka es nevēlētos būt draugos ar tik stulbu cilvēku(manu draudzeni).

Es nebūtu pret, BET es pārtrauktu visus kontaktus.

draudzene noklusēja šo faktu.

Nūuu, spriežot pēc autores reakcijas, nedomāju, ka nenoklusējot situācija kļūtu labāka.

Man šeit nāk prātā - "mani bērnībā mācīja, ka nevajadzīgās un apnikušās rotaļlietas jāatdod tiem, kam tās vairāk vajag"

+++