Iesakiet labu teātra izrādi!

ĢIT Melnā sperma, NT Mežapīle

Labas izrādes redzētas galvenokārt JRT. "Latviešu mīlestība", "Cerību ezers", "Grenholma metode", "Kabalas noslēpumi". Dailē patika "Visas viņas grāmatas", kas patīkami atšķiras no šī teātra pamatformāta - tiri piri mūzikliem.
Nacionālajā "Mežapīle" un "Pēc beigām".

Ā,jā, Latviešu mīlestība JRT arī ir pieminēšanas vērta un iesakāma!

Dailē - Equus, Visas viņas grāmatas, Frankenšteins
JRT - Vectēvs
NT - nav ieteikumu, visu labo, kas tur tapis, vēl neesmu redzējusi. Bet tās no apkārtējiem ieteikumiem būtu Asins kāzas.
ĢIT - viennozīmīgi Melnā sperma.
Čehova Rīgas Krievu teātrī - Mēdeja. Kaut kas vienreizējs, atceroties visu laiku tā stindzinošā pēcizrādes sajūta, kad nevari parunāt. Grūtniecēm gan labāk neiet.

Nezinu, vai vēl skatāma teātrī, bet Dailē lieliska izrāde ir 8 mīlošas sievietes! :)

Ja ir vēl iespēja, tad iesaku Dailes teātrī redzēt Izraidītie. JRT piedāvā redzēt Ziedonis un visums, kas tik tiešām ir lieliska izrāde! (l) Un, kā jau minēja iepriekš - ĢIT Melnā sperma

Gribas kādu tiešām skaistu izrādi :)
Parasti trāpu uz vai nu jēlām dailesteātra komēdijām, vai arī modernākos teātros uz kaut kādām tumšām, depresīvām izrādēm, kur lamājas un tamlīdzīgi.
Vai tiešām nav kaut kur skaista stāsta?

Gribas kādu tiešām skaistu izrādi

Ko tu ar to saproti? Tad jāiet uz bērnu izrādēm, būs koši un skaisti.

Es saprotu kordeliu. Man nepatīk vairums no šeit nosauktajām izrādēm šī iemesla pēc-
"modernās", tumšas, depresīvas izrādes, kur lamājas.
Man gan derētu depresīva izrāde, galvenais, lai nav stilīgu iezīmju un lamāšanās kā, piemēram, Cerību ezerā. Visas JRT izrādes nepatīk. Pieņemu, ka man varētu tad derēt kaut vai Frankenšteins?
Mani vecāki gan grib kaut ko pozitīvu vai neitrālu, bet nejēlu, kur nav smiešanās par pirmklasnieka jokiem - tā laikam neiespējamā misija.

Mans absolūtais favorīts ir Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu, Dailes teātrī. Viennozīmīgi labākā izrāde, ko esmu redzējusi.

Skaista izrāde, tā ir tāda, kas ir skaista :) Piemēram, man patīk opera Traviata, skaisti tērpi, skaists stāsts, ir arī kaut kāda morāle, beidzas ar traģēdiju, bet kopumā skaists priekšnesums.
Nepatīk tādas izrādes, kur tumša telpa, uzlikti divi krēsli, kaut kāds prožektors, lamāja sun apspriež dzīves jēgu :-P

Nepatīk tādas izrādes, kur tumša telpa, uzlikti divi krēsli, kaut kāds prožektors, lamāja sun apspriež dzīves jēgu

+++ !!

Attiecīgajām prasībām tieši derēs kāds tingeltangelis Dailē. Smuki tērpi ir NT "Ugunī un naktī".

Es arī pie tām, kam patīk skaistās izrādes - no tādām visspilgtāk atmiņā palikusi Vējiem līdzi Dailē, bet tas jau bija ļoti sen un šo izrādi sen jau vairs nerāda .. un vēl ļoti patikusi ir Raudupiete VDT (l) Vēl skaista, bet reizē tomēr arī mazliet par garlaicīgu un lēnīgu man šķita Bovarī kundze Dailē :)
Pēdējā laikā gan bieži uz teātri nesanāk doties, bet Izraidītie Dailē, neskatoties uz labajiem komentāriem, man šķita vienkārši - kā kaut ko tādu var vispār rādīt? Sākot jau ar to prasto leksiku (es saprotu, ka citreiz tās dziļās domas atklāsmei tā varbūt arī ir nepieciešama, bet sajā gadījumā bija daudz par daudz un prastu), beidzot ar Dzelmes tēloto padauzu .. tagad gan laikam kāds nāca pie prāta un beidzot šo izrādi atcēla :D
Nepatīk izteikti depresīvās izrādes, nezinu kādēļ, bet šķiet, ka šeit tik ļoti apjūsmotās Frankenšteins un Dzeguze ... varētu būt to starpā, tādēļ pagaidām nav radusies vēlme tās apmeklēt, lai gan atsauksmes ir nu ļoti, ļoti (l)

Ugunī un naktī būs jādomā par dzīves jēgu. Tātad - neder. :-)
.
Es gan vispār nevaru iedomāties izrādi, kurā nebūtu jādomā. Par jau pieminēto jēgu, pagātni un nākotni, aktieru varoņdarbiem vai to, kādu sū šie te šovakar mums rāda.

Man cilvēciski un poētiski ļoti skaista šķiet JRT Dzeja. Bet tur vienīgās dekorācijas būs grāmatu kaudzes, galdiņš zem tām un tik nevēlamie beņķi.

Kopš kura laika šis:

Nepatīk tādas izrādes, kur tumša telpa, uzlikti divi krēsli, kaut kāds prožektors, lamāja sun apspriež dzīves jēgu

ir "neder izrāde, kur jādomā par dzīves jēgu"?
Jūs mākat tikai izburtot lasīto, bet nesaprotat to? Kā tad savas dziļdomīgās izrādes saprotat?
.
Citātā ir teikts, ka nepatīk vienkāršas izrādes no vizuālā, skatuves noformējuma, cilvēku apģērba un darbību amplitūdas ziņā. Parasti šādās izrādēs ir kaut kāda nenormāli dziļdomīgi apslēptā doma.
.
Savukārt tiek prasīta izrāde, kur būtu skaista skatuve, skaisti tērpi, mainītos skatuviskais noformējums (darbību vieta) un arī, protams, kur būtu doma - bet kura nebūtu ietērpta vienkāršā divu cilvēku dialogā ar lamuvārdiem.

:D

Bet tur vienīgās dekorācijas būs grāmatu kaudzes, galdiņš zem tām un tik nevēlamie beņķi.

Negribētos apgalvot tā, jo pati neesmu apmeklējusi tik daudz izrāžu, bet pēc taviem un citu cilvēku komentāriem sāk šķist, ka scenogrāfi Latvijā tiešām nav savos uzdevumu augstumos.

Nu, tad ir jāiet uz daili, es jau teicu. Tur doma ir novietota vai nu tepat virszemē vai zem gaužām plānas dekoratīvās vates kārtiņas.