grāmatas izvēle

Pēdējā laikā labākās,kas lasītas (man) - ''Izsauciet vecmāti'' un ''Darba nama ēnas''
Es parasti aizeju uz grāmatnīcu un izvēlos, palasu par ko grāmatā ir un tādā veidā izvēlos, vēl paskatos bestsellerus un varbūt kadu no tiem arī paņemu

Dazhreiz ietekmeejos no atsauksmeem, citreiz skatos, kas no klasikas nav izlasiits.
Tagad prasaas kaut ko par veco 20.-30. gadu Latviju. Paneemu Gailiites -"Aliina-liktena celtaa un gremdeetaa"-neesmu lielaa sajuusmaa, kaut gan atsauksmes spozhas.

Izvēlos pēc noskaņojuma, atsauksmēm un iekšējām sajūtām. Nereti grāmata, kuru vairums neizprot, man šķiet vienreizēja. Kā piemēram Nabakova 'Lolita'. Izraisījusi daudzos sašutumu un riebuma sajūtu, bet ir viena no manām mīļākajām grāmatām.
Viktors Igo 'Cilvēks, kas smejas'
Vladimirs Nabokovs' Lolita'
Elliot Aronson 'The social animal'
Džeroms K. Džeroms 'Trīs vīri laivā'

Izvēlos pēc sajūtām. Ja paņemot rokā to grāmatu mani kkas uzrunā(kkas sižetā, autors ir dzirdēts... reizēm pat, ja vāks liekas skaists un gribas zināt, kāds tam sakars ar tekstu), tad ņemu un lasu to grāmatu.
Reizēm uzticos arī atsauksmēm no cilvēkiem, ar kuriem man ir līdzīga gaume.
Nespiežu sevi lasīt grāmatas, kas galīgi nesaista. Vienalga, cik tās populāras vai ''obligāti jāizlasa'' skaitās.
No pēdējā laikā lasītajām ļoti aizķēra Silvana De Mari ”Pēdējais Elfs”.

Džeroma "Trīs vīri laivā" ir viena no manām mīłåkajām grāmatām, "Lolita" gan nekādas īpašās emocijas neraisīja (varbūt jāpārlasa tagad - lasīju, kad biju apmēram 19 gadus veca).
Par tēmu - pērku grāmatu, ja zinu, ka rakstnieka iepriekšējie darbi man łoti patika, dažkārt, ja ieinteresē apraksts. Teorētiski klasika ir balstīta uz atsauksmēm, tāpēc, sanāk, ka ñemu vērā arī to.
Turpmāk būšu uzmanīga ar bestselleriem - iegrābos un nopirku 50 shades of Gray(t)

Es arī uzticos sajūtām, lai gan labprāt palasu arī atsauksmes internetā. Jaunas, sev interesējošas grāmatas parasti atrodu grāmatnīcās, bibliotēku katalogos, grāmatu blogos un vienā Facebook grupā, kur tiek pirktas, pārdotas un atdotas grāmatas.
Šobrīd lasu un varu ieteikt Odrijas Nifenegeres "Laika ceļotāja sieva". Stāsts par diviem mīlētājiem - Henriju un Klāru, viņu satikšanos gan reālajā laikā, gan laika ceļojumos (spēja ceļot laikā piemīt Henrijam). ļoti neparasta un interesanta grāmata.
Askepott, vai esi lasījusi arī "Lolitas dienasgrāmatu"? Arī interesanta, notiekošais pasniegts no Lolitas skatu punkta. Sarakstījusi Pia Pēra, latviski izdota, ja nemaldos, deviņdesmito gadu beigās.

Uzticos mammas viedoklim, viņa ir pamatīgs grāmattārps un zina visu par jaunāko daiļliteratūru. :-) Sekoju arī draugu ieteikumiem, jo viņiem ir līdzīga gaume. Attiecībā uz konkrēto žanru, kas man interesē, vai specializēto nozares literatūru, sekoju dažādiem grāmatu topiem un ieteikumiem forumos.

Grāmatas izvēlos dažādu dzinuļu vadīta. Ir grāmatas, kas pašas pie manis atnāk vai grāmatnīcā uzrunā. Piemēram, tā bija ar Rotfusa "Vēja vārdu" - tā grāmata ir tik skaisti noformēta, ka es vienkārši neticēju, ka tā varētu man nepatikt. Pilnīgi otrādi nupat gadījās ar nule izdoto Kreicberga romānu. Jau grāmatnīcā, izlasot anotāciju, es zināju, ka tā mani neinteresē un tagad, darba vajadzībām lasot, secinu to pašu. Nē, nav slikta, bet tā kā tagad nokļuvusi manā īpašumā, būs jāmeklē tai jauns saimnieks, jo neesmu stāvā sajūsmā.
Ir tādas, par ko uzzinu internetā, līdzīgi kā Marigold, ir, par ko pastāsta draugi, paziņas, darbā satikti cilvēki.
Bet jebkuru izvēli tāpat pavada tas iekšējais čujs, klikšķis, ko manuprāt, pazīst ikviens grāmatmīlis. :-)

Marigold, neesmu lasījusi! Paldies, izklausās interesanti. Noteikti uzmeklēšu grāmatu plauktos!

Kolēģe ieteica izlasīt Lolitas Puncules "Daugavas vizbules sirds" , šobrīd mīļākā no grāmatām, ko esmu lasījusi. Man ļoti patīk, ka autore tēlaini izsakās, lasot pilnīgi bilde priekšā uzvirmoja.

up, varbūt vēl kādai ir ko teikt ;)

Es izvēlos visādi. Ja pērku, tad parasti, ko tādu, ko esmu jau lasījusi elektroniski vai ņēmusi no bibliotēkas, vai ir bijušas tiešām, tiešām, tiešām ļoti labas atsauksmes. Atsauksmes parasti lasu grāmatu blogos, tiem uzticos, jo nu reti, kurš ir sajūsmā par grāmatu, kas ir pasaules mirkļa aizraušanās (lasīt- Krēsla, Bada spēles vai Greja 50 nokrāsas). Viss atkarīgs no noskaņojuma - citreiz izvēlos kaut ko no nelasītas klasikas, citreiz no autora, kas iepriekš ir lasīts un patika. Bibliotēkā gan biežāk izvēlos grāmatas uz "čuju". Iestūrēju kādā brīvi izvēlētā grāmatu ejā, skatos uz grāmatu muguriņām un gaidu, kad kāda mani "uzrunās". Nākamais solis ir grāmatas vāks un visbeidzot anotācijas lasīšana. :-D

šobrīd lasu to, ko liek.
kad izvēlos pati, skatos atsauksmes, piemēram, goodreads.com, un tur pat arī pastalkoju, ko lasa draugi un paziņas. mēdzu arī vienkārši ieguglēt kaut ko no sērijas "books you must read" un tad skatos, kas uzrunā. pēdējais, ko lasīju, bija "vējiem līdzi"

atsauksmes lasu ļooooti reti, parasti uzticos savām izjūtām: ja man patiks grāmatas vāks, nosaukums, kā arī, ja nav kārtējais izfantazētais romāniņš, kur visu var paredzēt pēc pirmajiem teikumiem, tad ņemu (parasti no bibliotēkas). pirkt gan pērku tikai grāmatas, kuru autors man ir pārbaudīts, un grāmatas, par kurām esmu droša - tai ir jābūt manā plauktā.
pēdējais atklājums priekš manis ir Murakami un pirmā grāmata, ko esmu lasījusi no šī autora daiļrades - 1Q84 (grāmata trijās daļās; esmu lasījusi pirmās divas, bet nešaubos, ka arī trešā ir lieliska).

Atrodu smuku nosaukumu, palasu atsauksmes, tad izlemju.
Nav prātīgi, bet man strādā. Tāpat arī ar filmām.

"laba grāmata" ir tieši tik stiepjams jēdziens, ka nobīšos un neieteikšu neko :)
Bet par otru jautājumu, kā izvēlos. Reizēm mēdzu meklēt fosrumu diskusijas iz sērijas "I like xxxxxx (autora vārds/ grāmatas nosaukums), can you suggest something similar".
Amazonā reizēm apskatos pie grāmatām, kas man patīk, ko vel ir pirkuši tie, kas ir iegādājušies šo grāmatu.
Bibliotēkās un lēto grāmatu veikalos - uz dullo. "Parastajā" grāmatnīcā grāmatu pieaugušajiem neesmu pirkusi daudz gadus.

Neredzot grāmatu nepērku, pirms pirkšanas pašķirstu, palasu anotāciju, sākumu un vēl kur pa vidam. Ja autors zināms un man patīk, šķirstu mazāk, citreiz lasu tikai anotāciju.

Lasu ļoti daudz, tāpēc man izveidojies savs ņuhs, ka grāmatu, kura man patiks pēc vāka, anotācijas un ieskatīšanās tekstā (izlasītas 1 rindkopas) atpazīstu diezgan ātri un viegli, kļūdos reti, un ja esmu paņēmusi lasīt (gandrīz nekad nepērku, visu ņemu bibliotēkā) kaut ko netīkamu, tad vienkārši pametu nelasītu bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Nu un pēdējā laikā skatos, ko pazīstamie lasa goodreads.com - ja kāda grāmata patīk vairākiem, parasti ir vērts pievērts tai uzmanību.
Ieteikt tā, nezinot neko par gaumi ir teju neiespējami, bet nu ir kādas, kuras esmu ieteikusiH citiem un par tām līdz šim tikai labas atsauksmes bijušas:
Silvana de Mari "Pēdējais elfs"(ko te jau ieteica)
Hāleds Hoseinī "Pūķa ķērājs"
Diāna Setrfīlda "Trīspadsmitais stāsts"
Albērs Kamī "Mēris"

Es kaut kad biju reģistrējusies goodreads, bet ta arī nesāku lāga lietot...
Vienīgais cilvēks pasaulē, ar kuru es runāju par grāmatām, arī lieto goodreads, varbūt tiešām ir vērts arī man pievērsties?

Es lasu nenopietnu literatūru, daudz laika pavadu sabiedriskajā transportā, tad nu piepildu pavadāmo laiku tā. Iespaidojos no goodreads.com, tur ir dażādi saraksti, skatos uz citu lietotāju vērtējumiem, atzīmēju lasītās un tad reizēm portāls piedāvā citas, kas līdzīgas lasītajam.