Trūkst skolotāju

Man tomēr liekas, ka lielākā problēma Latvijas izglītībā ir paši pedagogi, nevis izglītības sistēma. Kaut arī izglītības sistēmu arī vajadzētu uzlabot, pedagogi ir tie, kas ieliek pamatus bērna attīstībai. Piemērs ir mana vecā skola, kur mācījos līdz 9. klasei. Mums bija ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja, kuru jau tālajā 5. klasē neviens neuztvēra nopietni. Viņa mums skaidroja, ka lietus ir tāpēc, ka to grib dievs. Paralēli tam viņa arī nedaudz stāstīja par lietām, kuras mums būtu jāzina uz kontroldarbiem, bet, diemžēl, 5. klasē puiši ir vienkārši neciešami, tāpēc visas stundas viņi traucēja skolotājai kaut ko stāstīt. Tam visam bija vienkāršs risinājums - pasūdzēties klases audzinātājam, kas varētu bērniem paskaidrot, kā jāuzvedās stundu laikā, vai arī pašai atrast pieeju bērniem. Taču viņa rīkojās citādāk. Viņa vienu dienu mums paziņoja, ka algu viņai maksā vienkārši par 40 minūšu būšanu attiecīgajā kabinetā, un viņai nav obligāti man kaut kas jāstāsta. Tā tas viss turpinājās līdz 9. klasei, un bērni, kas vēlējās apgūt šo priekšmetu, to vienkārši nevarēja izdarīt.

NordicBelle, saprotu, ka tie ir izņēmumi, bet tik un tā nedaudz biedē šis audzināšanas modelis, kas no malas izskatās pēc absolūtas disciplīnas trūkuma.
Tā kā esi pedagoģe, es būtu ļoti pateicīga, ja apgaismotu mani dažos jautājumos :-)
..
Bērnudārzā tiek kaut kas arī apgūts, vai arī fokuss tiek likts uz ko citu, piemēram, spēlēm?
...
Ja vecāki, piemēram, velta vairāk laika bērna izglītošanai mājās jau no mazotnes, piemēram, kopā mācot burtiņus, lasīt, skaitīt, lasa grāmatas par putniem, augiem un pēc tam dodas pastaigās un to visu izpēta dabā, utt. Vai tas tiks uzskatīts kā "bērnības zagšana"?
...
Mazi bērni, ja tiem velta daudz laika un prot mācīšanos padarīt jautru, var visu apgūt ārkārtīgi ātri. Ja kāds no bērniem ir mājās apguvis daudz vairāk nekā citi klasesbiedri, vai skolā šim bērnam nebūs garlaicīgi?
...
Jau iepriekš, paldies :-)

raven, kas tās par spēlēm, kuras neko neiemāca?

Raven, maziem bērniem spēlēšanās arī ir mācīšanās. Viss ir atkarīgs no tā kā tu to pasniedz tam bērnam. Ja liec sēdēt un pētīt grāmatas, a ļa standarta mācīšanās, tad rotaļas ar burtu meklēšanu un kombinēšanu ejot pa ielu nav mācīšanās?
Visām vecuma grupām mācīšanos var padarīt saistošu. Ne velti katram vecuma posmam ir savas atšķirības, kas jāņem vērā. Ar pieaugušajiem ar nav tik vienkārši tikai tāpēc, ka viņi zin, ka ir jāmācās (t)

ūn, par garlaikošanos skolā - neesmu sastapusi nevienu bērnu, kas būtu apguvis standartu tā, lai visuvisu zinātu. Jā, atsevišķos priekšmetos varbūt. Cita lieta, ja ir apķērīgs bērns un skolotāja nedomā par to kā viņa attīstību veicināt nevis noturēt ar pārējo klasi vienā līmenī un lai netraucē citiem aiz garlaicības.

raven[/b
Bērnudārzs ir izglītības iestāde, kurā strādā kvalificēti pedagogi. Protams, ka "kaut kas" tiek apgūts! Jā, rotaļas ir galvenais fokuss ar kuru mēs strādājam, bet tas ir tāpēc, ka bērni vislabāk apgūst jauno tieši rotaļājoties. Šī brīža "kaut kas" ir 5 galvenās zināšanu un prasmju jomas, kuras ietver gan matemātiku un dabas zinības, gan sociālo prasmju izkopšanu. Ja tevi interesē šis jautājumums, tad ieteiktu izlasīt "Rammeplan for barnehagens innhold og oppgaver", kurš ir netā brīvi pieejams. Tāpat arī udir.no mājas lapā var atrast daudz un dikti mazu filmiņu, kas dos ieskatu bērnudārza ikdienā un izmantotajās metodēs. Vai arī var apskatīties, piemēram, šo, kur lieliski parādīta gan mācību metode, gan pedagoģiskais pamatojums https://vimeo.com/102821223.
Protams, ka vecākiem ir jāstrādā ar bērnu un bērns jāmāca mājās. Tas, ka bērns pavada lielāko daļu sava laika dārziņā, nenozīmē, ka vecākiem vairs nav nekādas atbildības par bērna attīstību. Kas attiecas uz garlaikošanos pirmajās klasēs - lielākajai daļai skolu ir individualizēta apmācību sistēma, kur, tad ja paliek garlaicigi, var padarīt kaut ko citu - grūtāku, citam mācību priekšmetam paredzētu utt.

Šausmas, kādi bija tie topošie skolotāji! Atvainojos, bet vairums man šķita absolūti neieinteresēti studijās, slinki, pavirši un bez mazākajām spējām konkrētajā nozarē. Neapgalvoju, ka visi pedagogi Latvijā būtu šādi - man pašam bija paveicies vidusskolā ar dažiem lieliskiem skolotājiem -, bet nu vairums, manuprāt, skolotāja profesiju izvēlas vienīgi tādēļ, ka neko vairāk sasniegt nespēj, bet gluži par kasieriem un krāvējiem arī strādāt nevēlas.

Robert, kādas jomas skolotāji tie bija? Un kas liecināja, ka viņi ir absolūti neieinteresēti studijās?
Mums kādreiz bija lekcijas kopā ar statistiķiem.. Jā, skolotāji ir atvērtāki, jautrāki, tas gan galīgi nenozīmē, ka viņus neinteresē mācību process.
Skolēniem ir nepieciešami zinoši un radoši, dzīvespriecīgi skolotāji, nepietiek tikai ar sausām zināšanām, lai spētu 10. klases skolēnu ieinteresēt logaritmisko un trigonometrisko funkciju īpašībās.
Tas ir fakts, ka skolēns nemācās no skolotāja, kas viņu "neuzrunā" kā personība. Un domāju, ka sausi, pelēki statistiķi, kas ir 100 % ieinteresēti savās studijās, nespēs veikt to darbu, ko dara labs, radošs matemātikas skolotājs skolā. Kaut gan zināšanas šim studentam matemātikā pavisam noteikti ir spožas. Ar zināšanām vien nepietiek. Skolotāja darbs pieprasa, lai tu dod no sevis visu un vairāk, un ir ļoti sāpīgi, kad cilvēki saka, ka "skolotāja profesiju izvēlas vienīgi tādēļ, ka neko vairāk sasniegt nespēj"

Man PII gadījās labas, stingras " učenes ". Pamatskolā 1 klasē tiešām nebija grūtību dabūt visur tikai 5 niekus ( toreiz bija 5 ballu sistēma un atzīmes lika no pirmās klases ).
Roberts, nu izglītības papīrā ierakstītais nenozīmē obligātu likteni. Mūsu vecākajam programmētājam ir maģistra grāds fizikā. Neatlaidīsim viņu un nemeklēsim kādu tieši ar IT papīru, neesam valsts iestāde. Arī inženieri, kuram ir maģistrs ne IT nozarē, neatlaidīsim no programmētāja amata un nesūtīsim viņu studēt jomu, kurā viņam jau 12 gadu pieredze.
:-)

Skolotāja darbs pieprasa, lai tu dod no sevis visu un vairāk, un ir ļoti sāpīgi, kad cilvēki saka, ka "skolotāja profesiju izvēlas vienīgi tādēļ, ka neko vairāk sasniegt nespēj"

Izlasi rūpīgāk, ko saka.
Man liekas mums visiem ir bijis viens vai, ja paveicies, vairāki skolotāji, kuri ir bijuši absolūti lieliski. Tāpēc neapšaubāmi, skolotājs, kuram tas ir sirdsdarbs, ir zelta vērts.
Bet tas, ko saka, ir, ka DIEMŽĒL šobrīd ir tāda situācija, ka ļoti daudzi (uzsveru nebūt ne visi) ped.fak. studenti "skolotāja profesiju izvēlas vienīgi tādēļ, ka neko vairāk sasniegt nespēj"

Kā atceros vienu pamatskolas fizikas učeni, nelabi paliek. Kā prasa algu pielikumu, tā viņu atceros.
Diezgan vienmuļi skaidroja vielu, ne pārāk ieinteresēti. Jautājumiem laiku neveltīja. Pēc pirmā kontroldarba nākamā dienā ienāca klasē. Pacēla žurnālu un nosvieda uz galda. Jūs nepabeigsiet skolu! Pacēla žurnālu un nosvieda ar blīkšķi atkal uz galda. Jūs nepabeigsiet skolu! Tad procesu atkārtoja reizes desmit. Standarta frāze viņai bija - jūs nespējat! Jūs nesaprotat! Jūs esat bezcerīgi!
Vadība viņai pat noņēma audzināmo klasi, jo viņa rīkoja histērijas audzināšanas stundās. Tagad jau sen skolā vairs nestrādā.

Tagad skolās ir edurio anonīmo aptauju sistēma skolēniem un skolotājiem. Tā, manuprāt, ir labs veids, kā pārliecināties par skolotāju darbu.
Man ir tiešām žēl, ka skolās ir arī nekompetenti skolotāji, kas skolēnus ne vien neiedvesmo, bet pat gremdē. Tomēr nav tā, ka skolas sastāv tikai no šiem skolotājiem un ka tikai šiem skolotājiem trūkst atalgojums. Trūkst arī lieliskajiem skolotājiem.
Visās profesijās, ne tikai skolotāju, ir labāki un sliktāki darbinieki. Nenozīmē, ka slikto darbinieku dēļ, mums jāuzskata, ka kādu profesiju izvēlas tikai tie, kas neko citu nespēj.
Pie tam, es patiešām neesmu sastapusi jaunu skolotāju ar briesmīgu attieksmi pret darbu, parasti tie ir vecā kaluma skolotāji, kas nav gatavi "augt" līdzi skolēniem un mācīties jaunas metodes.

Man ir bijuši vairāki absolūti fantastiski "vecā kaluma" skolotāji jau pensijas gados, tā ka lūdzu nagus nost no vecā kaluma skolotājiem :)

Viss, ko rakstīšu šeit, atspoguļo vienīgi manu personisko viedokli. Lasītājam ir visas tiesības tam nepiekrist.
Manuprāt, izglītība sākas ne jau skolā, bet gan ģimenē - tās vērtības, principi un kultūra, kuru vecāki ieaudzina savos bērnos. Paskatīsimies uz mūsdienu skolēniem! Cik ir tādu, kuri patiešām rūpīgi mācās: ir uzmanīgi stundās, pilda visus mājasdarbus, visus neskaidros jautājumus uzdod skolotājam, nedēļas nogalēs sēž pie galda un mācās daudzas stundas? Domāju, ka skolēni, kuri ir audzināti šādā garā un mantojuši savas ģimenes izglītības kultūru, nesūdzas par izglītības sistēmas kvalitāti un nevaino savās neveiksmēs citus. Kā noprotat, šie ir fundamentāli jautājumi par sabiedrības pamatvērtībām un attīstības prioritātēm.
Man šķiet, ka vairums vēlas meklēt "ideālo" skolotāju - nenoliedzu, ka vidējais skolotāju līmenis Latvijas skolās nav tas augstākais -, taču reti kurš aizdomājas par nepieciešamību veidot ideālo skolēnu - tādu, kas patiešām rūpīgi mācās un nežēlo tam savu laiku un spēkus.
Runājot par praktiskākiem aspektiem, manuprāt, būtu jāaizliedz jebkādas darba burtnīcas sākumskolā. Redziet, roku sīkās motorikas attīstīšana (rakstīšana) veicina arī bērna intelektuālo attīstību. Otrkārt, jāpalielina mājasdarbu apjoms (jā, nepārlasījāties), turklāt tas jāfokusē vairāk uz noteiktu uzdevumu risināšanu, nevis informācijas meklēšanu un atreferēšanu. Treškārt, jāunificē mācību līdzekļi - visās Latvijas skolās vienādās klasēs jāizmanto vienas un tās pašas mācību grāmatas un citi līdzekļi, turklāt šim standartam jābūt nemainīgam daudzu gadu griezumā. Un nemēģiniet man iestāstīt, ka skolas līmeņa fizikā, ķīmijā, matemātikā, bioloģijā, ķīmijā, latviešu valodā, angļu valodā utt. iespējamas kādas fundamentālas izmaiņas desmit vai divdesmit gadu laikā. Ceturtkārt - un šis ir visgrūtāk sasniedzamais mērķis -, jāpanāk, lai sabiedrībā mainītos izpratne par izglītības vērtību.

Jā, man arī ir bijuši lieliski vecā kaluma skolotāji. Tomēr, sākot strādāt skolā, sapratu, ka ir lielais vairums padomju tipa domāšanas skolotāju skolā, kas skolēniem riebjas un drīzāk ievieš niknumu un dusmas, nekā interesi par mācību priekšmetu.
Vecā kaluma skolotāji, kas ir atvērti pārmaiņām, ir zinoši, radoši un optimistiski, tiešām ir kā reti dārgakmeņi parastās skolās, diemžēl.

Ģimene pie visa vainīga? Okei, tad priekš kam skolas vajag, ja par visu ģimene?
Skolotājam ir uzvedības standarts un ja uzrakstīts, ka gadījusies kāda ne tāda skolotāja starp daudziem labiem, tas nenozīmē ka kāds tiek vainots.
Nav tāda darba, kur var nākt izpaust savus untumus!
Mājasdarbi? Manos PII laikos uz pirmo klasi devās bērni, kas prata normāli rakstīt, tekoši lasīt utt. Mājas darbi bija jau pirmajā klasē un katru dienu pie tiem pēc skolas sēdēju 15min līdz 2h.
Par kaut kādām darba mācībām - ne katrā arodenē to mācīja tik labi kā mans pamatenes učuks. Žēl, bet cilvēks sen no skolas aizgājis, strādā priv sektorā. Mūsdienās gan vismaz 10 gadus nav pieņemts tik ļoti noslogot ar roku darbiņiem bērniņus. Ne tikai mūsu zemē vien.
Bērniņus visur tagad saudzē kā nekā, aug displeju paaudze.

Manos PII laikos pirmajā klasē mācīja burtot pa zilbēm :) 7 gadu vecumā, pie tam. Un arī nekas, debili neizaugām.

...tikai, manuprāt, tas, kā bija manos vai manas omes laikos īsti neattiecas uz diskusiju par to, ka šodien trūkst skolotāji :)

Nē, nu jaunības kulta zemē tak tabu kaut ko par veclaikiem iepīkstēties.
Augstskolu, kuras ražo skolotājus, tagad pēc skaita vairāk, tautas un skolnieku mazāk, skolu mazāk, bet skolotāju trūkstot.
Kāpēc viņi ies par skolotājiem, darba tirgū jaunība te etalons, tad sameklē citur to darbu. :-)

Kaut arī būtu vērts padomāt, kāds bija skolotāja prestižš omes laikos. Visi pēc kara bija nabagi, bet skolotāja vārds bija prestižs.
Par to paaudzes ar labo mikromotoriku izaugšanu gan mazliet šaubas - uz ofisa vai krāvēju vakancēm CV nāk kārtu vairāk kā kad meklē, piemēram, smalkmehāniķa mācekli vai lakotāju utml.

57days, sešos ar pusi gados sāku pirmo klasi, septiņos ar pusi gados mums jau bija lasīšana uz ātrumu. Tas bija deviņdesmito vidus.