Trūkst skolotāju

Vispar jau VISUR trukst darbinieku. Pilnigi visur. Tur netrukst kur algas jedzigas maksa.

Rīdziniece, tas jau ir tas bēdīgākais :(

Visur trūkst darbinieku.
Piemēram, meklē tehnisko speciālistu ar vismaz 3 gadu pieredzi, izglītību un savu auto. Ar kuru jāpārvadā darba devēja īpašums - smagi instrumenti. Jālieto savs laptops. Degvielu kompensēšot, amortizāciju ne.
Piemēram, meklē klientu piesaistītāju, kuram sola % no peļņas ( kas saprot kā rēķina peļņu, sapratīs, kāpēc nevar atrast.

Dzīvojot sabiedrībā, kur skolotāja profesijai ir daudz lielāks prestižs un motivējošāka atalgojuma sistēma, varu teikt, ka tikai šīs 2 lietas tāpat problēmu pilnīgi neatrisina. Arī te ir zināmas grūtības rekrutēt motivētus un talantīgus skolotājus.
Bet Latvijas izaicinājums noteikti ir daudz lielāks. :-/ Varētu jau problēmu risināt ar brīvā tirgus metodēm - taisīt privātskolas un likt valsts izglītībai konkurēt, bet man kaut kā šķiet, ka tas pie laba gala nevestu. Turklāt sabiedrības noslāņošanās, kas tam sekos, būs vēl viena problēma ar ko cīnīties nākotnē :-/

Trūkst darbaspēka darbos, kur jāstrādā esot 10 diennaktis mēnesī vai 15 dienas mēnesī pa 12-15 h, vai naktīs, piemēram, 15 nakts maiņas pa 12h. Karstajos cehos utml vietās.
Uzņēmumos, kuri nemaksā vispār, arī bieži trūkst darbinieku;).
Darbinieku ar pieredzi un augstāko + milzu prasmēm par algu zem 1000 uz papīra visur trūkst.

Trūkst darbaspēka arī firmām, kuras sola pēc pārb laika celt algu un to nedara.
Trūkst arī tiem, kas nedod līgumu.
Trūkst tiem, kas liek noformēties kā pašnodarbinātam, bet izturas kā pret darbinieku.
Mikrouzņēmumos par minimālo uz papīra strādnieku trūkst.
Vajag ar pieredzi viņiem, bet visur darbaspēka tur trūkst.
:-D

NordicBelle, Latvijā ir privātskolas, un pēdējos gados to skaits strauji vairojas. Cenas, šķiet, no kādiem 300/400 Eur mēnesī līdz, šķiet 2000? (Jaunā Ekziperī skola ar 5zvaigžņu pavāru).
Pie tam, ir starpība starp "motivētus un talantīgus" un "jebkādus, ka tik gatavi nākt strādāt".

Skolā tagad arī citi mīnusi. Ja senāk učene varēja dripelēt kā tik grib, tagad otra galējība * pārgudrie vecāki čakarē smadzenes. Vadība baidās no sencīšiem, visādi īpašie indigo jāintegrē utt.

Manis izvēlētajā specialitātē netrūkst, nu, čanga!
Mjā, jau pirmā reālam - darbam - skolā - puspieskāriena - prakse ir devusi pārliecību, ka gadījumā, ja rastos tīkamāka (lasīt, vienlīdz labi apmaksāta, bet mazāku sevis ieguldījumu paģēroša) iespēja, par skolotāju nestrādātu. (Vismaz pirmajos darba gados) katru vakaru jāgatavo stundas, jābūt gatavam sīkaliņu wannabe drosmīgajiem izaicinājumiem, jālēkā pēc direktrišu (un direktoru) prasībām iekļauties sekmīgāko skolu pulkā (arī tad, ja tas nozīmē pārbaudes darbu rezultātu, khmm, pielāgošanu vēlamajam), par to saņemot vidēji 450 - 700.

Mēs ar vīru tikko nosiekalojāmies gar to Ekziperī skolu - varētu būt brīnišķīga darbavieta un piedzīvojums uz kādu gadu. Teorētiskais pamats viņiem brīnišķīgs, tieši tāda arī ir izglītības nākotne, bet skumji, ka tas ir pasākums, kas tiek limitēts tikai tik nelielam sabiedrības slānim, jo ir bijusi vajadzība to iesaiņot kā luksusa preci un atttiecīgi uzcenot :-/

Tā sanāk - algas mazas, prasības augstas, skolnieki lēkā pa galvu, viņu vecāki un direktrises čakarē smadzeni un nervus.

uap, es nezinu vai tev pašam ir bērni, bet, manuprāt, vecāku vēlme iesaistīties un prasība pēc kvalitatīvas izglītības saviem bērniem, ir gluži labi saprotama. Cita lieta, ka tā diskusija, kurai būtu jābūt vērstai uz produktīvu rezultātu un labāku nākotni bērniem, ir tāda deķa raušana katram uz savu pusi un gānīšanās. Tas, kas man visvairāk nepatīk šāda tipa diskusijās, ir, ka agri vai vēlu kāds pamanās vainot bērnus un (nedod Dievs!) teikt, ka viņi jau nav pelnījuši labus skolotājus, jo nemāk uzvesties.:-/

Kad lasu šādas diskusijas un rakstus, rodas pārlaime un ekstāze, ka dzīvoju Anglijā. Mums šādas skolas ir normāla ikdiena un tā nav nekāda luksusa prece :-D. Ar žēlu sirdi varu izteikt līdzjūtību visai nācijai, jo bērniem ir jāmācās pagātnes skolās un pēc veco laiku metodēm. Ak, vai!:-D

Kad tavai meitai mācīties traucēs kāda integrējama meitenīte, ko tu diskutēsi? Ar indigo mammu?
Indigo mamma varbūt učenei jau tā sakāpusi uz smadzeni.

uap, mana meita jau iet dārziņā, ja notiek jelkāda veida abižošana, tad skola to arī risina, nav kā Latvijā, apspļauda ar sūdiem, bet skola neko.

Tas ir neatbilstoša atalgojuma, zemā prestiža un augošo prasību no visām pusēm, izņemot pašus bērnus un vecākus, rezultāts.

uap, es strādāju dārziņā un studēju pedagoģiju, mans vīrs ir skolotājs un vairāki mūsu tuvākie ģimenes locekļi, kā arī vesela čupa draugu ir pedagogi, līdz ar to profesionālās diskusijas mūsmājās nav retums. Ar indigo mammu mēs gan jau tiktu galā itin viegli. :-D Tā problēma ir, ka tas ir politiķu un birokrātu uzdevums radīt izglītības sistēmu, kurā gan indigo mammai, gan man un mūsu abu bērniem būtu vienlīdz labs piedāvājums. (Jo mums abām gribēsies pensiju un jums visiem gribēsies, lai gan mana, gan viņas meita prastu atšķirt galvu no dibena un pati nopelnīt sev iztiku).

Pilnībā piekrītu Nordicbellei par to, ka vecākiem un pašiem izglītojamajiem ir tiesības (un teju pienākums) sagaidīt maksimāli kvalitatīvu izglītību, motvētus, radošus un enerģiskus skolotājus utt. Bet tādam mērķim sistēma jāizmaina jau no pamatiem, sākot ar skolotāju izglītošanas pilnveidi un pārveidi. Pašreizējā sistēma, kad uzņemti un ar ovācijām sagaidīti tiek visi, kas skolu pabeiguši ar paknapu septītnieku, savukārt studiju gaitā iespējams izbraukt (t.i., būt teicamniekam) ar saldu mēli un jaudīgu viedtālruni, izaugsmi neveicina. Te mēs atkal atgriežamies pie pavasara diskusijas par pedagogu izglītības vērtību.

Kas studēju bakalaurantūrā - tas bija vairāk nekā pirms 10 gadiem -, sākuma semestros daži kursi mums bija kopīgi ar skolotājiem. Šausmas, kādi bija tie topošie skolotāji! Atvainojos, bet vairums man šķita absolūti neieinteresēti studijās, slinki, pavirši un bez mazākajām spējām konkrētajā nozarē. Neapgalvoju, ka visi pedagogi Latvijā būtu šādi - man pašam bija paveicies vidusskolā ar dažiem lieliskiem skolotājiem -, bet nu vairums, manuprāt, skolotāja profesiju izvēlas vienīgi tādēļ, ka neko vairāk sasniegt nespēj, bet gluži par kasieriem un krāvējiem arī strādāt nevēlas.
Uzsveru vēlreiz, ka nekādā veidā nevēlos aizvainot talantīgos skolotājus, taču neba nu velti skolotāju amatu prestižs Latvijā ir tāds, kāds tas ir. Nu, padomājiet racionāli, kāda vajadzība ir veiksmīgam, talantīgam, spējīgam, ambiciozam vidusskolas absolventam kļūt par skolotāju? Atalgojums nav īpaši konkurētspējīgs, karjeras iespējas - minimālas, profesijas prestižs - zems.
Jā, apzinos, ka mazai daļai tas ir aicinājums, bet vairumam...

Situācijā, kāda tā ir šobrīd (studēju nevis kādā no provinces augstskolām, bet Latvijas centrālajā skolotāju kalvē), piekrītu Robertam. Kad štukoju savu studijizvēli, palasīju arī atsauksmes, un viena no redzamākajām bija tieši tikko minētā: studē pedagoģiju, jo neko citu gana labi nepieprot. Toreiz, protams, izteiksmīgi novaikstījos un ieņēmu pozīciju šito man nepieminiet!.
Diemžēl studējot nācies secināt, ka ir ne mazums situāciju , kad pietiek at pamatskolnieka cienīgām rokdarbnieka izpausmēm (un es nestudēju nedz mājturību, nedz vizuālo mākslu), lai pasniedzēja sirsniņa pavērtos devītniekam. Protams, tas neizslēdz brīnišķīgu, talantīgu un iedvesmošanās vērtu pasniedzēju un studentu esamību.