darbs tālu no mājām

zinu kas strādā apm 80 km no mājām, jau diezgan ilgu laiku un neko, nesūdzas :)

Desmit gadus braukāju uz darbu 70 kilometru attālumā. Pirms bērnu piedzimšanas pārāk nejutu nogurumu - pēc bērnu piedzimšanas, jāsaka, izbraukāšana kļuvusi par mokām.

Nostrādāju gandrīz gadu, 3-4 dienas nedēļā braukājot lielu attālumu.
Sabiedriskais transports 1h + pārsēšanās, tad vēl 40min.brauciens.
Ļoti patika darbs un alga bija laba, tāpēc parakstījos uz to.
Bet, jāsaka, ka tie pārbraucieni mani neeeenormāli nogurdināja. Un, trakāk, ja nokavē vienu nu transportiem, tad jānīkst un jāgaida nākamais. Plus, kamēr agrajos rītos un vakaros gāju uz-no transporta. Tas kopā sastādīja ap 2,5h, reizēm 3h vienā virzienā. Ja tā parēķina, tā ir gandrīz pilna darba diena klāt.

Ha, ha, es tagad dzīvoju vairāk kā 200 km no darba. :D
Labi, man nav katru dienu jābarukā uz darbu, lielākotie sadrbs pats pie manis atbaruc pa vadiem vaikā savādāk, bet... Vajag darīt tā kā gribās nevis tā kā ir loģiski, reizēm. :) Nu vismaz pamēģināt. :)

Loti atkarigs no ta, kadas ir transporta izveles, cik ilgi japavada cela, vai darba smaaksa ir ta verta utt. Bet man personigi ir loti svarigi, lai darbavieta butu tuvu majam.

Stundu pavadu tieši ceļā uz Rīgu no savas dzīvesvietas, vēl sanāk 15min ar kājām, dzīvotāja esmu un viss ir kārtībā! :-D

Agrāk vai vēlāk ceļā pavadītais laiks liksies zemē nomests, gribēsies to pavadīt lietderīgāk un neatņemt kādai jēdzīgai nodarbei (ja pati pie stūres). Man ir 45 km līdz darbam, braucu gandrīz stundu, no tā laika 20-30 min sanāk pa Rīgu. Ideāli, ja darbs ir ne-centrā un tajā pusē, no kuras iebrauc Rīgā. Un ja es brauktu uz 9, tad tā būtu nevis stunda, bet pusotra.

Ir man tāda pieredze!
Teikšu godīgi - uz neko tādu vairs neparakstītos! Taču tā kā tajā laikā ļoti vajadzēja naudiņu, tad arī to visu pacietu. Viegli nebija, no tās braukāšanas tiešām noguru. Atbraucu mājās, aptuveni 4-5h pagulēju, atkal braucu uz darbu. Tā 5 dienas nedēļā+augstskola. Alga nepavisam nebija liela (patiesībā smieklīgi maza!!!), bet tad uz to tik ļoti neiespringu.

Man tādas pieredzes nav un es to noteikti neparakstītos.

Es piekrītu Nikolai, ka tas 100km attālums vien neko daudz neizsaka. Ja tas ir ar vienu transportu, piemēram, autobusu un esi galā, tad nešķiet tik traki, var mēģināt gan pagulēt, gan paklausīties mūziku vai ko citu padarīt. Bet, ja tie ir vairāki sabiedriskie un varbūt vēl kāds gabaliņš ar kājām, tad tas varētu būt ari krietni nogurdinoši. 

Par to cełā pavadīto laiku īpaši nav, ko iespringt, jo arī man,dzīvojot Pārdaugavā un strādājot pie Arēnas, bieži sanāk cełā pavadīt to stundu :-D Zinu cilvēkus, kas ilgus gadus braukāja no Tukuma un Lielvārdes uz darbu Rīgā, tā kā nav tik traki. BET vairāk ieteiktu padomāt par to, ka laikapstākłi mēdz būt visādi un vai būsi gatava mērot tādu cełu uz darbu, kad būs pamatīgs putenis, piemēram. Jo variantu jau nebūs, būs jābrauc tā vai tā. Protams, ja plānots braukt ar sabiedrisko, tad vienalga, tomēr darba darīšanās sanācis braukt pa sniegiem un puteńiem no Liepājas, Smiltenes un, ja godīgi, man tie braucieni sagādājuši pamatīgas galvassāpes, lai gan braucu ilgi un labi.

Man iznāca tā braukāt vienu dienu pēc NVA apmācību pabeigšanas, kur ieguvu profesiju pēc darba devēja pieprasījuma.
Man bija jābrauc stundu ar vilcinu un pusstundu ar kaut kādu tur tramvaju.
(s)(s)(s)

100km ir nekas, atkarībā no tā, kā viņus mēro. Gadiem braukts 30km stundu, pusotru ar autobusu atkarībā no satiksmes un laika, kurā izbrauc, gan laikapstākļiem. Jāsaka, ka visvairāk nogurdina tikai tupa sēdēšana/iešana 3h dienā, jo pa to laiku var gan nomazgāties, gan pusdienas nākamajai dienai sataisīt.
57days fantastiski izteicās par pūcēm, tiešām - 5 vai7, viss ir vienādi riebīgs :D
Ja brauc ar savu auto, arī ir no svara maršruts, ja tas ir taisns ceļš pa normālu šoseju, kādēļ gan ne. Ja tas ir līklocis pa remontiem vai mežu, visai traki. Ja man tagad jādomā, es piekristu par 2,5x lielāku algu katru dienu mērot tādu attālumu līdz darbam no mājām... :D

Nu, ja tas ceļš, kas jāmēro būtu ļoti neērts, bet darbs dikti vilinātu, es visticamāk, ka vienkārši meklētu variantus paarvākties tuvāk darbam.

Tādas pieredzes personīgi man nav, bet zinu vairākus cilvēkus, kas ikdienā ceļā darbs-mājas vienā virzienā pavada ap 1h (dažkārt vairāk).
Es droši vien sākumā parēķinātu, vai ceļa izmaksas nav par lielu. Ja secinātu, ka izmaksas nav lielākas nekā ienākumi, tad nākamais jautājums - cik ilgi. Kādu gadu droši vien varētu ne to vien izturēt.

Kāda vaina? Es pat zinu vairāk cilvēkus kuri ceļā pavada stundu, nekā tādus kuriem darbs pie mājām :D Protams, ja draugu lokā būtu tikai pārdevēji, tad viņi maximu un rimi var atrast arī pie mājām :D
Es katru rītu uz skolu braucu 1h vienā virzienā, un uzskatu ka tas ir ļoti ātri, jo ar sabiedrisko transportu man vajag 2-2.5 stundas vienā virzienā, ko arī esmu kādreiz braukusi, kad vel nebija mašīna. Ar mašīnu viss easy- dienā 6-7 eur, ar sabiedrisko dienā aizietu ~7.50 (braukšana ar 4 transportiem, + iet ar kājām kādu 1 kilometru)
Viss atkarīgs no motivācijas

Par to cełā pavadīto laiku īpaši nav, ko iespringt, jo arī man,dzīvojot Pārdaugavā un strādājot pie Arēnas, bieži sanāk cełā pavadīt to stundu Zinu cilvēkus, kas ilgus gadus braukāja no Tukuma un Lielvārdes uz darbu Rīgā, tā kā nav tik traki. BET vairāk ieteiktu padomāt par to, ka laikapstākłi mēdz būt visādi un vai būsi gatava mērot tādu cełu uz darbu, kad būs pamatīgs putenis, piemēram. Jo variantu jau nebūs, būs jābrauc tā vai tā. Protams, ja plānots braukt ar sabiedrisko, tad vienalga, tomēr darba darīšanās sanācis braukt pa sniegiem un puteńiem no Liepājas, Smiltenes un, ja godīgi, man tie braucieni sagādājuši pamatīgas galvassāpes, lai gan braucu ilgi un labi.

jā par to piekrītu, īsti jau neko ietekmēt nevari, vnk ceri uz to labāko un nedomā ka kaut kas notiks, bet kad bija -20 grādi un vairāk, es katru rītu lūdzu dievu lai tikai mašīna pielec, un tfu tfu tfu ne reizi nepievīla pat -25 grādos, un ir bijuši visādi piedzīvojumi ar puteņiem, kupenām, utt, takā ziemā ir stresiņš mērojot tālos gabalus no rītiem, kad ceļi vel nav notīrīti.. bet jebkurā gadijumā labāk, nekā pavadīt 2x ilgāku laiku sabiedriskajā, un iet uz sabiedrisko ar kājām :D

Man ir 2 darbi, viens 60 km no mājām, otrs nepilnus 70 km (starp darba vietām nepilni 10 km). Braukāju jau vairākus gadus un pa lielam braukāšu visu mūžu, jo esmu izvēlējusies dzīvot lauku reģionā, bet darbu IT jomā varu strādāt tikai Rīgā. Labi ir tas, ka man ir elastīgs darba laiks - braucu, cikos gribu, ja nevaru piecelties, paguļu ilgāk un braucu vēlāk. Nākotnē ceru mainīt darbu uz tādu, kur pusi laika varu strādāt no mājām.
No rītiem tā braukšana man ļoti ļoti patīk (braucu ar auto, parasti viena), jo tas palīdz sagatavoties dienai, sakopot domas utt. Bet pēc darba mājās gan labprāt teleportētos - mājupceļš ir ļoti nogurdinošs. Tagad jau vēl forši - vasara, gaišs, Rīgā mašīnu mazāk, bet septembrī sāksies murgs, turklāt jo tuvāk nāk ziema, jo tumšāks laiks - ļoti nepatīk tas, ka gan no rīta, gan vakarā sanāk braukt pa tumsu uz/no darba - sajūta, ka dienasgaismu vispār neredzu ziemā.