Bekhemas buca ar meitu

Ar lielu aizvainojumu sirdī uztvēru reizi, kad mamma pateica, ka turpmāk bučas būs tikai uz vaigiem.

esmu zinkariga , tas taa notika viena jauka diena ? Nu tjipa vakar bija un sodien vairs nee ?

Es laikam esmu smagi slima (vadoties pēc šeit valdošā viedokļa), bet, nē, bučot bērnus uz lūpām man nešķiet normāli. Skūpsti uz lūpăm ir paredzēti romantiskai mīlestībai, ğimenisku mīlestību var izrādīt arī sabučojot, vaigu, pieri, deguntiņu, vēderiņu, pēdiņu.
Vel varētu saprast, ka tā dara kamēr bērns vel nespēj saprast atšķirību starp romantisku un vecāku-bērnu mīlestību, bet Bekhemas meita noteikti nav vairs tajā vecumgrupā. Un vispār - konkrētā bilde ir viena no vismazāk mīlīgajām mātes meitas bučas bildēm, ko ir nācies redzēt, bet nu tās ir manas individuālâs sajūtas.
P.S. Man arī riebjas, ka bērni pliki skraida pa pludmali, par publisko izčurināšanu parka vidū nemaz nerunāsim

Vot, ja kaut kas man šķiet reāli dīvains, tad tā ir tā vaigu & šmakstināšanas padarīšana... :-D nesaprotu jēgu, jo vai nu tad bučojas vai nebučojas, nevis imitē darbību...bet nu tas tikai mans viedoklis ;)
Vispār lasīju, ka te kādai fiziski slikti palika no bučas no sveša cilvēka... atcerējos, ka mums darbā kolektīvajās sveikšanās bija pieņemts, ka 20 cilvēki rindas kārtībā bučo jubilāru...vot tad gan ir auzas :-D

mums darbā kolektīvajās sveikšanās bija pieņemts, ka 20 cilvēki rindas kārtībā bučo jubilāru...vot tad gan ir auzas

Mums tā ir dejošanā :D

neredzu neko sliktu :) bet pati tā nedaru, visus tuvos cilvēkus, izņemot draugu, bučoju uz vaigiem, pierēm. uz lūpām tomēr tāda slapjā buča sanāk :D
vienreiz viena draudzene mani randomā nobučoja uz muguras, tas bija mīļi, bet dīvaini.

Man puika pāris reizes ir nobučojis zivis uz lupām. Kas viņš tagad fishofīls? :D
Kā ar tiem kuri bučojas ar suņiem, kaķiem un citiem zvēriem?

Es tā nedaru. Pirmkārt, nehigiēniski, otrkārt, nav pieņemts. Un bērni mūsdienās saskatās filmās, ka jāpiesūcas un jābāž mēle, un tas visas robežas pazūd.

Fui, nē. Piekrītu Lemuurs + manā ģimenē tā nedara.

Es tā nedaru. Pirmkārt, nehigiēniski, otrkārt, nav pieņemts. Un bērni mūsdienās saskatās filmās, ka jāpiesūcas un jābāž mēle, un tas visas robežas pazūd.

Ja vecāki nogrūž bērnus pie televizora un paši tos neaudzina, tā jau ir cita problēma :-/ Bērnus vajag audzināt, tiem visu skaidrot, nevis nolikt pie televizora, lai tas bērnus audzina ;-)

neko sliktu šajā fotogrāfijā neredzu. tie, kas tur redz kaut ko nepareizu, laikam jāatgriežas pie tās vienas citas aktīvās diskusijas par sieviešu seksualizāciju :D

TIK mīļa bilde (l)
Jāpadomā kā tad es bučojos :-D gluži vienalga, kur tā buča trāpa vai uz vaiga, vai lūpām. Laikam kā kuru reizi :) manā ģimenē visi ar visiem bučojas :D

Mums ģimenē nav tā pieņemts, maksimums - buča uz vaiga. Bet neuzskatu buču uz lūpām par kaut ko anormālu, bet riebjas, ja kāds bērns lien pie manis ar savu slapjo buču :D
Bet man vispār nepatīk fizisks kontakts ar svešiem vai mazpazīstamiem cilvēkiem - un vienalga, vai tas ir bērns vai pieaugušais.
Pusgads Spānijā bija totāls murgs, jo bučoties līda visi :D Cik nu varēju, izvairījos, bet nu jāpiekrīt, ka mēģināju adaptēties un pārvarēt savu nepatiku, cik varēju.

Man nākas sevi ļoti piespiest, lai ļoti reti vispār apskautu savus ģimenes locekļus svētkos, kad nevar izvairīties, kur nu vēl bučot, it īpaši uz lūpām, pasarg dievs!
Uz lūpām bučojos tikai ar vīriešiem, ar kuriem ir kāda tālejošāka interese, vai ļauju kolēģiem iedot bučas svētkos. Uz vaiga arī parasti sanāk bučas ar kolēģiem svētkos vai pa retam draudzenēm, kad neesam ļoti sen satikušās, vai arī to tautību pārstāvjiem, kuri ir pieraduši satiekoties dot bučas.
Tas tā ir man. Par citiem liekas jauki, ja ģimene ir pieraduši apskauties vai dot bučas, tāpēc neko sliktu tajā nesaskatu, bet manā ģimenē tā nav bijis pieņemts, tāpēc jūtos ļoti neērti (lai neteiktu vairāk), ja man kāds no radiniekiem pieskaras. Bet es vienmēr priecājos par ģimenēm, kuras izrāda savstarpējo mīlestību, un centīšos no tām iedvesmoties, veidojot savu ģimeni. :)

Multenes, pasakas, vai saja dotaja foto kur mamma dod bucu savai meitai, kuru punci nesaja un dzemdeja. Truls netirs gadsimts brizam liekas, visur jelibu saskatit.

Šķiet, šī ir pirmā reize, kad piekritu Kubietei. Tā sieviete to bēru dzemdēja, tad interesti tur nekā seksuāla nebija, nu tomēr, mēs visi zinām kā dzimst bērni...
Mans bērns man dod buču uz lupām un samīļo, nekad neesmu domājusi, ka tas ir amorāli.