"Toksoīdi ir vakcīnas, ko izmanto toksinēmisko infekciju -difterijas, tetanus, botulisma, anaerobo brūču infekciju profilaksē. Tos iegūst, eksotoksīnam pievienojot 0.3-0.5% formalīnu un karsējot 38-40°C temperatūrā 3-4 nedēļas. Šādos apstākļos toksīns zaudē toksicitāti, bet saglabā antigēnās un imunogēnās īpašības. Daudzi eksotoksīni sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām daļām - A un B. B daļa parasti ir atbildīga par toksīna adherenci pie šūnām un tā iekļūšanu šūnā. A daļa nodrošina toksicitāti. Toksoīda darbības pamatā ir B daļas neitralizēšana, tādējādi toksīns vairs nespēj saistīties ar saimnieka šūnu un toksiski uz to iedarboties. Infekcijas slimību profilaksē izmanto dažādus toksoīdus, piem., DT (difterijas un tetanus), Td (vakcīna, kas satur pilnu tetanus toksoīda devu un 10 reizes samazinātu difterijas toksoīda devu un to izmanto pieaugušo revakcinācijā kā booster vakcīnu) u.c."
"Nonāvētās vakcīnas var izmantot gan baktēriju, gan vīrusu ierosināto infekciju profilaksē. Baktēriju nonāvēto vakcīnu gatavošanai izmanto mikrobu celmus ar izteiktu antigenitāti un imunogenitāti. Baktērijas kultivē uz mākslīgām barotnēm. Iegūto mikrobu suspensiju apstrādā ar spirtu, ēteri, formalīnu vai karsē 56-60°C 1-2 stundas. Šāds apstrādes režīms ļauj saglabāt mikrobu antigēnās īpašības, bet tie pilnībā zaudē patogenitāti. Pēc tam vakcīnas titrē. Vienkārškā titrēšanas metode ir optiskā, t.i., vakcīnas duļķojumu salīdzina ar speciālu standartu un vakcīnu atšķaida ar fizioloģisko šķīdumu, kamēr tās duļķojuma pakāpe kļūst vienāda ar standartu. Pēc titrēšanas vakcīnu konservē, pieliekot 0.25%-0.5% karbolskābes. Gatavai vakcīnai pārbauda sterilitāti, nekaitīgumu un imunogenitāti. Vakcīnas titrs ir mikrobu skaits l ml. Inaktivētās (nonāvētās) vīrusu vakcīnas iegūst kultivējot vīrusus audu kultūrās, tos attīrot un inaktivējot ar metodēm, kuras vismazāk bojā vīrusu struktūras proteīnus. Visbiežāk inaktivēšanai izmanto formalīnu. Inaktivēto vīrusu vakcīnas, kuras iegūst no veseliem virioniem, galvenokārt stimulē cirkulējošo antivielu veidošanos pret vīrusu apvalka proteīniem. Šo vakcīnu galvenā priekšrocība ir tā, ka vakcīnas vīruss nevar revertēt virulentajā formā.. ...Tomēr šīm vakcīnām piemīt arī vairāki trūkumi: 1) visas izgatavotās vakcīnas ir uzmanīgi jāpārbauda un jāpārliecinās vai tās nesatur dzīvu virulentu vīrusu; 2) imunitāte parasti ir samērā īslaicīga un ir jāveic reimunizācija ar t.s. booster vakcīnām. Līdz ar to ir iespējamas ar revakcināciju saistītas blakusparādības, kā piemēram, alerģiskas reakcijas uz atkārtotu sveša olbaltuma ievadīšanu; 3) parenterāli ievadītās inaktivētās vīrusu vakcīnas stimulē cirkulējošo IgM un IgG klases antivielu viedošanos, bet neveidojas sekretorās IgA, kuras aizsargā pret vīrusu vairošanos gļotādā ieejas vārtos, piem., rīkles galā, zarnu trakta epitēlija šūnās u.c. (1.zīm.); 4) celulārā imūnā atbilde ir vāji izteikta. Inaktivētās vakcīnas lieto garā klepus, poliomielīta, gripas, holēras, ērču encefalīta, trakumsērgas, hepatīta A (HAV), herpes u.c. infekcijas slimību profilaksē... "
"Dzīvās vakcīnas izgatavo no mikrobu un vīrusu celmiem, kuriem ir samazināta virulence. Šādu baktēriju un vīrusu celmu iegūšanai izmanto divus galvenos principus: 1) var izmantot ģenētiski tuvus mikrobu variantus, kuri ir patogēni dzīvniekiem, bet nav patogēni jeb maz patogēni cilvēkam. Pēc šī principa E.Dženners pirmo reizi ieguva baku vakcīnu. Vēlākie pētījumi pierādīja, ka govju baku un īsto baku vīrusa antigēnā struktūra ir līdzīga; 2) L.Pastēra princips. Saskaņā ar šo, vakcīnas izmanto eksperimentāli iegūtus un novājinātus (attenuētus) mikrobu vai vīrusu celmus. To novājināšanai izmanto daţādus fizikālus, ķīmiskus un bioloģiskus faktorus.... .....Attenuētās vakcīnas lieto tuberkulozes (BCG), poliomielīta (perorālo), masalu-parotīta-masaliľu (MPR) u.c. infekciju profilaksē."
----Citāti no: RSU, METODISKĀS REKOMENDĀCIJAS PRAKTISKAJĀM NODARBĪBĀM "INFEKCIJA UN IMUNITĀTE" prof.J.Kroiča et al, RSU, 2009 -------
Par autismu, ieteiktu izlasīt: http://www.someecards.com/life/health/autism-diagnosis-more-kids-doctors/
Tā ir tikai neliela informācijas deva, no manas puses, ne manis izdomāta, kā to norāda attiecīgās atsauces, jo radās iespaids, ka dažas šo to neizprot par šo tēmu, līdz galam, līdz ar to, izsakot ne īsti patiesas piebildes. Nevienam neko uzspiest nevar, bet būtu jauki, ja ne tikai kliegtu, ka ir tā un tā, bet akceptētu arī citu viedokļus.