CE rezultāti 2016. gadā jeb Quo vadis?

 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Ja varam ticēt VISC apkopotajai informācijai, šogad matemātikas CE vidējais vērtējums bijis smieklīgi 36,2%, savukārt latviešu valodas - 51,3%. Ņemot acīmredzamo tendenci eksāmenu uzdevumu sarežģītībai mazināties katru gadu, šādi rezultāti nudien ir pārsteidzoši. Saprotams, ierēdņi, politiķi un sabiedrība kopumā izsaka dažādas spekulācijas, meklējot cēloni tik zemiem rezultātiem. Šķiet, traģikomiskāko skaidrojumu piedāvāja RTU rektors Ribickis. Viņaprāt, CE rezultāti esot saistīti ar pedagogu atalgojumu un apstākli, ka daudzi jaunieši pārdzīvojot savu vecāku aizbraukšanu uz ārzemēm.
Varu piedāvāt savu skaidrojumu konkrētajai problēmai. Nē, tie nav ne pedagogi (lai arī to darba kvalitāte, manuprāt, ne vienmēr ir pietiekama), nedz izglītības sistēma kā tāda (kura, manuprāt, nebūt nav tik slikta), bet gan pati sabiedrība, tās uzskati un vērtīborientācija. Atļaušos citēt kādu Como.lv lietotāju:

Man bija klasē viens džeks, kurš mācījās uz 9 un 10.
Vidusskolā aizgāja uz valsts ģimnāziju, kaut kur arī studēja.
Viņš tagad vietējā veikalā par kasieri strādā.
Viņš tikai pa olimpiādēm vien dzīvojās.
Visos mācību priekšmetos bija olimpiāžu uzvarētājs.
Es kā viņu ieraudzīju šovasar strādājot vietējā biju šokā.
Tas jau nav pasaules gals eksāmenu slikti rezultāti.


Es vēlētos uzdot jautājumu Cosmo.lv sabiedrībai, kādēļ daudzi (saprotams, ne visi) uzskata, ka akadēmiskā izglītība nebūt nav tik svarīga; daudz nozīmīgāka esot kaut kāda “dzīves gudrība”. Vai tiešām tik daudziem saskābst vīnogas, tādēļ tie mierina sevi ar ilūzijām, ka akadēmiski izglītotie un spējīgie cilvēki neko daudz nesasniegs, bet viņi - tie, kam piemīt tikai viņiem raksturīga gudrība - sasniegs daudz? Atvainojiet, bet tas ir bērnišķīgi! Ikdienā satieku pietiekami veiksmīgus cilvēkus, un neviens no tiem nav ar "nopirktu" kādas biznesa augstskolas diplomu vai 30% vērtējumu CE. Statistika rāda, ka pastāv spēcīga korelācija starp izglītību un ikgadējiem ienākumiem. Manuprāt, ir jālaiž absurdais stereotips, ka (akadēmiski) gudrie cilvēki ir dīvaiņi, kas dzīvē neko daudz nesasniedz.
Otrs faktors, kas ļoti ietekmē jauniešus, manā skatījumā ir aplamais viedoklis, ka cītīgi mācās tikai "nerdi", bet jaunietim dzīvē ir galvenais būt populāram (ievietot sociālajos tīklos savas fotogrāfijas, kuras tāpat nevienam neinteresē), izbaudīt jaunību (izniekot laiku bezjēdzīgās ballītēs, lietot alkoholu) un dzīvot ar pārliecību, ka viņš ir personība (tas nekas, ka neprot par jauku saliktu teikumu uzrakstīt bez interpunkcijas kļūdām).
Saprotams, ar vienām vienīgām akadēmiskām kompetencēm veiksmīgu karjeru izveidot būtu sarežģīti, bet mana personīgā pieredze rāda, ka cilvēks, kas sevī izkopis spēju domāt abstrakti, racionāli un dalīt problēmas vienkāršākās, ievērojami pārspēj tos, kas mācījušies viduvēji un savu laiku izmantojuši neracionāli.
Mīļās Cosmo.lv lietotājas! Lasot jūsu diskusijas, rodas iespaids, ka 80% no jums ir gandrīz vai skaistākās meitenes Latvijā: gudras, izglītotas, pašapzinīgas un neatvairāmi skaistas. Skaudrā realitāte gan ir tāda, ka aptuveni 70% no jums ir absolūti pelēkas peles, kas dzīvē neko īpašu tā arī nesasniegs. Nenoliedzu, ka šķiet sastopamas arī patiešām skaistas un gudras meitenes, taču to īpatsvars, manuprāt, ir ļoti mazs.
04.07.2016 16:47 |
 
Reitings 704
Reģ: 21.12.2015
Roberts.I. Un pie reizes, lūdzu, apskaties kā ir ar pašnāvības statistiku Tevis minētajās valstīs, it īpaši skolēnu vidū. Pretī lieku Somiju, kurā md ir minimāli, skola beidzas agri un skolēni uzvedas labi arī bez traku-trakās disciplīnas (ar reālu cieņu, nevis iesistu). Rezultāti neatpaliek, un ir pat gadi, kad PISA bija visaugstākie rezultāti.
Es domāju, ka šāds mācību grafiks veido cilvēku kā personību, liek nobriest, jo uzliek pienākumus, disciplinē, bet tas ir kas daudz vairāk par labu vidējo atzīmi.

Un tas ir viss, ko viņš iegūs. Varbūt augstāku vidējo atzīmi, jo mūsu izglītības sistēma neparedz mācīšanos, bet gan reproducēšanu (šeit arī iemesls sliktajiem rezultātiem CE), taču galu galā tā vidējā NEKO nedod. Atceries, ka atzīmju izlikšana ir ļooooti subjektīvs process atkarīgs no katra skolotāja putniem un, diemžēl, saistīt vidējo atzīmi ar reālām zināšanām nav prātīgi.
Skola nav visa dzīve un tā arī nedrīkst būt. Cilvēka personība veidojas daudzu faktoru ietekmē. Manuprāt, spēki ir jāvelta tam, ko tu vēlies pēc tam izmantot. Nu netaisījos es saistīt dzīvi ar matemātiku, nu mācījos uz 5-7. Lielāka problēma ir tā, ka daudzi nezin, ko viņi vēlas pat 20+ gados. Tagad es baidos, kas notiks, jo mūsu spožie prāti ir izdomājuši, ka varētu taisīt kā Amīšiem/Britiem ar padziļinātajiem priekšmetiem. Ideja nav slikta, bet man ļooooti bail par izpildījumu. Es laikam liktu dinamiskās zināšanu grupās, kas arī ir tikpat slidens variants.
Mūsu izglītības sistēma ir droša. Visiem viens koks un miers.
05.07.2016 16:53 |
 
Reitings 3127
Reģ: 02.06.2016
Pasliktinās iegūtie CE rezultāti. Eksāmeni tajā pašā laikā tiek atvieglināti, manuprāt. Paskatoties uz senākiem gadiem, ne tikai pāris gadu griezumā. Vai tad skolotāji sākuši mācīt arvien sliktāk? Nedomāju, ka tā. Tātad vaina ir kaut kur pašā mācīšanās procesā, bērnu vēlmē, atbildībā utt.
Kāda jēga no vienas puses censties, ja lielā daļā no augstskolām vairs nav iestājeksāmenu. Ja maksā, iestāsies tāpat, samaksā, dabūsi arī diplomu. Ja nav līdzekļu vai pretendē uz 'prestižākām' un nopietnām vietām, tad protams, jāmācās. CE rezultāti valodās tāpat ir subjektīvi.
Es uzskatu, ka augstskolām būtu jāatjauno iestājeksāmeni, kur katrs varētu sevi pierādīt attiecīgajā nozarē, kuru vēlas studēt. Bet augstākās izglītības iestādes nav ieinteresētas atsijāt jauniešus, jo naudu vajag un sekmību ļaus izvilkt tāpat, ka tik mācās pie viņiem.
05.07.2016 14:57 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Bet ne visiem ir tā apziņa. Un diez vai, neatkarīģi no izglītības sistēmas, kādreiz būs.

Pilnībā piekrītu! Jā, mūsu izglītības sistēmai piemīt daudz trūkumu, taču lielākā problēma, manuprāt, ir paši skolēni, to sapratne par izglītības kultūru un dzīves vērtībām.
05.07.2016 14:43 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Apple_pie, priecājos, ka saprotamies. Ja nav noslēpums, ko Tu studē?
Ja runājam par pulciņiem un interešu izglītību, kāda jēga ir prast spēlēt klavieres, ja skolēnam CE vidēji ir iegūti 30%, bet studēt mūzikas jomā viņš neplāno? Šādā situācijā, manuprāt, ir saprātīgāk pamest mūziku, visus spēkus veltīt vispārizglītojošai izglītībai, bet pēc tam, ja pietiek laika un spēku, hobija līmenī pievērsties interešu izglītībai.
05.07.2016 14:41 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Bet ne visiem ir tā apziņa. Un diez vai, neatkarīģi no izglītības sistēmas, kādreiz būs.
05.07.2016 14:36 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Piekrītu, jābūt kaut kādam grafikam, disciplīnai, ka vienkārši jādara un viss. Tāpēc arī man tagad augstskolā nav bijuši parādi, jo ir apziņa, ka jāizdara un viss. Skolā bija tāpat.
Bet ne visi uzreiz iet uz mājām - pulciņi, treniņi, nodarbības.
05.07.2016 14:33 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Apple_pie, kādēļ tikai melns un balts? Ja pieņemam, ka skola beidzas ap plkst. 14.30-15.00, tad skolēns mājas sasniedz ap plkst. 16.00. Viņš, teiksim, rūpīgi mācās 2 h, tad satiekas ar draugiem u.tml., bet pirms gulētiešanas, vēl 2h velta mācībām. Vai tas ir tik neiespējami?
Labi, sākumā viņš varbūt mācās 6 h un pamet sociālo dzīvi novērtā, bet jau pēc dažiem mēnešiem viņa sekmes un spēja mācīties ir uzlabojusies, tādēļ viņam pietiek ar 4 h dienā, lai apgūtu jauno vielu.
Es domāju, ka šāds mācību grafiks veido cilvēku kā personību, liek nobriest, jo uzliek pienākumus, disciplinē, bet tas ir kas daudz vairāk par labu vidējo atzīmi.
05.07.2016 14:32 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Nē, tas nav iebildums, es tikai norādu uz to, ka visa dzīve nav mācības skolā. Protams, ja ārpusdzīves aktivitātes traucē mācībām, tad mācībām ir jābūt galvenajām. Es to neapstrīdu. Ja man pasaka, ka kontroldarbā ir 4, jo skolotāja stulba un tāpat jau matemātikā nekur dzīvē nenoderēs, es teikšu, ka pats vainīgs, tas nav attaisnojums.
Bet ir jādara kaut kas ārpus skolas, nevar tikai sēdēt pie grāmatām, ir jāsocializējas, jāstrādā komandā, jāizaicina sevi, jākāpj ārā no kastītes. Piedod, bet es neredzu, kā sēdēšana pie grāmatām (lai vai kāda vidējā atzīme), to veicinātu.
05.07.2016 14:22 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Re, jau sākas iebildumi, ja iesaku cītīgi mācīties, nevis visā vainot sistēmu! :-)
Pirmkārt, savā piemērā es runāju par skolēnu ar viduvējām prasmēm un spējām. Ja cilvēkam ir laba atmiņa, pietiekami augsts intelekts un analīzes spējas, viņam, iespējams, pietiek ar 3-4 h katru vakaru. Apdāvinātam skolēnam vispār nav nepieciešamības kaut ko mācīties pēc stundām, tikai jāizdara mājasdarbi.
Otrkārt, paskatieties uz Āziju un tur valdošo izglītības kultūru un disciplīnu! Jūs vara iedomāties, kādu spiedienu izjūt turienes skolēni? Man paziņa kādu laiku padzīvoja Ķīnā. Nepratīšu uzrakstīt pilsētas nosaukumu (man liekas, ka sākās ar "G"), bet biju pārsteigts, klausoties, kāda turienes skolēniem ir mācību disciplīna.
Treškārt, es tomēr uzskatu, ka mācības cilvēku ļoti pilnveido. Skatīsimies uz to tā - ja cilvēks mācās mūzikas skolā, ko viņš iesāks ar iegūto izglītību? Studēs JVLMA? Piekritīsiet, ka tādu būs ļoti maza daļa. Vairums absolvēs mūzikas vidusskolu un labākajā gadījumā retu reizi uzspēlēs apgūto instrumentu. Tad varbūt labāk ir vairāk veltīt laika tiem priekšmetiem, uz kuru bāzes tiek veidota karjera? Man nav nekā pret muzikālo izglītību; šis bija tikai piemērs.
05.07.2016 14:17 |
 
Reitings 2196
Reģ: 19.10.2012
Tā jau diskusija būtu ok un par tēmu utt, bet nu sitiet mani nost, kā man kaitina un traucē lasīt autora cenšanās paspīdēt ar kkādām zināšanām, kas pilnībā nav par tēmu. Kāds sakars ar kkādām imaginārām saknēm tgd pie tā visa pa vidu, optisko izomēriju, stereometriju un ko tur vēl ne, nu smieklīgi vnk, mēs sapratām ar pirmo piemēru, plus, tam skolā nav jābūt kkam nereāli aizraujošam, skolotājam jāmāk vnk izskaidrot, lai skolēns saprot un var vismaz vienkāršus uzdevumus izrēķināt nevis lai katru vakaru nevar sagaidīt nākamo matemātiku vai fiziku, lai atkal tiktu pie uzdevumiem.
Kāpēc tik vāji rezultāti? Nezinu, skolēni paši vainīgi, tie, kas grib, tie mācās, tie, kas negrib, nu lai nemācās, kas ta man, vismaz mazāka konkurence darba tirgū, ņemot vērā, ka pabeidzu rtu it un ar tādu izpratni par kaut vai to pašu matemātiku diez vai būs daudz jaunu speciālistu manā jomā :D
05.07.2016 14:17 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Katru vakaru 6h? Es trenējos, mājās biju 7 vakarā, vakariņas, vanna, jau 20:30. Vai 6h jāmācās? Stulbums.
Es nemācījos daudz, nodarbojos ar ārpusklases aktivitātēm daudz, vidējā gandrīz visus gadus arī bija no 8-9, bet ne par to ir runa. Gribēju teikt, ka nu noteikti nevajag visu laiku mācīties, dzīvē ir daudz citu foršu nodarbju, kā sevi pilnveidot, kas galu galā būs vērtīgāk kā vienkārši parasta vidējā atzīme.
05.07.2016 14:06 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Kamēr nenomainīsies administrāciju paaudze pret tādām, kas vēl nav pārvilinātas uz "Slodze liela, mācu no grāmatas un viss" filozofiju, tikmēr nekas nemainīsies.

Tieši šāda sistēma darbojās laikā, kad es mācījos vidusskolā; arī augstskolā studijas tika organizētas līdzīgi. Tātad skolēns ierodas uz stundu, noklausās skolotāja stāstīto par jauno vielu, uzdod neskaidros jautājumus (pārsvarā tie visai klasei ir līdzīgi), kopīgi izrēķina piemērus, pēc tam dodas mājās, paņem mācību grāmatu, izlasa atbilstošo nodaļu, izprot to, izrēķina vēl grāmatā dotos piemērus; pēc tam atrisināt mājasdarbus šķiet pavisam vienkārši. Nākamajā dienā atkārtojas tas pats; ja nu kāda nianse palikusi nesaprasta, tad tas tiek jautāts skolotājam. Skolēnam ir iegādātas arī vairākas citu autoru grāmatas par konkrētajā priekšmetā, jo ir cerība, ka, ja viena autora rakstīto neizdosies saprast, tad cits konkrēto jautājumu būs izklāstījis citādi. Savukārt brīvdienās notiek gatavošanās kontroldarbiem.
Ja katru vakaru 6 h velta mācībām, kā arī visas nedēļas nogales un brīvdienas tiek pavadītas mācoties, vidusmēra skolēna vidējā atzīme sasniegs vismaz 9, manuprāt. Ja kāds oponēs un sacīs, ka tas nav iespējams, tad esmu dzīvs piemērs. Jā, un es nesūdzējos, ka sistēma ir slikta, bet lielu daļu sava laika veltīju mācībām.
05.07.2016 14:03 |
 
Reitings 1816
Reģ: 10.04.2014
ņemot vērā, ka pati šogad kārtoju eksāmenus, un uz to visu varēju noskatīties no malas - gan uz zubrīšiem, gan uz tiem, kas knapi sekmīgi velk - varu droši apgalvot, ka pie visa vainīga ir izglītības sistēma. Jā protams, nav iespējams izveidot ideālu sistēmu, lai visi mēs būtu ģēniji, un visi tiektos mācīties, bet tomēr vēl ir daudz ko labot, un man nešķiet ka tuvāko gadu laikā kaut kas īpaši mainīsies.
05.07.2016 13:48 |
 
Reitings 433
Reģ: 06.12.2012
Ja runājam par citu valstu pieredzi izglītības jomā un Latvijas salīdzināšanu ar citām pasaules valstīm, izglītības profesionāļi saka, ka prestižākais ir PISA pētījums, pēc kā vērtēt sniegtās izglītības kvalitāti un sasniegumus, kur OECD vērtē 15gadīgu skolēnu zināšanas matemātikā, lasīšanā un zinātnēs. Pēc viņu pētījuma sanāk, ka Latvija ir vienā līmenī ar Norvēģiju, Itāliju, Islandi, Spāniju, Luksemburgu, Portugāli. No skandināvu valstīm viszemākie rādītāji ir Norvēģijai. Bet Latvijas lielākā problēma esot izglītības nevienlīdzība - pilsētu skolu rādītāji ir būtiski labāki par lauku skolu rādītājiem.
05.07.2016 13:44 |
 
Reitings 704
Reģ: 21.12.2015
Ah, 57days izklausās pēc lieliskās mammas. Lasu un māju līdz ar galvu. Kā skolotāja un mamma.
Tas kā es redzu mācību procesu tik ļoti atšķiras no mācību procesa reālā Latvijas skolā, ka es sevi tur strādājam neredzu. Kamēr nenomainīsies administrāciju paaudze pret tādām, kas vēl nav pārvilinātas uz "Slodze liela, mācu no grāmatas un viss" filozofiju, tikmēr nekas nemainīsies. Jaunie, radošie skolotāji vai nu aiziet, vai pielāgojas darba specifikai.
Kas attiecas uz komentāru - vai kur Eiropā ir labāk? Jā, un ne tikai Somijā (ko "minēja" 57days), tepat Igauņi močī. Amīši netiek līdzi. Āzijā ir savādāk, bet tur arī populācijas skaits ir pavisam kas cits.
Un pēdējā piebilde, paši skolotāji pukojas un ir neapmierināti, ka LIZDA brēc, ka vajag vairāk naudas, kaut gan ir tik daudz ko vēl darīt izglītības nozarē...
05.07.2016 13:27 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Varbūt CE tiešām neatbilda tam, kas tika mācīts skolās, vai tā uzdevumi pārsteidza skolēnus un skolotājus nesagatavotus?

Ikviens var novērtēt CE uzdevumus, piemēram, matemātika:
http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/dokumenti/uzdevumi/2016/vidussk/12kl_matematika.pdf
Vai tiešām tie kādam šķiet grūtāki par tiem, kas tikuši rēķināti matemātikas stundās?
05.07.2016 13:24 |
 
Reitings 646
Reģ: 23.02.2015
Kāds kārtējo reizi mani citē.
Es gribēju ar to savu rindkopu teikt, ka visiem ir iespējas tik dzīvē uz priekšu!!!
:-):-):-)
05.07.2016 11:59 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Ne visiem uzreiz ir tas stingrais mērķis un plāns, citi taustās, meklējot to, kas patīk, kā arī, ja neiet uzreiz studēt, bet aiziet strādāt "parastu" darbu, nav garantijas, ka tā atklāsme nāks, ko tad gribi darīt. Vai tāpēc vispār nestudēt?
05.07.2016 10:56 |
 
Reitings 54
Reģ: 20.11.2014
Neuzskatu, ka akadēmiskā izglītība nav svarīga, taču neatbalstu arī iet un studēt ķeksīša pēc (vienalga ko iegūstu, galvenais,ka ir) Ja esi izlēmis iegūt augstāko izglītību, ir jābūt stingriem mērķiem un plāniem, ar ko dzīvē vēlies nodarboties, lai nav lieka laika un līdzekļu tērēšana. Bet ,protams, galvenās priekšrocības cilvēkam ar izglītību būs ātrāk un straujāk sasniegt dzīvē to, ko cilvēks bez izglītības ir panācis ar ļoti smagu un ilgu darbu.
05.07.2016 02:34 |
 
Reitings 285
Reģ: 29.01.2009
Neesmu gan turējusi roku uz CE rezultātu pulsa pēdējo gadu laikā, bet šāds rezultāts, kur lielākā daļa knapi apguvuši trešdaļu no paredzētās vielas, liek aizdomāties par CE kvalitāti, it īpaši, ja iepriekšējos gados rezultāti bijuši normāli.

Esmu studējusi eksaminācijas un testu pamatprincipus universitātē, un te tiešām liekas, ka šī gada eksāmens ir testējis kaut ko, kas netiek mācīts skolās.
Protams, mēs varam vainot skolas, skolotājus un skolēnus, it kā visi vienā gadā dzimušie patrāpījušies izcili dumji.
Mēs varam arī novērtēt pašu CE, domājot, kas šogad tajā bija savādāk nekā iepriekšējos gadus. Varbūt CE ir ievērojami labāks tieši šogad, jo testē sapratni un spēju zināšanas pielietot jaunos veidos, kamēr skolā pēc inerces tiek mācīti vecie, labie A4 risinājumi. Varbūt CE tiešām neatbilda tam, kas tika mācīts skolās, vai tā uzdevumi pārsteidza skolēnus un skolotājus nesagatavotus?

Labs eksāmens ir uzticams (reliable) eksāmens: tāds, kas mēra to, kas tam paredzēts, un kas mēra vienlīdz labi gadu no gada. Šādi anomāli rezultāti neko labu neliecina par CE kā mērinstrumenta stabilitāti.
05.07.2016 01:11 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits