CE rezultāti 2016. gadā jeb Quo vadis?

 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Ja varam ticēt VISC apkopotajai informācijai, šogad matemātikas CE vidējais vērtējums bijis smieklīgi 36,2%, savukārt latviešu valodas - 51,3%. Ņemot acīmredzamo tendenci eksāmenu uzdevumu sarežģītībai mazināties katru gadu, šādi rezultāti nudien ir pārsteidzoši. Saprotams, ierēdņi, politiķi un sabiedrība kopumā izsaka dažādas spekulācijas, meklējot cēloni tik zemiem rezultātiem. Šķiet, traģikomiskāko skaidrojumu piedāvāja RTU rektors Ribickis. Viņaprāt, CE rezultāti esot saistīti ar pedagogu atalgojumu un apstākli, ka daudzi jaunieši pārdzīvojot savu vecāku aizbraukšanu uz ārzemēm.
Varu piedāvāt savu skaidrojumu konkrētajai problēmai. Nē, tie nav ne pedagogi (lai arī to darba kvalitāte, manuprāt, ne vienmēr ir pietiekama), nedz izglītības sistēma kā tāda (kura, manuprāt, nebūt nav tik slikta), bet gan pati sabiedrība, tās uzskati un vērtīborientācija. Atļaušos citēt kādu Como.lv lietotāju:

Man bija klasē viens džeks, kurš mācījās uz 9 un 10.
Vidusskolā aizgāja uz valsts ģimnāziju, kaut kur arī studēja.
Viņš tagad vietējā veikalā par kasieri strādā.
Viņš tikai pa olimpiādēm vien dzīvojās.
Visos mācību priekšmetos bija olimpiāžu uzvarētājs.
Es kā viņu ieraudzīju šovasar strādājot vietējā biju šokā.
Tas jau nav pasaules gals eksāmenu slikti rezultāti.


Es vēlētos uzdot jautājumu Cosmo.lv sabiedrībai, kādēļ daudzi (saprotams, ne visi) uzskata, ka akadēmiskā izglītība nebūt nav tik svarīga; daudz nozīmīgāka esot kaut kāda “dzīves gudrība”. Vai tiešām tik daudziem saskābst vīnogas, tādēļ tie mierina sevi ar ilūzijām, ka akadēmiski izglītotie un spējīgie cilvēki neko daudz nesasniegs, bet viņi - tie, kam piemīt tikai viņiem raksturīga gudrība - sasniegs daudz? Atvainojiet, bet tas ir bērnišķīgi! Ikdienā satieku pietiekami veiksmīgus cilvēkus, un neviens no tiem nav ar "nopirktu" kādas biznesa augstskolas diplomu vai 30% vērtējumu CE. Statistika rāda, ka pastāv spēcīga korelācija starp izglītību un ikgadējiem ienākumiem. Manuprāt, ir jālaiž absurdais stereotips, ka (akadēmiski) gudrie cilvēki ir dīvaiņi, kas dzīvē neko daudz nesasniedz.
Otrs faktors, kas ļoti ietekmē jauniešus, manā skatījumā ir aplamais viedoklis, ka cītīgi mācās tikai "nerdi", bet jaunietim dzīvē ir galvenais būt populāram (ievietot sociālajos tīklos savas fotogrāfijas, kuras tāpat nevienam neinteresē), izbaudīt jaunību (izniekot laiku bezjēdzīgās ballītēs, lietot alkoholu) un dzīvot ar pārliecību, ka viņš ir personība (tas nekas, ka neprot par jauku saliktu teikumu uzrakstīt bez interpunkcijas kļūdām).
Saprotams, ar vienām vienīgām akadēmiskām kompetencēm veiksmīgu karjeru izveidot būtu sarežģīti, bet mana personīgā pieredze rāda, ka cilvēks, kas sevī izkopis spēju domāt abstrakti, racionāli un dalīt problēmas vienkāršākās, ievērojami pārspēj tos, kas mācījušies viduvēji un savu laiku izmantojuši neracionāli.
Mīļās Cosmo.lv lietotājas! Lasot jūsu diskusijas, rodas iespaids, ka 80% no jums ir gandrīz vai skaistākās meitenes Latvijā: gudras, izglītotas, pašapzinīgas un neatvairāmi skaistas. Skaudrā realitāte gan ir tāda, ka aptuveni 70% no jums ir absolūti pelēkas peles, kas dzīvē neko īpašu tā arī nesasniegs. Nenoliedzu, ka šķiet sastopamas arī patiešām skaistas un gudras meitenes, taču to īpatsvars, manuprāt, ir ļoti mazs.
04.07.2016 16:47 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Ja skolēns centīsies, tad ātri nokļūs "gudrajā" klasē, pretējā gadījumā viņa vieta arī ir "dumjajā" klasē.
05.07.2016 21:29 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Un tad mees ieguustam "gudraas" un "dumjaas" klases, attieciigi, varam izteeloties, cik psihologjiski labi ir beernam buut ieliktam "dumjo" klasee :)
05.07.2016 20:57 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Drīzāk es būtu par sistēmu, kurā skolēni tiek sadalīti klasēs, vadoties pēc to spējām un līdzšinējām sekmēm.
Kā redzam, jautājums ir ļoti neviennozīmīgs, tomēr es skolēniem ieteiktu vadīties pēc principa, ka "slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās". Ja skolēns vēlas ko dzīvē sasniegt, tad lai mācās un izmanto visas iespējas, piemēram, privātskolotāju, nevis tikai gaužas par, viņaprāt, aplamo izglītības sistēmu!
05.07.2016 20:40 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Vielu vajag vareet izklaastiit taa, ka saprot vairums (ap 70%). Ja nevar, tad vai nu programma galiigi garaam (paaraak piebaazta), vai skolotaajs.
05.07.2016 20:33 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Diemžēl es nebiju tik apdāvināts, tādēļ man nācās mācīties ļoti daudz gan vidusskolā, gan augstskolā.
Iedomāsimies klasi ar 30 skolēniem, kuriem katram ir savas spējas, prasmes un attapība. Es ļoti šaubos, ka 45 minūšu laikā iespējams atbildēt uz visiem jautājumiem vai vielu izklāstīt tā, ka to saprastu visi...
05.07.2016 20:30 |
 
Reitings 2230
Reģ: 29.01.2009
Es esmu viena no tām teicamniecēm, kurām skolā bija tikai labas atzīmes. Un zini, man tās atzīmes dzīvē neko diži nav palīdzējušas.
Esmu ar labu darbu un izaugsmes iespējām, bet tas viss pateicoties neatlaidībai un mākai sevi prezentēt (kur, starp citu, man joprojām tiek atgādināts, ka nejau perfekts un noslīpēts gala rezultāts ir galvenais, bet process un radošums).
ATZĪME kā tāda nav nekas. Ir svarīgāk izprast domu, nevis iezubrīt pareizo atbildi, kā jau te meitenes minēja. Kad es mācījos vidusskolā, mums skolā radošo domāšanu praktiski vispār nestimulēja.
Ar to gribēju pateikt, ka mūsu izglītības sistēma nav perfekta.
05.07.2016 20:00 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Roberts.I, es (taapat kaa mees visi) spriezhu peec sevis. Es maajaas nekad iisti nemaaciijos, man skolotaaji stundaas staastiija taa, ka viss taapat bija skaidrs. Un es to uzskatu par NORMU.
Taa ir skolotaaja funkcija - izstaastiit taa, lai ir skaidrs. Nelasot to pashu veelreiz maajaas no graamatas, lai beidzot pielec.
Veelreiz atkaartoju - SEVISHKJI mazaakajaas klasees.
05.07.2016 19:52 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
agraak, Robert, bija cienjaa taads jeedziens kaa "autodidakts". Tas, principaa, ir tas, ko propogandee tu - muusu izgliitiibas sisteemaa nav probleemu, jo nekas netraucee skolniekam njemt un pashmaaciibas celjaa apguut visu, ko vinjsh veelas.

Manuprāt, ar "autodidaktu" apzīmē personu, kas izglītību iegūst, neesot saistībā ar kādu izglītības iestādi. Jā, arī šādi ir iespējams mācīties, taču es vairāk runāju par skolēniem, kuri katru dienu apmeklē stundas, dodas uz konsultācijām pie skolotājiem un arī mācās saviem spēkiem. Tu taču saproti, ka, lai arī cik ļoti pasniedzēji censtos Tev palīdzēt un konsultēt, jāmācās vienalga būtu pašam(-i). Neviens nevar paēst Tavā vietā, neviens arī nevar mācīties Tavā vietā.
05.07.2016 19:44 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
"bez apstaajas atgaadinaat, cik svariigi ir maaciities" nav stimula radiishana :)
stimula radiishana ir - ja nemaaciisies, netiksi universitaatee. ja nemaaciisies, nedabuusi labu darbu. Un tas nav jaasaka, tas ir jaaredz.
05.07.2016 19:44 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Muusu izgliitiibas sisteema nerada
a) interesi
b) stimulu
c) motivaaciju
skolniekam panjemt maaciibu graamatu, izlasiit informaaciju, pajautaat skolotaajam.

Vai "stimula radīšana" ir izglītības sistēmas funkcija? Manuprāt, tas vairāk ir vecāku un audzināšanas uzdevums. Domāju, ka izskatītos nedaudz smieklīgi, ja skolotājs pieaugušies cilvēkiem (runāju par vidusskolu) bez apstājas atgādinātu, cik svarīgi ir mācīties.
Sistēma tikai dod iespēju, un katra paša ziņā ir tas, kā viņš to izmanto.
05.07.2016 19:37 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
...kaapeec tauta aazijaa visu vidusskolu zubraas kaa nenormaali? Pareizi, lai tiktu studeet prestizhaas pashmaaju universitaatees (shur tur konkurss lielaaks, nekaa uz Oksfordu). A mums? 1,200 eiro gadaa, un velkom tu LU!
05.07.2016 19:34 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
...agraak, Robert, bija cienjaa taads jeedziens kaa "autodidakts". Tas, principaa, ir tas, ko propogandee tu - muusu izgliitiibas sisteemaa nav probleemu, jo nekas netraucee skolniekam njemt un pashmaaciibas celjaa apguut visu, ko vinjsh veelas. Jaa, taa ir taisniiba, sevishkji shodienas interneta coursera un MIT open courses eeraa, bet tad jaajautaa - tad nafig mums izgliitiibas sisteema? Lai iet skolas vietaa uz biblioteeku!
05.07.2016 19:31 |
 
Reitings 1321
Reģ: 03.11.2015
Man gan liekas, ka problēma ir arī skolotājos. Pamatskolā daudzus mācību priekšmetus zināju teicami. Lielāko daļu skolas vielas apguvu. Tai skaitā matemātiku. Vidusskolā biju mainījusi skolu. Atnācu uz valsts ģimnāziju. Pašā pirmajā vidusskolas matemātikas stundā biju noskaņojusies mācībām, bet liels bija mans pārsteigums, ka nesapratu PILNĪGI neko no visa, ko matemātikas skolotāja man stāstīja. Viņa nebija spējīga izveidot teikumu tā, lai tas būtu saprotams. Visa klase bija šokā un pirmajā kontroldarbā 70% klases bija nesekmīgi. Un tā tas turpinājās ļoti ilgi. Vidusskolas matemātikas pamatus mums neiemācīja vispār. Daudzi pat bija sākuši aizmirst pamatskolas vielu, jo klasē jauno vielu saprast nebija iespējams, mācību grāmatās paskaidrojumi bija pavirši, bet privātstundas vienkārši nebija spējīgi atļauties. Lieki piebilst, ka mēs bijām matemātikas novirziena klase un visi savās pamatskolās bijām labākie matemātiķi. Tā ļoti sliktas skolotājas dēļ vidusskolas vielu apguvām briesmīgi. Šī pati skolotāja mums mācīja arī ekonomiku un matemātisko analīzi.
Līdzīgi bija ar latviešu valodu. Tikai skolotāja bija laba un bija spējīga visu paskaidrot, BET paralēli savam amatam viņa kļuva par pasākumu rīkotāju, līdz ar to viņa bija pārāk aizņemta ar žetonvakara un koncertu organizēšanu, lai skaidrotu klasei par komatiem.
05.07.2016 19:29 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Muusu izgliitiibas sisteema nerada
a) interesi
b) stimulu
c) motivaaciju
skolniekam panjemt maaciibu graamatu, izlasiit informaaciju, pajautaat skolotaajam.
nafig vajag? pabeigsi skolu ar knapiem CE, izstudeesi par maksu, dziivosi laimiigi liidz muuzha galam. Taapat daudzi netic, ka spees tikt budzetaa. Un ja taapat maksaat, tad kur shkjirba, 60% eksaanemaa vai 70%?
05.07.2016 19:26 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Diemžēl nav. Ber retoriskais jautājums drīzāk jāuzdod, kādēļ radusies šāda situācija? Kas liedz vidusskolēniem paņemt mācību grāmatas un rūpīgi iemācīties tur minēto informāciju? Vai tiešām mūsu izglītības sistēma konfiscē mācību grāmatas un liedz skolotājiem atbildēt uz skolēnu jautājumiem par neskaidrībām mācību vielā? Vai drīzāk tā tomēr ir pašu skolēnu nolaidība, slinkums un vienaldzība?
05.07.2016 19:19 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Es nelamaajos, es dusmojos :)
Redz, tu atkal par to pashu.
ja skolēns ir pamatīgi "izurbies" cauri 10 teorēmu pierādījumiem, pilnībā izpratis tos, kā arī prot uzrakstīt uz lapas šos pierādījumus (nevis "iezubrījis" no galvas, bet prot izvest pats ar saviem spriedumiem), tad ...

JA skoleens to ir izdariijis, tad skoleenam ar 11o probleemu nebuus. Piekriitu. Bet no taa izriet mans jautaajums:
Vai tieshaam tu domaa, ka vairums (teiksim, vismaz 60-70%) vidusskolnieku visas Latvijas skolaas (ne tikai 1.gjimnaazijaa) ir pamatiigi "izurbushies" tam visam cauri?
05.07.2016 19:12 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
57days, kādēļ rupjības? Mēs tikai mierīgi diskutējam un izsakām savus viedokļus.
Nepratīšu spriest par Dienvidkorejas izglītības īpatnībām, taču, manuprāt, ja skolēns ir pamatīgi "izurbies" cauri 10 teorēmu pierādījumiem, pilnībā izpratis tos, kā arī prot uzrakstīt uz lapas šos pierādījumus (nevis "iezubrījis" no galvas, bet prot izvest pats ar saviem spriedumiem), tad ir ļoti liela varbūtība, ka viņš spēs līdzīgi pierādīt arī 11. teorēmu, kuru nav līdz šim apguvis.
05.07.2016 18:41 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Jautaashu veelreiz - kaapeec tu uzskati, ka muusu (un Dienvidkorejieshu) izgliitiibas sisteema iemaaca videejo statistisko skoleenu atrast savus (ne standarta, ne peec shablona) celjus, lai pieraadiitu to suuda teoreemu?
05.07.2016 18:30 |
 
Reitings 1868
Reģ: 25.05.2014
Pirmkārt, man patiešām liels prieks par konstruktīvajiem viedokļiem. Ir nudien patīkami argumentēti padiskutēt.
Roberts.I. Un pie reizes, lūdzu, apskaties kā ir ar pašnāvības statistiku Tevis minētajās valstīs, it īpaši skolēnu vidū.

Manuprāt, tas nav korekts salīdzinājums, jo tad mums būtu jāpēta kultūras atšķirības: Japānas sabiedrībā, piemēram, pašnāvība netiek uzskatīta par ko nosodāmu. Vēl vairāk - tur arī pieaugušie bieži izvēlas aiziet no dzīves, nespēju pieņemt neveiksmi u.tml.
Varbūt augstāku vidējo atzīmi, jo mūsu izglītības sistēma neparedz mācīšanos, bet gan reproducēšanu (šeit arī iemesls sliktajiem rezultātiem CE), taču galu galā tā vidējā NEKO nedod.

Varbūt vienosimies, ko tad saprotam ar jēdzienu "mācīšanās". Ja skolēns ne tikai mehāniski iemācās definīcijas un pierādījumus, bet spēj arī pats, izmantojot loģiskus slēdzienus, veikt minētos pierādījumus un, saprotams, arī līdzīgā veidā pierādīt citus (mācību grāmatā neaplūkotus) apgalvojumus, vai, Tavuprāt, varam uzskatīt, ka viņš ir iemācījies, nevis tikai reproducē?
Skola nav visa dzīve un tā arī nedrīkst būt. Cilvēka personība veidojas daudzu faktoru ietekmē. Manuprāt, spēki ir jāvelta tam, ko tu vēlies pēc tam izmantot.

Piekrītu, ka skola nav visa dzīve, taču mēs runājam par vispārizglītojošo izglītību. Man, piemēram, nepatika latviešu valoda, vienkārši neinteresēja, bet rūpīgi to mācījos, un vēl tagad šīs prasmes man ļoti noder dzīvē. Tādēļ vispārizglītojošā izglītība attīsta personību vispusīgi. Kā lai pamatskolā cilvēks zina, kādus izglītību un karjeru izvēlēsies pēc gadiem?
Mūsu izglītības sistēma ir droša. Visiem viens koks un miers.

Es drīzāk sacītu, ka katram tiek doti dažādi "šķēršļi" - koki, kalni, upes utt. (mācību priekšmeti) -, kurus visiem jāiemācās pārvarēt. Uzsveru vēlreiz, ka tā ir vispārizglītojošā izglītība. Būtu absurdi no ziloņa gaidīt spēju rāpties kopā, bet ir tikai normāli, ja skolēns, kurš nākotnē plāno kļūt par biologu, pārzinātu latviešu valodas interpunkcijas un ortogrāfija prasības. Cilvēkam jābūt iespēju robežās vispusīgam.
Un nemineesim par piemeeru aaziju - tas kas tur notiek maaciibu (zubriishanas) zinjaa ir sviests. Vinji ir iebraukushi otraa galeejiibaa, ka vinju skolas razho prduktu, kas nav kreatiivs, labu izpildiitaaju, bet sliktu ideju gjeneratoru.

Jā, palūkosimies, ar kādu galvu reibinošu ātrumu attīstās Ķīna, Dienvidkoreja.
Jautāšu vēlreiz – vai cilvēks, kas prot izdarīt savus slēdzienu, atrast savu ceļu, lai, piemēram, pierādītu teorēmu, ir uzskatāms par kreatīvu personību vai tikai izpildītāju?
05.07.2016 18:19 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Vidusskola un universitaate ir drusku cita teema, bet mazajaas klasiitees veltiit 3 stndas maajasdarbiem katru dienu ir sviests. Taa vietaa, laimaajaas maaciitos to, ko skolotaajs nemaaceeja iemaaciit stundaas (vai nepaspeeja, jo programma paarslogota), tad jau tieshaam labaak aiziet uz ziimeeshanas vai muuzikas pulcinju.
Un nemineesim par piemeeru aaziju - tas kas tur notiek maaciibu (zubriishanas) zinjaa ir sviests. Vinji ir iebraukushi otraa galeejiibaa, ka vinju skolas razho prduktu, kas nav kreatiivs, labu izpildiitaaju, bet sliktu ideju gjeneratoru. Pamekleejiet, pilns rakstu par sho saapi aazijaa.
Kaapeec peekshnji Zviedrija tagad ir muuzikas zinjaa superstaars? Dziesmu autori, utml.? Nesen pa FB kliida video, kur raadiija, kaa tas panaakts - iesaistot beernus masveidaa dazhaadaas muzikaalaas nodarbiibaas, pulcinjos, utml.
Vajag sabalanseet gan radosho personiibas dalju, gan ... akadeemiski gudro? Taa nosauksim?
05.07.2016 17:29 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits
vairāk  >

Lietotāji online (3)