Man bija līdzīgi rati, kad meita piedzima. Pārsvarā šopingā vai izbraucienos braucām kopā visa ģimene un tos ratus stūma vīrs - viņam bija ērti un viņš tika galā ar visiem pagriezieniem, trotuāra malām, pakāpieniem utt. Es pati tāda maziņa un, ja nācās stumt ratus, tad darīju to atspērusies, jo nebija tik ērti uz tik mazu augumu kā man... Smagi un masīvi.
Otram bērnam paņēmām ar vidēja izmēra rotējošiem priekšējiem riteņiem - labākie rati ever!!! Štrunts par amortizāciju, tai tāpat nav ne vainas un sīcim patīk, kad nedaudz kratās, bet toties es tieku galā ar ratiem ar vienu roku bez jebkādas piepūles un apgriezties varu uz vietas - noder šaurās vietās un ejās. Kaifs!
Bērni arī ir dažādi - cits ilgi brauks ratos, cits kā iemācīsies skriet, vairs negribēs ratos tupēt ilgi un tad vnk nav jēgas no lieliem ratiem.