Kad vīrs/draugs aiziet ar čomiem uz bāru...

Nee, nekad. Ja zvanu, tad pacelj.

Es nezvanu - gribēs, pats pateiks. Tā kā no manis nekad nav pārmetumi un tādi gadījumi vispār ir reti, tad parasti jau iepriekš esmu pabrīdināta. Jāpiemin, ka nedzīvojam kopā. Ja tik ļoti interesē, varbūt vienkārši aizsūti īsziņu, un ej gulēt. :)

Vienkārši katru reizi kad pasaka - tūlīt būšu, atnāk tikai pēc 3 Stundām. Tomēr cilvēkam ir jābūt kaut kādai laika sajūtai.
Tad lai uzreiz saka: būšu vēlāk.

Nezinu, manējais nekad neiet uz bāriem un arī mājās draugu kompānijas nekad nav bijušas. Izņemot 2 reizes gadā viņam ir kursa salidojums/ tusiņš.

Manējais ar draugiem gan nedodas uz bāriem, krogiem, bet gan vienkārši braukājas apkārt. Man nav nekādu iebildumu. Ja arī zvanītu, noteikti atbildētu. Nekad vēl nav bijis nekas tik steidzams, lai zvanītu. Parasti uzrakstu. Kad paskatās telefonā, tad arī atbild.
sophies_world,

Vienkārši katru reizi kad pasaka - tūlīt būšu, atnāk tikai pēc 3 Stundām.

, varbūt viņš tā saka, jo, ja pateiktu, ka būs tikos vai tikos vai vispār nezina, ap cikiem varētu būt, sāc zāģēt.

Nu, ja tu viņam vienmēr prasi, cikos viņš būs, tad varētu būt, ka negribas celt.
Man arī kaitinātu, ja man ballējoties prasītu, cikos būšu. Es ballējos - es nezinu, cikos būšu. :D

Man arī kaitinātu, ja man ballējoties prasītu, cikos būšu. Es ballējos - es nezinu, cikos būšu.

Pareizi vārdi!

Manējais vienmēr saka, ka uz vienu aliņu, tā, protams, nekad nenotiek. Viens aliņš pārvēršas dazos. Bet man nav iemesla satraukties, zinu, ka ar saviem draugiem aizrāvusies runājot par kādu tēmu. Biežak tomēr ejam kopā ballēties vai uz bāru, kamēr nav mazu bērniņu, varam to atļauties un izmantojam.

Ir bijušas reizes, kad kaut ko steidzami vajag un nevar sazvanīt, bet tad viņs vienkārsi nedzird.

Jāņem vēra, ka bāros tomēr nav klusums. Kad redzējis zvanu, atzvana.

Vienkārši katru reizi kad pasaka - tūlīt būšu, atnāk tikai pēc 3 Stundām.

varbūt viņš tā saka, jo, ja pateiktu, ka būs tikos vai tikos vai vispār nezina, ap cikiem varētu būt, sāc zāģēt.

Nu, nav taisnība. Mans otrais puse, kad agrāk gāja ar draugiem pasēdēt, bieži noziņoja, ka ir noguris un būs ap 12iem. Pie tam, es tai Plenrušķītei nekad neprasīju, cikos būs, pats izpaudās. Un tad, protams, pazūd. Es tiešām nesaprotu, kāpēc nevar pateikt - būšu ap trjiem, vai - nezinu, cikos būšu. Attiecību sākumā nācās baigi daudz skaidrot, ka tā nevajag darīt.

Ā, aizmirsu savu padomu :) Nākamreiz vai nu neprasi vispār, vai ignorē tos 3 min paziojumus - kad būs, tad būs. Guli nost, vai dari kaut ko savu.

A ko Tu viņam vispār zvani? Pašai patiktu, ja viņš Tev šitā zvanītos un kā mamma prasītu konkrētu laiku, cikos viņš mājās pa durvīm ienāks?
Kad man vīrs aizgājis atpūsties ar draugiem, ballēties, nekad nezvanu viņam vispār. Jautājumus par to, kad būs mājās, nenāk ne prātā uzdot. Kad būs, tad būs.

Vienkārši katru reizi kad pasaka - tūlīt būšu, atnāk tikai pēc 3 Stundām. Tomēr cilvēkam ir jābūt kaut kādai laika sajūtai.
Tad lai uzreiz saka: būšu vēlāk.

Ja viņš Tev pateiktu, ka būs vēlāk, Tu jau droši vien uzreiz gribētu zināt, kad ir tas vēlāk. Un tā tas nekad nebeigtos, kamēr Tev nepateiktu konkrētu pulksteņa laiku :-D

Vienkārši katru reizi kad pasaka - tūlīt būšu, atnāk tikai pēc 3 Stundām. Tomēr cilvēkam ir jābūt kaut kādai laika sajūtai.

Šito sērgu es pazīstu. Manējais sākumā mani līdz vājprātam ar šito noveda. Būšot pēc 10 min. un pārrodās pēc vairākām stundām. Un ne jau ejot tusēties, bet gan aizejot uz veikalu. Zvanījos, psihoju, rājos. Tad vienkārši pārstāju viņu gaidīt. Un tad, kad pārradās mājās laicīgi, tad prasīju, kur tad viņš tik agri pārnācis. Citreiz pati kaut kur aizgāju un tad viņš zvanīja man, kur esmu. Tā pamazām izmācīju un nu jau nosaka pareizu laiku, kad ieradīsies.

Ja aiziet patusēt, nekad neprasu, cikos būs, ja aiziet konkrēti kaut ko darīt, tad gan pajautāju, lai nesatrauktos, ja tomēr nebūs, kā domāts.
Ja kaut ko vajag, kamēr viņš ir prom, uzrakstu sms.

Ja nav nekas super butisks, tad nekad nezvanu, ludz ar to Virs vienmer ir pacelis. Tas ir vina laiks un vina draugi, un atputa. Un tam nav noteikta laika no...lidz. Netaisos kontrolet.
Es pati butu loti dusmiga un pazemota, ja aizejot kaut kur ar draudzenem man Virs zvanitu, ja nav nekas butisks vai, nedod Dievs, atnakot majas velak ka planots sagaiditu ar scenu un parmetumiem!

Vai jūsu vīriešiem arī ir tā, ka, kad viņi aiziet ar draugiem uz bāru, tad viņus nevar sazvanit utt.?

Un priekš kam tev zvanīt? lai taču atpūšas!
Es pati nekad neprasu cikos būs un nezvanos. Nekad nav arī gadījies tā, ka kko ūber svarīgu vajag tieši tajā retajā reizē kad viņš ir prom. Novēlu foršu vakaru un vsjo.

1. Par to, cikos būs mājās var noskaidrot pirms dodas ar draugiem laukā un domāju, ka nav jēgas baigi ieciklēties uz konkrētu pulksteņa laiku, kāda starpība atnāk 1:00 vai 3:00.
2. No malas patiešām smieklīgi izskatās, ka vīrietim vairākkārt zvana draudzene un jautā: "ko tu tagad dari?!" Nu ko tas vīrietis var darīt esot kopā ar draugiem, atpūšas, iedzer un apspriež veču lietas 8-)
3. Ja man vīrietis zvanītu un prasītu cikos būšu mājās... lai gan nezvanītu, pirms tam jau pateiktu aptuvenu laiku :-D
Smieklīgas reizēm sievietes, patīk kontrolēt, bet kad pašas kontrolē, tad vīrieši stulbi :-P

Mans bijušais vispār nebija sasniedzams, kad aizgāja uz stundiņu. Tagad jau liekas smieklīgi, bet nu tas pārdzīvoju, jo nu ir bijušas vairākas reizes, kad mums ir plāni, bet atbrauc draugi, bet nu plānus mūsu neatceļ viņš un saka, ka tikai uz stundiņu izies. Paiet stundiņa, divas... Nav. Aizsūtu sms, nav atbildes vispār. Uzzvanu - nomet. Bet kaut kā dīvaini, ka citām meitenēm i atbildēt, i zvanīt tajā laikā varēja. Tad nu sākumā cēlu skandālus, viņš pat dzerot mani neatpazina, kad gāju garām viņam veikalam. Viņa draugi gan mani redzēja, bet neies jau biojāt labo laiku. Protams, kad bijušais atjēdzās, tad skraidīja man pakaļ pa visu veikalu. Teica, ka ies uz māām, tik uz wc aizies fiksi... Atnāca 4 no rīta.

Man vienkārši vienā brīdī palika pohuj, palika vieglāk. Ne es zvanījos, neko. Darīju savas lietas, attaisīju vīna pudeli un viss. Lai dara, ko grib. Tāpat jau nav krancis, ko sētā pie ķēdes pieliks. Ja būs gājējs, tad būs.

Manējais reti dodas ar draugiem pasēdēt. Ar zvaniem netiranizēju.. viņš pats sūta sms un foto pasēdēšanas gaitā.. kā viņiem labi iet :D Ir reizes, kad piezvana, lai nodotu sveicienus no draugiem, tad arī apjautājos, ka viņiem iet utt. :)

Manējais uz bāriem neiet, netusējas ar draugiem. Labākajā gadījumā ar tēvu un brāli aiziet uzspēlēt kārtis un papļāpāt par dzīvi pie viskija glāzes, vai arī ar labāko draugu biljardu uzspēlēt. Pat ja reizi pāris gados aiziet uz kādu tusiņu, vienmēr pats pazvana.
Bet iepriekš ir bijušas attiesības, kur notikumi risinās līdzīgi kā autorei. Tas, protams, uzdod pa nerviem. Vīrietis baigais tītars, vēl nav nobriedis.

Manējais arī neiet uz bāriem :D Un vispār vienmēr ir sazvanāms. Es laikam ļoti uztrauktos, ja nakts vidū viņa nebūtu mājās un pietam nebūtu sazvanāms, nervi būtu čupā. :-/