Bērns

Es varētu uzsākt attiecības ja sievietei ir bērns vai divi.
Man patīk bērni un galu galā vecāki ir tie uzaudzina.

Neticu mīlestībai no pirmā acu skatiena, kas pēc tam rezultētos ilgās, harmoniskās attiecībās. Manā draugu lokā apstiprinājies, ka attiecības, kuras ilgst vairāk nekā 5 gadus, ir sākušās pamazām, bez crazy in love variantiem. Tā ka piekritīšu viedoklim, ka ne jau bērns traucē, bet viens otram vienkārši nav īstie.

Tieši par to arī runāju, ja nav "crazy in love" variants, tad vīrietis, kurš negrib pieņemt svešu bērnu, nemaz neuzsāks attiecības ar vientuļo māti. Tas, ka šādi piemēri nav tik uzkrītoši (jo nav jau tur īsti ko redzēt, neeksistējošas attiecības), nenozīmē, ka tādu situāciju nav.

Domāju, ka gandrīz katram ir zināmi gan pozitīvi, gan negatīvi piemēri par šo tēmu. Man pašai apkārt ir vairāk tieši negatīvu piemēru, piemēram:

1)vīrietis, kurš pārtrauca vairākus gadus ilgas attiecības, jo saprata, ka nekad nespēs pieņemt sievietes bērnu,
2)vīrietis, kurš ir kopā ar sievieti, kurai ir divi bērni no iepriekšējās laulības, bērnus līdz galam pieņemt nespēj, kopīgais bērns ir daudz mīļāks,
3)vīrieši, kuri atklāti saka, ka nebūtu kopā ar sievieti, kurai ir bērns (izteikumi lielākoties balstīti uz pagātnes pieredzi),
4)sieviete, kura visiem stāsta, ka bērns nav šķērslis attiecībām - pašai ir attiecības, bērns pamests citā valstī pie vecmāmiņas, utt.

Uzskatu, ka pievilcīgs vīrietis ar izvēles iespējām neizvēlēsies ģimenes veidošanai sievieti ar bērnu (nerunāju par bērniem, kuri jau gandrīz pieauguši). Ja vīrietim būtu jāizvēlas starp divām vienādām sievietēm, no kurām vienai ir bērns, jebkurš izvēlētos to, kurai bērna nav. Lai cik neglīti neizklausītos, ir jābūt kādam ļoti lielam plusam, kas atsvērtu "piekabi".

Artemzija

Pati nesatiktos ar vīrieti, kuram ir bērni. Es nespētu pieņemt bērnu un man viņš liktos svešs.

a ja daudz pelna ir materiali nodroshinats ari netiktos? tiktos labak ar bomzi? :D

Par sevi runājot - es varētu pieņemt vīrieša bērnus un tas man problēmas nesagādātu :) Ja vien, protams, bērnu mammai nebūtu nekas pretī... Droši vien ne kā "mamma" (domāju kā uzrunu vai statusu kā tādu - man šķiet, ka ko tādu uzspiest ir stulbi), bet kā labu draugu vai cilvēku, kam uzticēties, kurš palīdz, utt.
Patiesībā tas pat daudz ko atrisinātu, ja vīrietis vēlētos bērnus. (t)

Acimredzami ir personas, kuras censas visadiem argumentiem pieradit, ka temas pieteikuma uzstadita "problema" vispar ir pilnigs izdomajums, jo tadi viriesi, kuri negrib veidot attiecibas ar sievieti, kurai ir berni, nemaz neeksiste. Tada vien sajuta, ka tulit kada saks vel apgalvot, ka vinnet miljonu ir lielaka iespeja neka satikt vientulo mati, jo tadas principa ir uz izkersanu(iznemot tas, kuram ir "harizmas" problemas). :-D:-D

Ja vīrietim sieviete tiešām ļoti patiks, tad bērnu pieņems. Man zināmiem cilvēkiem ir bijuši tādi gadījumi.
Es to vispār neredzu kā šķērsli, attiecību veidošanai.

Pati nesatiktos ar vīrieti, kuram ir bērni. Es nespētu pieņemt bērnu un man viņš liktos svešs.

Tad jau ar darbaholiķiem arī attiecības veidot nevar

jā, protams, zinu vairākus, kuriem dēļ darba ir sarežģīti veidot attiecības.

Nezinu vai pie vainas vecums, dzīves vieta vai kas cits, bet savā sociālajā lokā neredzu, ka kādam atrast un veidot attiecības traucētu bērni. Ne savi, ne sveši. Draņķīgs raksturs un putni - jā, bet ne jau bērni!

Man prieks, ka tā... Patlaban zinu vienu šādu gadījumu. Patiesībā izskatās ļoti bēdīgi, bet nu vīrietim galvā.. nezinu, kā pat to lai nosauc. Bērnudārzs un pilnīgs, pilnīgs egoisms. Visvairāk man ir žēl bērnu un sievietes, kas tiek pataisīta par muļķi, bet diemžēl pašai acis grūti atvērt.

Bērns aizņem laiku, attiecīgi sieviete vīrietim var veltīt mazāka laika, bērns vienmēr būs pa vidu, dabīgi ir, ka attiecību sākumposmā cilvēki var laiku baudīt divatā, trešais pievienojas pēc tam.
pati arī, vismaz pašreiz, neveidotu nopietnas attiecības ar vīrieti, kuram ir mazi bērni, ja pusaudžu vecumā, tad savādāk.

Tad jau ar darbaholiķiem arī attiecības veidot nevar, jo tie daudz laika pavada darbā :-D

Bet cik tad bieži gadās tāda nepārvarama mīlestība no pirmā acu skatiena? Ja cilvēks jūt simpātijas pret kādu, kam ir bērns, bet zina, ka nopietnas attiecības šādā situācijā nevēlas, tad jau tai mīlestībai nemaz nebūs iespējas izveidoties, jo attiecības netiks tālāk attīstītas.

Neticu mīlestībai no pirmā acu skatiena, kas pēc tam rezultētos ilgās, harmoniskās attiecībās. Manā draugu lokā apstiprinājies, ka attiecības, kuras ilgst vairāk nekā 5 gadus, ir sākušās pamazām, bez crazy in love variantiem. Tā ka piekritīšu viedoklim, ka ne jau bērns traucē, bet viens otram vienkārši nav īstie. :-)

Nezinu vai pie vainas vecums, dzīves vieta vai kas cits, bet savā sociālajā lokā neredzu, ka kādam atrast un veidot attiecības traucētu bērni. Ne savi, ne sveši. Draņķīgs raksturs un putni - jā, bet ne jau bērni!

+++

Laikam manējam ir pietiekami plaša sirds,lai spētu mīlēt gan mani, gan manu meitiņu.(l)(l)(l)(l)(l)(l)(l)(l)(l)(l)(l)
lai gan īstajam papaškam mūžīgi traucēja paša meita.:'-(

Bērns aizņem laiku, attiecīgi sieviete vīrietim var veltīt mazāka laika, bērns vienmēr būs pa vidu, dabīgi ir, ka attiecību sākumposmā cilvēki var laiku baudīt divatā, trešais pievienojas pēc tam.
pati arī, vismaz pašreiz, neveidotu nopietnas attiecības ar vīrieti, kuram ir mazi bērni, ja pusaudžu vecumā, tad savādāk.

Šķiet visai loģiski, ka vīrietis negrib, lai viņa jaunajās attiecībās pa vidu maļās kaut kāds sveš bērns. Normāli būtu, ka kādu laiku tiekās, divi vieni un tad piesakās bērns, nevis tikko iepazina sievieti un tur jau bērns, nevari būt spontānts, nevari kaut kur aizbraukt ar to sievieti atpūsties, jo visur līdzi nāk piekabe. Vīrietis ir spiests rēķināties ar svešam bērna vēlmēm, vajadzībām un iegribām.

Tieši manas domas!
Un es arī diez vai vēlētos vīrieti, kuram jau ir bērns. Cita runa protams gados četrdesmit, kad bērni jau puslīdz pieauguši un vairs tik ļoti nemaisās pa vidu pieaugušajiem.

es teiktu, ka ne jau bērnā vaina, bet gan vīrietim nav pietiekoši jūtu/vilkmes uz attiecīgo sievieti. ja patiesi gribētu būt kopā, bērnu bars netraucētu.

Kāpēc vīrietis nespēj vai negrib uzsākt attiecības ar sievieti, kurai ir bērns/zīdainis?

PIRMO REIZI KO TADU DZIRDU.


dive neviena soieviete ar bernu vai vairakiem viena nepaliek. Kur tu tadus murgus TROLLI izroc

Es arī uzskatu, ka, ja vīrietis nevēlas sievieti ar bērnu, tad problēma ir nevis bērnā, bet tajā pašā sievietē un kā viņa sevi pasniedz.

Mani vecāki izšķīrās, kad man bija 3-4 gadi, mamma dabūja draugu, tēvs draudzeni (nedaudz vēlāk kā mamma). Dzīvoju ar mammu un viņas draugu, kuru tagad uzskatu par savu tēti. Viņam arī bija dēls no iepriekšējām laulībām, bet nebija viņš jāpieskata, jo dzīvo citā valstī un uz Latviju viņa māte kategoriski atteicās vest, lai gan tētis to ļoti gribēja un gribēja mūs ar mammu ar viņu sapazīstināt, bet viņš sūtīja alimentus un sūtīja vēstules, pa vasarām brauca ciemos un tagad viņš ir pieaudzis indivīds, kas ciena un mīl savu tēti. Un pats plusā vēl rūpējās par mani un izturējās pret mani kā pret paša bērnu.

Toties mans miesīgais tēvs par mani nekad nav rūpējies, dzīvojot no manis burtiski 15 min attālumā, kopš dabūja jauno draudzeni, alimentus nav maksājis un viņa nu jau sieva tagad nožēlo, ka ir uztaisījusi viņam vēl 2 bērnus, par kuriem viņš nerūpējās, sēž un nodzer savu algu. Viņa sieva pat raksta manai mammai īsziņas un prasa padomus un kā ar to cīnīties.

Ar to visu garo penteri es gribēju pateikt to, ka bērni tiešām labām attiecībām nebūs šķērslis un, ka dzīvē mēdz notikt dažādas situācijas. Un, manuprāt, ja bērns nerūpējas pats par pirmo bērnu,nerūpēsies arī par otro, trešo, utt.
Tā kā tādas sievietes arī nesaprotu - "Nekas, ka nerūpējas par pirmo bērnu, par mūsejiem gan jau, ka rūpēsies."

Īsāk sakot, ja vīrietim patiksi tu, patiks viņam arī tas, ko tu esi radījusi. :)

Mans vīrietis nemaz nevareja pieņemt manu gadu veco bērnu, viņam bērni nepatika un viņš vienkārši nevarēja samierināties ar to, ka viņš ir, tāpēc pašķīrāmies... Pagāja laiks, līdz viņš attapās un tad, ieguldīja laiku un pūles, lai atgūtu mani... Bija izvērtējis prioritates vai kā, bet nu fakts ir tāds, ka šobrīd manam bērnam ir septiņi gadi, vīrietis grib viņam dot savu uzvārdu un uzskata par savu, plānojam šobrīd otru bērniņu.
Kad berna tēvs grib ņemt pie sevis uz brīvdienām ciemos, tad manējais ir pret, jo viņš uzskata, ka nevelta laiku, kas principā ir taisnība.

Tas ir pilnīgi normāli, ja vīrietis (vai arī sieviete) nevēlas attiecības ar sievieti, kam ir bērns. Vēl jo vairāk tad, ja tas ir zīdainis. Tādā gadījumā sievietei vispār nevajadzētu domāt par attiecībām, bet gan par bērnu! Kad bērns paaugās, tad jā, bet ar zīdaini uz rokām pieprasīt no vīrieša, lai viņš ar viņu veido attiecības un rūpējas ne vien par viņu, bet arī bērnu, tā ir tīrākā bezkaunība.