Kur tādi rodas? :-O:-/
Es laikam Tavā vietā vispirms runātu ar viņu pašu, pateiktu, ka viņam teiksim trīs dienu laikā ir jāizvācas un ka naudu, kuru samaksāju viņa vietā, vēlos atgūt. Ja viņš saka, ka negrib vai nevar samaksāt, tiešām zvanītu viņa vecākiem, kuriem paziņotu, ka viņiem nekavējoties jāsavāc sava dēla mantas, izstāstītu situāciju, pateiktu, ka dēliņš maksāt netaisās, tātad naudu vēlos saņemt no viņiem. Un ātri, nevis kaut kad. Drošības labad arī piedraudētu ar tiesāšanos. Nav teikts, ka tas nostrādātu, bet domāju, ka nepatīkami, apkaunojoši tas būtu gan tam dīkdienim, gan viņa vecākiem. Un gan jau arī nervus pakutinātu.
Vēl apsvērtu iespēju aizsūtīt savu draugus ar viņu parunāties, likt saprast, ka jāmaksā vien būs. Protams, viņiem nebūtu vēlams darīt ko tādu, par ko viņš varētu rakstīt iesniegumu policijā, bet nu patraucēt viņam justies, dzīvot komfortabli.
Šajā gadījumā neuzskatu, ka Tev vajadzētu būt nez kādai tur cēlai un lepnai un aiziet pašai esot mīnusos un ar zaudējumiem. Kāpēc tas būtu jādara? Lai nesagādātu nabadziņam liekas raizes? Tā jau daudz viņa dēļ esi piecietusi, vismaz šo naudu atgūsti.
73
