vīrs strādā, sieva skaista

Mans ideālais ģimenes modelis būtu, kad beigsies BKA - vīrietis pelna labi, bet es strādāju uz pusslodzi, lai varu apdarīt mājas darbus, apčubināt bērniņu pēc dārziņa un sagaidīt vīrieti mājās nepārgurusi, bet ar vakariņām. Tad arī abi kopīgi būtu iesaistīti bērna audzināšanā, bet nebūtu jādala mājas darbi, jo laiku ko norauju darbam, pavadītu sakopjot mājas. Ceru, ka kādreiz man šī laime paspīdēs. (l)

Ļoti gribētos modeli, kad vīrs nes mājās naudu un man ir sava radošā brīvība nodarboties, ar ko vēlos. Nesaskatu nekā slikta tajā, ka par mani kāds parūpētos. Kāpēc ne?
Ja izšķirtos?
Nu nekad jau nebūtu tā, ka notērētu visu līdz pēdējam, vienmēr mēģinātu veidot savus personīgos uzkrājumus.

Abi straadaajam, maksaajumus apmeeram 60 vinsh, 40 es, dazhreiz uz puseem sanaak. Maajas darbi uz puseem, gatavojam kopaa vina vadiibaa:D vai arii vinsh pats. Man vnk nepatiik un baigi nesanaak, maksimums kaadu olu varu uzcept.
No vienas puses kruta, ka "viirs" visu maksaa, bet nu visu kopt un gatavot- no no no, man taaaaa besiii, labaak darbu pastraadaat:D

Savās attiecībās, tas ir, laulībā līdz šim strādājām abi, maksājumus vairāk vai mazāk dalījām, mājas darbus tāpat, agrāk domāju, ka nekad nebūtu uz mieru uz tādu dzīves modeli, ka es esmu mājās, vīrs pelna naudu. Nu nekad nesaki nekad. Nolēmām no diezgan lielas pilsētas pārcelties uz mazpilsētu, no dzīvokļa uz palielu privātmāju ar teritoriju apkārt, ir tikai pats sākums, bet jau tagad redzams, ka darba mājās vismaz no paša sākuma, vasarā būs daudz, tā kā šķiet, ka kā liekēde nejutīšos un arī vīrs saka, ka viņš ir priecīgs par mani rūpēties arī finansiāli un to, ka var piepildīt šo manu seno sapni-par savu māju, sētu, vietu ne tikai dzīvokli, lai arī savu.

Mums ir pilnīgi viss vienādi pienākumu ziņā.
Strādājam abi, agrāk algas bija puslīdz vienādas, šobrīd vīram vairāk. Es maksāju komunālos rēķinus, savu telefonu, viņš pērk pārtiku, maksā par TV, internetu, auto. Skaidrs, ka mani izdevumi ir mazāki 100-150 eiro, bet noēdam pārtikā daudz vairāk. :D Vienīgi es pērku apģērbus, higiēnas preces.
Par izklaidēm maksājam kā nu kuram sanāk, bet restorānos vienmēr vīrs. Es laiku pa laikam kādu biļeti nopērku. Ceļojumus uz pusēm, jo katru mēnesi iemaksājam savā ceļojumu fondā vienādu noteiktu summu.
Mājās pienākusi ir dalīti pilnīgi uz pusēm - vienam putekļi, otram grīdas. Mēs pat bērnu uz bērnudārzu vedam "uz pusēm". :D No rīta viņš aizved, vakarā es pakaļ. :-D
Abi esam apmierināti ar šādu situāciju un modeli.

Man līdzīgi kā opalais pusslodzes darbs būtu ideālais modelis pēc BKA kādu 1-2 gadu garumā, bet diez vai sanāks, jo tad man jāmaina būtu darba vieta kā tāda, ko neplānoju.
Šaubos, ka man kā jaunajai mammai būtu viegli atrast darbu, kur normāli maksā un kas patīk, un ir pusslodzes. Tā 100% mājās sēdēt nevarētu, manī tomēr sēž mazais darbaholiķis :-D Darbā varu sevi vislabāk realizēt, apliecināt un mācīties, ko mājās saprotu, ka nevaru. Man ar to nepietiek, pietrūkst draivs :-)

marissa, ja drīkst jautāt, Tu uz Kuldīgu pārcēlies?

ahh, dievinu to pilsētu, arī ļoti labprāt tur dzīvotu (l)(l)(l)

Īri un komunālos maksājam uz pusēm, pārtiku īpaši neskaitām, reizēm viņš maksā, reizēm es, tāpat arī izklaides, komunālos, ceļojumus u.c. Esam sarunājuši, ka tad (ja) es būšu stāvoklī, viņš ņems bērna kopšanas atvaļinājumu, nevis es. Pēc tam būs auklītes u.tml. Visticamāk bērnus audzinās viņš, jo savs darbs viņam ne pārāk patīk, un saka, ka tad, kad saņems mantojumu, labprāt pametīs strādāšanu uz gadiem 5. Tikmēr man savs darbs ļoti patīk. Šis droši vien arī ir mans ideālais modelis. Negribētu nestrādāt, ņemties ar bērniem, vākt māju u.tml.

Man vispār nav skaidrs kā 21.gs var pa tādam lietām strīdēties? Katrs dzīvo kā māk kā grib un kā var atļauties. :-)

apartheid ļoti interesanti palasīt arī tādu pieredzi. Pat nebiju domājusi par to, ka BKA varētu ņemt mans vīrietis nevis es un pat neesam par to runājuši. :-D
Bet es arī negribētu, jo nav man tāds sapņu darbs. Katram savs. :-|
Sognare 21.gs var strīdēties pat par to kādā krāsā zeķes skaistākas. Cilvēki vienmēr tak atradīs par ko pakasīties. :-D

Opalais, bet tas ir bezjēdzīgi. ;-)

Šobrīd abi strādājam, viņš pilnu slodzi, es pusīti. Es studēju, viņš nākamgad arī vēl bišķi plāno piestudēt klāt. Ikdiena - nu tā, kuram vairāk laika un gribēšanas tas dara. Ir bijis tā, ka es visu dienu sēžu un mācos, vīrs atnāk no darba, uztaisa vakariņas, izbrauc ar riteni, nopaijā man galvu un aizdzen gulēt. :-P Lai gan pārsvarā mājas darbus dalām godīgi un līdzīgi, tīram kopā un vēl padejojam pa vidu.
Ar naudu šobrīd ir tā, ka viņam ir lielais maks, man mazais, dzīvojam brālīgi un abiem viss pietiek, bet es dikti gaidu, kad varēšu pelnīt normālu algu. Ne tikai tāpēc, lai būtu ko notiekt MK somiņās, bet tāpēc, lai būtu sajūta, ka mani profesionāli un sociāli novērtē arī materiālā veidā. Man patīk mans darbs un man patīk strādāt, tāpēc ilgstoši nestrādāt es negribētu. Uzskatu, ka man ir daudz, ko dot profesionālā ziņā, tāpēc būtu dumji to noslēpt pūralādes dibenā.

Abi straadaajaam, visus reekjinus dalam uz puseem un, kas paliek paari, katrs teeree kaa grib.
Parasti maajaas ierodos pirms vinja, liidz ar to vakarinjas gatavoju es, bet maajas darbi tiek daliiti uz puseem.
Negribeetu taadu modeli, kur algas tiek liktas kopaa vienaa kontaa, jo, nu, es nebuutu sajuusmaa, ja viirs izdomaatu nopirkt kaut ko padaargu no kopeejaa budzeta, kas man vareetu likties nevajadziigs.

Draugs strādā pilnu slodzi, es puslodzi un vēl mācos maģistros. Nesūdzos par neko.:-P

Abi stradajam un majas ari visu daram uz pusem. Nevaretu sevi iedomaties nestradajot. Kadu laiku sanaca but bez darba un mani tas dzina izmisuma, darba tomer ir nepartraukta vairaku stundu socializacija, viedoklu un pieredzes apmaina, personiska izaugsme, adaptacija vide un sabiedriba. Man tas viss ir loti svarigi. Visadus kursus, kulturas pasakumus speju apmeklet sava brivaja laika. Majas ari man viss ir tirs un kartigs. Ari pec nodzita zirga ne jutos, ne izskatos. :) Saja valsti ari BKA ir vien 2 menesus, tadel nav nekadu jautajumu par atgriesanos darba.

apartheid ļoti interesanti palasīt arī tādu pieredzi. Pat nebiju domājusi par to, ka BKA varētu ņemt mans vīrietis nevis es un pat neesam par to runājuši.
Bet es arī negribētu, jo nav man tāds sapņu darbs. Katram savs.

Man diemžēl arī nav sapņu darba :D Viņš bērnus grib vairāk nekā es, es varētu arī mierīgi iztikt. Tādēļ kādā dienā teicu, ka pašam vien būs jāpaliek mājās ar bērniem, ja grib pēcnācējus, un viņš atbildēja, ka labprāt arī palikšot. Toreiz mēs arī vienojāmies, ka bērni būs viņa audzināti. Tik un tā es nevarēšu strādāt dažus pēdējos grūtniecības mēnešus un kādu 1-2 pēc dzemdībām, tādēļ sava daļa nastas, manuprāt, jāuzņemas arī viņam. Bērni tomēr ir abu atbildība.

Pašlaik vīrietis strādā un es skaista,

:D :D :D komentaars - vietaa!!!!

modeli, kad vīrs nes mājās naudu un man ir sava radošā brīvība nodarboties, ar ko vēlos.

kaut sobrid esmu majas ar berniem, shaada ikdiena mums bija pirms beerniem - virs strada, es daru savus hobijusm studijas, un domaju, ka tada ikdiena bus arii peec gadiem 2viem. Vienigi kadu pusslodzes darbinju varetu klaat vai savu mazu biznesinju.

Es maksāju īri,komunālos. Par pārējo maksā draugs - pārtika, izklaides utt.. Kaut arī es pelnu mazliet vairāk nestrīdamies par naudu un neko nedalam tavējā un manējā.

Maksāju īri, pērku pārtiku, uzturu auto.
Puisis maksā komunālos un savu telefonu.
Kārtoju, gatavoju es.

Briesmīgs modelis, man vienmēr nepietiek naudas un nākas līst parādos nedēļu pirms algas. :(

Izklaides... uz pusēm. Ja ejam kaut kur ēst, bieži par abiem maksāju es.