Strādāju pirmsskolā. Uz rokas saņemu 338 euro. Varu pateikt godīgi, ja es dzīvotu viena, es nevarētu pat izdzīvot. Es nevaru atļauties aiziet pie zobārsta akūtā gadījumā, nevaru atļauties nopirkt pavasarim kurpes, nevaru atļauties aiziet uz frizētavu, tāpēc matus krāsoju mājās. Pārtika, rēķini, degviela, lai tiktu uz darbu ( nedzīvoju pilsētā ), jā, draugs ļoti palīdz, bet cik tā ilgi var? Jāieguldās mājas remontā. Jā, ir summa ko cenšos katru mēnesi atlikt saucamajam drošības spilvenam, jo nevar zināt kas un kā notiks, bet tie pat nav 50 euro. Varbūt, ja es pārdotu auto, varbūt, sanāktu ekonomija, bet autobusam izietu dārgāk, jo man ekonomiskā mašīna, pie vecākiem aizbraukt sanāktu divreiz dārgāk, jo jābrauc ar trīs transportiem.
Jā, man arī besī čīkstēt, bet reāli, es nevaru izdzīvot. Pačīkstu tikai tad, kad ziņās saklausos visādus solījumus utt.