dažas prec dažas ne?

Tikmēr meitene vienā dienā izdomāja ka ir gaidījusi pārāk ilgi un negribēja vairs gaidīt, negribēja ne māju, ne bērnus ne neko kā tikai vel drusku pēc attiecību uzmanību no tā puiša. Pati tikmēr aizskrēja pie cita un tur arī izklausas ka būs tas variants ka tūlīt un tagad viss būs.

Man šķiet, ka šādās situācijās nav problēma tikai gaidīšanā.. Ir vēl šis tas, kas savienībā neapmierina, ja tik liela nepacietība uznāk :)

nu bet mēs esam dažādas , es bieži aizmirstu , ka esmu precēta un man tagad ir +1 uzvārds :D smieklīgi , bet fakts ... un es zinu citas kuras man saka , kā tā ?! Sievas satuss apgriež visu kājām gaisā .... :-)

Miss Joker, a kāpēc viņš nevarēja vispirms meiteni apprecēt? Un tikai tad būvēt māju? Pats vainīgs, pilnībā saprotu meiteni.

Tāpēc ka viņam vajadzēja dzīves vietu kur viņi abi varētu dzīvot kopā. Tā jau viņi daudz dzīvojās viens ar otru, bet pa lielam dživoja atsevišķi. Tad nu ņemot vērā to ko varēja atļauties, iegādājās puisis pa savu naudu māja un vel viņu arī sāka ātrā gaitā remontēt lai beidzot spētu uzsākt kopdzīvi, bet te no finiša līnijas 5 soļu attālumā meitene aizmuka.

Viss jau būtu ok ja viņa vienkārši izšķirtos, bet pati nezināja īsti ko grib, itkā pie tā cita, tad atkal ex puisi gribēja satikt, pavadīt visu laiku kopā kā draugi utt. Lai gan puisi tas reāli vel vairāk sagrāva jo viņš to uztvēra kā cerību ka vel būs kopā.

kordelia ne visas ir apseestas ar preciibaam kaa Tu :) Nevajag te moralizeet, cik slikti but ar beernu un nepreceetai.. ES NEKAD NEESMU uzskatijusi, ka jaaprecas... jaa, varbut teiksi, ka neesmu satikusi isto utt utt utt.. nee..biju un gatavojaamies kaazaam, bet ieksheeji nebija veelme preceties.. man stabilitaate nesaistaas ar BUT SIEVAI :D gribees-pametis taapat... gribees-kraps..

Man šķiet, ka šādās situācijās nav problēma tikai gaidīšanā.. Ir vēl šis tas, kas savienībā neapmierina, ja tik liela nepacietība uznāk

Nu ja ka uznāca.. Puisis bija meiteni atstājis novārtā vairāk jo pats strādāja daudz lai nauda būtu. Un meitene tikmēr aizgāja uz pasākumu un ar citu pamīcījās, tur tad arī bija tā robeža kas visu sabeidza. Viņai vajadzēja uzmanību, viņa to nedabūja tad kad viņa to gribēja, rezultātā atrada citu kas dod viņai to uzmanību tūlīt un tagad.

Es šajā ziņā piekrītu "neromantiskajam" flangam sakot, ka apprecēšanās neko ļoti neietekmē. Jā, ir kaut kāda juridiskā "drošība" gadījumā, ja nāksies to kopīgo miljonu dalīt, jā ir tā ļoti, ļoti skaistā un mīlestības pilnā diena un fotogrāfiju miljons, kuru aplūkojot aptekas sirds katru reizi droši, ka visa mūža garumā, bet dzīve turpinās tāpat. Ja bija labi pirms kāzām, tad "labi" tāpat turpinās, ja nebija, tad tikpat "nelabi" ir ar visu gredzenu pirkstā. Tāpat ir prieki, netīrie trauki, laimes mirkļi, kašķi uz vella paraušanu, pāri plūstoša mīlestība un trakas dusmas. Bet es absolūti cienu atšķirīgo viedokli, ka kāzas, apprecēšanās ir Lielais dzīves un attiecību mērķis. Jo, kā jau te tika minēts, mēs esam tik ļoti dažādas, ka bail. :)

Man precēšanās nešķiet svarīga. Bet skatoties uz pazīstamo attiecībām izskatās, ka tās, kuras ļoti grib apprecēties, parasti neviens īpaši nesteidzas apprecēt.

Pride, sveicu Tevi!!! (l) Redz,kā dzīve iet uz priekšu :-)

Madonna, mīļais paldies! :) Jā, dzīve... Nu, tāda, ka tik jātur līdzi. :D

Tā kā dzīvoju valstī, kurās kopā dzīvošana ir pielīdzināta laulībai, tad apkārt redzu ļoti daudz pārus, kuriem ir kopīgi īpašumi, bērni, bet nav precējušies un negrasās pārskatāmā nākotnē to arī darīt. No vienas puses tas ir forši, ka valsts sakārtojusi šo jautājumu (atceramies Maximas traģēdijas stāstu, kur, ja nekļūdos ugunsdzēsēja gandrīz - sieva netika pie kompensācijas), bet no otras puses tas grauj laulības, ģimenes formulu, jo juridiski sieva un draudzene ir viens un tas pats.
Par mani personīgi, esmu vairākkārt dzirdējusi no vīriešiem, ka esmu wife material, nezinu, laikam jau kompliments :D

Man ir ļoti svarīga laulība, pavisam savādāk jūtos tagad, kad esmu precējusies. Pirms tam 9 gadus biju attiecībās un nelikās tik svarīgi apprecēties, nebiju domājusi, ka viss tā mainīsies pēc kāzām.
Ar šīs dienas acīm skatoties, es to redzu tā, ka tas ir cieņas un attieksmes jautājums. Vai nu vīrietis ciena un patiesi mīl šo sievieti vai nē. Ja es dzīvotu otreiz , ar šādu pieredzi un pārliecību, es nekad attiecības neielaistu bez šī nākošā soļa ilgāk par 3 vai 4 gadiem, manuprāt, tā ir tā robeža, kad tomēr ir jānotiek attīstībai attiecībās un ir jāsaprot, ir tas īstais / ā, vai arī nav.
Plānotus bērnus ārlaulībā es vispār nesaprotu.

Vai prec vienas un gulj ar citam

Arī tā notiek. Apprec tādu, kas būtu it kā laba bērnu māte, bet seksuāli pievelk pavisam cits tips. Nezinu gan, vai tad tā apprecētā skaitās kā kaut ka augstāks par tām, ar kurām viņš guļ.

Nav tāda noteikta limita kad butu jaaprecas. Katram tas ir individuali.

Bet mans noverojums- Tie kas nesteidzas ar laulibu un apprecas pec daudzu gadu kopa busanas, tiem vina ir noturigaka ka tiem kas grib sasteigt visu.

katram tā atklāsme atnāk citā laikā, cilvēki tev blakus ik pa dažiem gadiem nomainās.

Mūsdienās kāzas vispār ir atavisms.Kāda jēga precēties ,ja pēc laika tāpat šķirsies (pēc personīgiem novērojumiem).Sievietes vēlas kāzas,lai varētu piegāzt pilnus sociālos portālus ar kāzu bildēm un stundām ilgi ar draudzenēm apspriest kurpes ,kleitas ,u.c figņu.

vispār jau musdienas sievietes visbiezak prec jo vienkarsi vinas to sausmigi velas, un tadel chali biezi apprec tadle ka sieviete vislaik dic, gribu preceties, gribu preceties, lielakai dalai viriesu tas kazas neko nemaina un ne silts ne auksts, bet sievietem daudzam tas ir sasumigi svarigi tikai vinjam saprotamu iemeslu pec :-D

Daudz tadus gadijumus zinu.

Es laikam teiktu kā Pride:

Ja bija labi pirms kāzām, tad "labi" tāpat turpinās, ja nebija, tad tikpat "nelabi" ir ar visu gredzenu pirkstā.

Es neteiktu,ka baaaaigi kaut kas ir mainījies apprecoties. Ir forši, bet arī līdz tam bija forši.

bet sievietem daudzam tas ir sasumigi svarigi tikai vinjam saprotamu iemeslu pec

Ar saprātu domājoša sieviete teiktu ka tas ir dēļ materiālas drošības, ja vien protams vīrietis netaisās visus īpašumus raktīt uz draudzenes vārda.

bet sievietem daudzam tas ir sasumigi svarigi tikai vinjam saprotamu iemeslu pec

arī dažnedažādu juridisku iemeslu dēļ. Ir valstis, kur faktiska kopdzīve tiek atzīta/uztverta no likuma puse stāpat, kā laulība, tur tas ir citādi, bet Latvijā - vakardien apprecētai sievai daudzos jautājumos būs priekšrocības, kas draudzenei, ar kuru esi kopā 20 gadus, nebūs. Mantošana (ja nokļūsti avārijā un nomirsti), pārmaksāto nodokļu atgūšana (ja tu pēc avārijas esi dzīvs, bet nestrādā, veic dārgas operācijas, bet sieva ir nodokļu maksātāja), ja tevi jāatslēdz no dzīvības uzturēšanas iekārtas komā, to var izlemt sieva (bet ne draudzene), ja brauksi strādāt uz atsevišķām valstīm, sievu varēsi ņemt līdzi (dos vīzu), draudzenei -nē. Un tā tālāk. Šodien tas nešķiet svarīgi, bet visādi gadās. Bija raksts par Maksimas tragēdijā bojāgājuša vīrieša draudzeni (ilgi gadi kopdzīves), kurai nekādas kompensācijas nepienācās, kamēr sievām - pienācās.