Vīrietis kritizē ēdienu

šķiet, ka visi vīrieši ir puslīdz vienādi. nevienam negaršo pupas un rukola.

Nu nesaki. Esmu kopā ar tādu, kam garšo gan rukola (un jebkura cita tamlīdzīga zaļbarība), gan pupas, lēcas, turku zirņi un cita figņa. Gaļu ēd izteikti reti.

Es gan, diemžēl, pupas neēdu :) Pagatavot māku, sanāk gan kā kuru reizi (jo gatavoju bez pagaršošanas).

Ja pēc 3 h virtuvēm kāds čīkstētu par piparu trūkumu (rokas nokritīs, ja būš pašam drusku jāuzber škīvī?), tā būtu pēdējā reize, kad es šai personai kaut ko 3 h gatavoju.

Mana 2. pusīte nav no LV.. tāpēc arī sākumā man bija dīvaini, ka cilvēks nekusa sajūsmā no kotletēm un kartupeļiem.
Tas gan atmodināja interesi apgūt mazāk izzinātas virtuves noslēpumus. Tagad lepojos ar to, ka varu pagatavot dažādas maltītes :)

Protams, vienmēr uzskatīšu baraviku mērci, karbonādi un kartupeļu biezeni par Dievu ēdienu.. kaut gan ikdienā pati labāk izvēlos eksotiskākus ēdienus :)

draugs arī ir teicis, ka kaut kas negaršo, tas nav ēdams, tam tas par maz, tam par daudz, sauss utt. visiem gadās, tas nav bieži..
ir teicis arī, ka ir ļoti labi :)

no sākuma ņēmu pie sirds, tagad jau vienalga, neesam nekādā restorānā un visiem citreiz gadās. arī viņam.

Kad sāku dzīvot kopā ar vīru (tad draugu) izrunājām kas mums abiem negaršo, nekad nav bijušas problēmas, jo mēs negatavojam to, kas otram nepatīk, lai gan tādu ēdienu nav daudz. Problēma laikam ir zivju ēdieni un zupas, kuras vīram gribās vairāk, tad nu es cenšos, lai viss ir līdzsvarā :-) Pārsvarā gatavoju es, bet kartupeļu pankūkas ko cep vīrs ir dievīgas (l)

Viņa brālis gan ir suņa nagla pakaļā. Atnāk pie mums un ìd,ka viņš neēd to un šito

+ Un vēl katru ēdienu pirms ēšana paosta un pacilā, nopēta (e)

Aperitīvs nav campari, bet gan campari ir aperitīvs. Viens no.

ok bija kaut kāds miēklis gramatikā , tā arī nesapratu līdz galam kāds ...

Ar to es gribēju teikt , ka aperitīvs ir kokteilis apetītes rosināšanai .... Kampari , vienkārši ir viens no maniem mīļākajiem un pirmais , kas ienāca prātā ....

Un vēl katru ēdienu pirms ēšana paosta un pacilā, nopēta

es arī tā daru un meita no manis ir iemācījusie visu paostīt pirms likt mutē :-D:-D:-D:-D

Ar salatiem (zaļbarību, kā saka vīrs) bija smieklīgi, kad biju traki aizrāvusies ar to gatavošanu katru dienu, viņš veikalā korekti palūdza vai šonedēļ varam ņemt citus salātus :-D Tāpat arī ar sāli, garšvielām un mērcēm, ja liekas, ka kautkas trūkst, liek uz sava šķīvja atsevišķi.

es arī tā daru un meita no manis ir iemācījusie visu paostīt pirms likt mutē

Ja to dara bez aizskarošiem komentāriem, man nav problēmu, bet vinš patiešām ir tāds riebīgs tipiņs, kuram negribas neko gatavot.

nē , es nekomentēju , varu pasmaržot un vienkārši nepieskarties , bet nu tā ir reti un parati tas nav LV .... ,man šitā bija Bulgārijā , bet nu es vēl stāvoklī biju , tad nu izpaudos par visiem 1000x , pasūtīju haizivi , vēl nepaspēja uz galda nolikt , kad es kliedzu lai nes prom , citādi apvemšos :D :D :D

Nē,nu mājás tak var ostìt,bet ciemos? Nu,kurš tā dara?:-O šausmas! Es tā nekad nadarìtu. Man bùtu kauns un neērti.

Es arī ostu, bet nu tā neuzkrītoši (nebāžu degunu piešķīvja un nešņurkājos :D ).. ja man ēdiens ļoti patīk, labprāt tādu pamēģinātu gatavot mājās..
Tā kā man ir laba ožas atmiņa un deguns kalpo arī kā instruments gatavošanas procesā, svarīgi ir atpazīt vēlamo aromātu :)

No malas izskatās, ka Tev vienkārši ir tieksme pārspīlēt - 3h gatavo (nu, ne jau tas vienmēr tās 3h aizņem)..vairākas reizes pārmetis (nekritizē taču katru reizi, ne?). Gan jau nav tik traki, vienkārši pašai jāiemācās tā kritika uztvert, tas taču ir tieši labi, ka izsaka komentārus, liec tos aiz auss un atceries nākošreiz. Viņš jau nesaka to ar domu Tevi aizvainot. Palūdz viņam, lai mēģina tās piezīmes kaut kā saudzīgāk izteikt, pastāsti, ka baigi pārdzīvo par to..un strādā pati ar sevi, lai nebūtu par tādiem sīkumiem jāraud.
Man gan pašai ar šo ir grūti, bet es nevis bēdājos, bet man uzdzen dusmu tādi komentāri, es daru tā - sākumā galvā ātri izdusmojos un tad cenšos apstrādāt teikto un atbildēt bez sakāpinātām emocijām. :-D

P.S. Tie komentāri, kas te ir no sērijas "man gan viss tik lieliski padodas, neko nekad neaizrāda" droši vien Tevi vēl vairāk sagruzī, bet varu pateikt, ka es arī gatavoju tiešām daudz un dažādus (ļoti reti atkārtoti k ko gatavoju) ēdienus, bet nu nav tā, ka pilnīgi vienmēr nekas netrūkst/nav par daudz utt. ..nekļūdās tikai tas, kas nemēģina. ;-)

Ārprāts, 3 stundas virtuvē Pati vainīga. Man maksimums aiziet pusstunda un abi labi paēduši. Ēdiens tomēr ir tikai ēdiens - tam atdot 3 stundas dienā ir par traku.

Man šķiet, ka katru dienu ēdiena pagatavošanai veltot tikai maksimums pusstundu dienā, sanāk, ka visu laiku tiek ēsts lielākoties viens un tas pats, piemēram, vārīti rīsi/makaroni ar kaut kādām sardelēm vai kūpinātu zivi vai pusfabrikātiem. Ja grib vairāk variēt un daudzveidīgāku ēdienkarti, vajadzīgs vairāk laika! Un, jā, zupas, nav ne starteris, ne "uzkoda" - tas ir normāls pamatēdiens! Vispār grūti iedomāties, kā var neēst zupas - manās mājās tāds ēdiens tiek ēsts vismaz 3 - 4 reizes nedēļā un jūtamies no tā labi paēduši, otrais nemaz neprasās!

es tā daru visu , drīzāk mājās neostīšu , jo zinu kā tas garšos, pati esmu taču gatavojusi ....

es ēdienu vērtēju vispirms pēc smaržas , tad izskata , ja abi kritēriji neatbilst manai gaumei , es varu pat nepagaršot , ja tas tiek pasniegts pie pazīstamiem pārkāpšu sev pāri un pieklājības pēc pagaršošu , bet vēl nekad mana intuīcija nav mani pievīlusi ..... Man šķiet , ka šī ir trauma no skolas ēdnīcas :-D:-D:-D

Zinu, ka ir lietas, kas viņam ne visai patīk kā tādas (putnu gaļa, kurai redzama virsū āda (neēd arī tad, ja noņem), gaļas treknumi, nav sajūsmā par cūkgaļu kā tādu, nepatīk rozīnes un citas žāvētas ogas, bet tās jau nenākas bieži likt kaut kam klāt, utt), tad kaut ko no tā pagatavojot, nemaz negaidu sajūsmu.
Taču lielākoties viņš ļoti slavē un ir sajūsmā par manis gatavoto ēdienu. Komplimentus un pateicības dzirdu teju katrā no gatavošanas reizēm un dažreiz pat liekas, ka pārslavē nepamatoti. Līdz ar to tas fons ir tāds uz kura kāda kritiska piezīme nemaz nav sāpīga. Bieži eksperimentēju ar jauniem ēdieniem, tad vērtējam mēs abi - ir vērts gatavot vēl kādreiz tādu ēdienu vai nē. Biežāk es pati konstatēju, ka nav, tāpēc man šķiet, ka esmu daudz kritiskāka.

Nu kopīgi svētki pie vīra vecākiem ir cirks un komēdija, ka pieaugušu vīrieti (vīra brāli) aptekalē kā mazu bērnu... ai tu to neēd, tu šito neēd...ā tev tas negaršo, nu labi, man ledusskapī ir vēl tas un tas, varbūt to tu ēdīsi... ai, tu zemenītes nevari, banāni arī tabu, nu jā tur klāt piena produkti, tos tu arī neēd... nu jā nepadomāju... Tad nu nākamā reizē cilvēks centies, lai viss uz galda tāds, ko šis viens var ēst un arī tad viņš izcilā to ēdienu un aposta un komentē, ka viņam liekas, ka tomēr tur varētu būt kautkas tāds, kas viņam nepatīk (t)

Tā kā man ir laba ožas atmiņa un deguns kalpo arī kā instruments gatavošanas procesā, svarīgi ir atpazīt vēlamo aromātu

man tāpat


bet arī es esmu šāvusi galīgi garām ar saviem kulinārijas fantāzijas lidojumiem ....:-D:-D:-D

Lasot diskusiju, sajūta, ka latvietes dzīvo viduslaikos. Es saprotu, ka ir cilvēki, kuriem gatavot patīk, vai kuri to dara, lai iepriecinātu otru. Bet gatavot tad, ja nepatīk, un vēl saņemt pārmetumus - jūs esat savam vīrietim partnere vai kalpone? Esmu tikusies tikai ar vīriešiem, kuriem ēst gatavošana vispār nav svarīga, kur nu vēl mājas tīrīšana. Kalpones un pavārus var noalgot.
Ceru, ka ēdiena ostītājas to vismaz nedara ciemos un restorānos. :-|

Rebelsoul,mums nav viens radinieks?:-DKā es Tevi saprotu!

Es vispaar neesmu nekaada gatavotaaja, iisti nepatiik un baigi nemaaku, paarsvaraa vinsh pats sev gatavo vai arii abi kopaa kaut ko. Parasti es pati sevi nokritizeeju un iereecu par savaam prasmeem, vinsh atkal censhas kaut ko iebilst, ka nav jau tik traki utt:-D
Bet nu mani jebkuraa gadiijumaa aizskartu taada nopietna kritika.