Vīrietis kritizē ēdienu

misshine, es to daru ar prieku, es vēlos iepriecināt otru. Bet vēlos arī pretī saņemt par to novērtējumo un uzslavu, no sērijas paldies, mīļā

Ja tā būtu mana izvēle pavadīt virtuvē 3 h, gatavojot ēdienu, par kuru es 100% nezinu, ka tas viņam garšos, tad pati vainīga. Man pašai ir vienalga, ar kādām pūlēm ēdiens ir gatavots, ja man tas negaršo, es to neēdīšu. Pirms eksperimentēt ar sastāvdaļu kombinācijām vai jaunām garšvielām, mēs parasti apjautājamies. Un vispār parasti gatavojam kopā :)

Nu ja cilvēkam vienkārši konkrētais ēdiens negaršo tad jau tas nav personīgs apvainojums. Visiem viss negaršo un tas ir fakts. Manan vīrietim negaršo pankūkas, putras, zaptes un vispār gandrīz vai jebkura veida saldumi un banāni. Nu neko, taisu putras sev pašai, pirms tam viņam vienmēr apjautājoties vai negrib. Piespiežu apēst vienu pankūku kad tādas cepju un viss :D
Bet es nekad to neuztveru kā apvainojumuja viņš man pirms/pēc vakariņām paziņotu ka konkrētais ēdiens negaršo. Nespiestu cilvēku ar varu ēst kamēr katls tukšs :D Pati arī neciešu kartupeļus, tad nu parasti tos arī uz šķīvja nelieku vai uzlieku ļoti maz un ātri apēdu lai nerēgojas uz šķīvja.

es ēstu to negaršīgo ēdienu un nekritizētu

Ja jau pašai tiešām negaršo, tad var būt negatavo un miers? Priekš kam tērēt daudz laika un beigās dusmoties, ka ne pašai, ne vīrietim negaršo un vēl saņemt kādu komentāru. Un, nē, manam komentāram nav nekādas negatīvas pieskaņas. Var būt mēģini kādus pārāk sarežģītus ēdienus, ja jau tas aizņem tik daudz laika? Diez vai uzvārīt rīsus un apcept vistas fileju aizņemtu vairāk nekā pusstundu.
Ja vispār asi uztver kritiku kā tādu, tad parunā ar puisi, lai cenšas paturēt pie sevis savus komentārus. Un vienmēr paliek opcija negatavot.

Nu, bet kā savādāk Tu uzzināsi, ka vīrietim kaut kas no pagatavotā negaršo? (t)

Ja kritizēšana/neapmierinātība būtu sistemātiska, pie katra pagatavotā ēdiena, tad gan viņam neko negatavotu.

Neko īpaši nekritizē. Vienīgais,ko kritizējis tās kādos gabalos ir sagriezti salāti. Viņam patīk ļoti sīki- 2x2,bet atkal griežu tādus normālus gabaliņus,lai var sajust un tik ļoti garšas nesajaucas kopā:D ,bet ta kā nedzīvojam kopā,tad vnk ciemošanās reizē var sagriezt sīkāk. Gan jau ,ja kopdzīve būtu,tad vēl ,kaut kas atklātos, jo viņš ir tāds cimperlīgs.

Varbūt tā vietā lai vergotu 3h virtuvē un nezinot kāds no tā būs rezultāts, vienkāršāk nebūtu apjautāties vīrietim ko viņš gribētu vakariņās. Varbūt beigās nav jēga virtuvē 3 h stāvēt, jo var gardu ēdienu uztaisīt 1h.

Vispār kādus ēdienus tu 3 stundas taisi. Man ar visām manām pauzēm pa vidu nekad neprasa vairāk laika par 2 stundām.

Redz, ir tā, ka ja cilvēkam ēdiens negaršo, bet neērti pateikt,tad tas kas gatavoja to nenojauš un domā, ka ir garšīgi. Taču, ja, pasaka, ka negaršo, tad cilvēks apvainojas,ka viņš ir centies, bet viņam paziņo, ka nav garšīgs ēdiens. Protams, tas arī nav labi. Varētu teikt, ka paldies,bet ļoti atvainojos, bet šis ēdiens pie sirds negāja.:-)

3h , man sanāk ( ar visām pīppauzēm + 2g.v bērnu ) vismaz 2 ēdieni , pamatēdiens + saldais , citreiz vēl zupa .... :)))

Nu, var jau darīt tā - ja man kotletes sanāk sausas, jācep karbonāde. Neiznāk viens, taisi otru :D

Es būtu laimīga, ja mani kādreiz pakritizētu. Gribu taču uzlabot savas prasmes, bet viņš saka, ka nekas neesot jālabo :D

Mans vīrs (tad draugs) ir tikai vienu reizi aizrādījis - toreiz viņam likās ka sīpolus esmu sagriezusi nepareizas formas gabalos. Izlidināju miskastē, pateicu ka kopš šīs dienas ēst gatavo viņš. Bet tas viss notika tādā mierīgā gaisotnē, bez trakošanas.
Es gatavoju labi, šo gadu laikā esmu iemācījusies pielāgoties, lai mums abiem garšo. Sīpolu griešanas paradumus gan neesmu mainījusi.:-D

Jā, es jebkuru kritiku ļoti sāpīgi uztveru, varu uzreiz aiziet uz vannasistabu un klusi nobimbāties :(

es negatavotu vispār...

simtu gadu man vajag klausīties kaut kādās kritikās, ja es pati piespiežoties gatavoju ēst. pati nekad neatļaujos neko īpaši kritizēt, ja manis dēļ kāds ir centies un kaut ko gatavojis. pat, ja tiešām negaršo.

Mariannina - Cik ilgi esat kopā?

Varētu teikt, ka paldies,bet ļoti atvainojos, bet šis ēdiens pie sirds negāja.

Tas arī varētu būt aizvainojoši pavāram. Drīzāk tad varētu pateikt to pašu paldies, bet paskaidrot ka konkrētais ēdiens vienkārši negaršo vispār, nevis dēļ tā kas to gatavoja.
Mans variants ir "Ughh, kartupeļi! Man tie negaršo, bet ok, kādu jau varu apēst pieklājības pēc" :D

3h , man sanāk ( ar visām pīppauzēm + 2g.v bērnu ) vismaz 2 ēdieni , pamatēdiens + saldais , citreiz vēl zupa .... ))

Tā arī varētu būt. Nezinu kādu ēdienu jātaisa 3 stundas būtu savādāk. Ok ja vel ir pamatēdiens ne no tiem vienkāršākajiem + vel saldais arī sarežģītāks, tad nu varētu būt tās 3 stundas, ar visu pa lielam sagatavošanos un taisīšanu pilnībā no 0, nevis pērkot produktus kuri ļoti ietaupa to pašu laiku.

Manējais kad vēl tikai tikāmies, ēda gan manis pagatavoto, ar lielu prieku, tik teica, ka tādus ēdienus ikdienā gan ēst nebūtu labi (taisīju pastas, lazanju, musaku, picas, plātsmaizes, pildītās karbonādes). Bet kad biju ciemos pie viņa gatavoja pats, tā, kā uzskatīja to par pareizu.
Tagad, dzīvojot kopā, mēs ikdienā ēdam tā, kā viņam patīk un garšo (gana veselīgi), taču svētkos vai brīvdienās viņš pats pieprasa manis gatavoto, jo ļoti garšīgi.
Bet manuprāt, tas ir tikai normāli, jebkurā ģimenē, kaut ko gatavojot, garšojot, izmēģinot pirmo reizi, ka ēdāji ar izsaka savas vēlmes vai piezīmes. Kaut ko atzīst par labu esam, kaut ko ne tik labu. Nevis stumj māgā to, ko dod. Tas tak nenozīmē, ka tevi nenovērtē vai neciena. Nesaprotu, par ko cepiens. Man šķiet, tas ir normāi, pateikt, ui, piedod, šitais gan man neiet pie sirds, nevis nepateikt neko un rīstīties tālāk.

toreiz viņam likās ka sīpolus esmu sagriezusi nepareizas formas gabalos. Izlidināju miskastē, pateicu ka kopš šīs dienas ēst gatavo viņš. Bet tas viss notika tādā mierīgā gaisotnē, bez trakošanas.

Es būtu vienkārši tādam iedevusi jaunu sīpolu un pateikusi lai tad griež tā kā viņam patīk un vel uztaisītu to par pieradumu lai pašai nekad vairs nebūtu sīpoli jāgriež :D Savādāk ar asarām acīs sēžu un griežu :D

Es domāju, ka nevajag nokārt degunu, bet gan noskaidrot, kas vīrietim īsti garšo..

Šādās situācijās ir ideāli komunicēt ar viņa mammu. Pasaki, ka jums atšķiras gaumes uz ēdieniem un Tu būtu ļoti pateicīga, ja mamma iemācītu sagatavot kādu viņa iecienītu maltīti :)
Būs 2 zaķi ar vienu šāvienu.. satuvināsies ar mīļotā vīrieša mammu + iepriecināsi izlepušo vēderu (l)

Kad sāku dzīvot kopā ar draugu, ātri vien sapratu, ka viņš nekūst no pārlaimes ēdot kotletes vai izklapētas vistas filejas ar kartupeļu biezeni.. Tāpēc sāku interesēties par viņa iecienītajām garšām.

Vēl ir variants, ka gatavojat kopā.. lai puisis nodemonstrē, kas, viņaprāt, ir garšīgi un kas ne :)

Mūsmājās, izrādās, ir trīs atslēgasfrāzu vērtējums ēdienam:
ļoti labi, ņemšu arī rīt uz darbu (zinu, ka tiešām ir labi izdevies); ir garšīgi (pats vēl nevar saprast, it kā garšo, bet kaut kas tomēr mazliet buksē); ir ok (nē, galīgi nav ok). Jāpiebilst, ka virtuves lietās es tiešām neesmu talantīga, bet iebildes neuztveru kā kaut ko briesmīgu. Vairākkārt ir bijis, ka man gribas vienkārši ordeni sev piešķirt par to, cik supergaršīgi, bet otrā galda pusē tikai novelk "ir ok". :D Tā tiešām ir gaumes lieta.