Stāsts ir tāds: Vasrā iepazinos ar pusi, pareizāk viņš ar mani. Kļuvām par draugiem un nepagāja pat dažas dienas kā kļuvām par ko vairāk. Apmaiījāmies ar nummuriem. Viņš lidoja uz mājām (nebija latvietis) un mēs apsolījām, ka neaizmirsīsim viens otru un drīz vien tiksimies. Kad viņš aizlidoja, es necēlu telefonu un neatbildēju uz zvaniem. LV nummurs viņam vairs nestrādā (pēc došanās mājās, to visdrīzāk deaktivizēja). Vēl viņs man zvanīja no private number un rakstīja no tā dīvainā nummura.
Tagad, lai arī esmu attiecībās, sirsniņa sāp, jo es tā izrīkojos. Zinu, ka viņu sāpināju. Tagad bieži vien domāju, kā viņam iet. Beidzot nolēmu sakontatēties, bet te izrādās ka to nav iespējams izdarīt. Uz to laiku es vienkārši nebiju gatava nopietnām attiecībām, lai arī puisis/ vīrietis bija pasakaini jauks. :-(