Attiecību ilgums

Sisley, mēs tā jau īsti izšķīrušies nebijām, kopā gan vēl īsti nedzīvojam, nezinām arī vai tagad būtu vērtīgi atkal vilkties uz kopmītnēm, tāpat jau vairāk dienas viņš pavada pie manis kā citur, tāpēc lēnām skatos", kādi dzīvoklīši un tā, jāizdomā, šādi man pat labāk patīk, ka neesam iespiesti šajā šaurajā istabā 24/7! Viss tiešām sāk nokārtoties gan ar darbiem, gan savstarpējām attiecībām, liekas, ka būs ok! :) Vismaz pagaidām tāda miera sajūta ir manī!

Autorei, varbūt Tu tiešam nobīsties pēc tiem 2-3 gadiem? Esi iepazinusi to cilvēku jau tiešām ļoti, nobīsties no tā, ka viss aiziet nopietni vai varbūt otrs nobīstas?

Apple_pie, forši, ticu, ka būs ok! :) Pareizi, nav kur steigties, pietam, manuprāt, tas, ka jādzīvo kopā kopmītnes istabiņā arī darīja savu :-/ Ir jau forši būt kopā, bet, ja nav pat sava telpa, kur aiziet grāmatu palasīt kamēr otrs skatās tv, vai kur aiziet kaut vai strīda brīžos, tad ir kā ir.

Tieši tā, mēs arī ātri sākām jau "dzīvot" kopā, tas arī, tad nu tagad mazliet citādāk visu to darām un nebūt nav sliktāk!! :-)

Izlasīju tagad nākamo jautājumu, lai būtu ilgtspējīgas.. es nezinu, jāmācās vienam otru pieņemt, saprast, kādreiz piekāpties, jābūt jūtām (lai gan zinu, ka ļoti daudzas attiecības, balstītas uz aprēķinu, arī ir ilgstošas, ja ir arī cieņa savā starpā, iejūtība un draudzība), viss kopā noteikti

Pirmās "attiecības" bija kādu 1 gadu. Pirmā mīlestība un tā.
Otrās bija 2 gadus.

Dažas attiecības, kuras neilgst varbūt pat gadu (ja kaut kad nesen sākušās) citreiz cilvēkam var likties laimīgākas nekā, piemēram, 5 gadi kādreizējās attiecībās, ja tās iepriekšējās ir bijušas tikai vienas vienīgas mokas, sevis bojāšana, graušana..

Man ir bijušas trīs nopietnas attiecības.

Pirmās bija laikam gadu, otrās apmēram divus un tagad iet trešās jau gadu. Šķiršanās iemesls pirmajos divos gadījumos bija tāds, ka mēs bijām jau maksimāli daudz viens otram snieguši un iemācījuši, līdz ar to tam bija pienākušas beigas. Es nemeklēju savu īsto un vienīgo, kamēr vēl esmu jauna, uzskatu, ka varu atļauties izvairīties no pieslīpēšanās un kompromisiem (kompromisu, protams, bija, bet nekādi nopietnie), man patīk jaunas emocijas, jauni cilvēki un jaunas iespējas un kādā brīdī tu saproti, ka viss jau ir iemācīts un viss jau ir izdarīts. Es iedomājos, ka te tagad daudzas precētās sievietes man nepiekritīs, bet katram savs, un ja arī palikšu vecmeitās, noteikti tas manu dzīvi nepabojās :D

Šī brīža attiecības gan mani ir ļoti izmainījušas.. mēs kaut kā esam ļoti saderīgi, lai gan dažādi, bet mēs ļoti labi spējam saprasties un viņš pieņem visus manus tarakānus, arī emociju ziņā viņš ir līdzīgs man, tāpēc mēs darām ļoti daudz un dažādas lietas un arī pēc gadu ilgas kopā būšanas viņš man atver jaunas emocijas un perspektīvas. Bet nu dzīvos - redzēs. Kā jau es teicu, neesmu tendēta precēties, bet izbaudīt šos gadus ar cilvēkiem, kas man sniedz tikai to labāko. :)

Vairāki bioķīmiski/ neiroloģiski virzīti pētniecības darbi ir atklājuši, ka iemīlēšanās periods pilnībā beidzas pēc apmēram 2-3 gadiem. Ja pēc tiem pāris gadiem iemīlēšanās eiforijas, seksuālas pievilkšanās un idealizēšanas vietā nav izveidojusies dziļāka, nopietnāka saite, kas balstīta intimitātē, uzticībā, vismaz kādā kopīgā vīzijā par nākotni nav brīnums, ka attiecības pajūk. Kā jau MJ teica, ap to laiku cilvēki sāk vēlēties pārliecināties, ka attiecības progresē, novest tās nākamajā līmenī.

Ja tu vai tavi partneri nebijāt gatavi nopietnām attiecībām, zinamai nesavtībai, tad jau vien ir likumsakarīgi, ka izšķīrāties. Tu vari mēģināt pārdomāt vai kāds no jums nepadevās pārāk viegli, varbūt sagaidi pārāk daudz no partnera un nevēlies pieņemt kompromisus, bet kopumā tava situācija izklausās tikai normāli, neraizējies, viss ar tevi kārtībā. :)

Dānijas Tv bija ļoti interesanta programma 6 sērijās par bioloģiskajiem procesiem kas slēpjas aiz mīlestības, apkopojot visu, kas zināms no psiholoģijas, neirozinātnes un bioķīmijas pētījumiem, ka arī ko no tiem varam mācīties kā kopt mīlestību un attiecības. Oriģinālvalodā saucas Kærlighedens laboratorium. Varbūt tā ir tulkota angliski, vai var atrast lidzīgas programmas angliski un pārliecināties, ka ar tevi viss ir ok! :)

Vēlu veiksmi milestībā!

Pirmās un vienīgās īstās attiecības (pusaudžu gadu pāris mēnešu "kopā būšanu" neuzskatu par attiecībām :) ) - tūlīt būs 9 gadi.
Manuprāt, lai attiecības būtu ilgtspējīgas, jāmāk saprasties, pielāgoties, piekāpties, atkal un atkal no jauna iemīlēties un mīlet arī tad, ja reizēm ir jādusmojas.

Kādi ir iemesli, kāpēc tevas attiecības beidzas?

Pirmās un vienīgās attiecības ilga pusgadu :-Dnezinu, vai tās varēja nosaukt par baigi nopietnajām attiecībām, jo vairāk bijām tādi, kā čomi, protams, ļoti viņš patika, bet sapratu, ka viņš nav tas cilvēks, ar ko es gribētu ko nopietnu.:-)

Pirmās un nopietnās ilga 5 gadus. Tagadējas 4 gadi ar astīti,esam "svaigi precējušies" :-)

P.s. piekrītu krīzei pēc attiecību 2.gada :-/

Pirmās un vienīgās nopietnās attiecības. Vasarā būs 7 gadi, kopš iepazināmies, oktobrī - 7 gadu kopā būšanas gadadiena :)

Pirmā draudzība ilga mazāk kā pus gadu.
Otrās attiecības bija nepilnu 1,5 gadu.
Trešā draudzība mazliet vairāk par pus gadu.
Ceturtā draudzība nepilnus 2 vai 3 mēnešus.
Tagadējām attiecībām vasarā būs 3 gadi.

Martha - tas, ko tu saki pirmajā atkāpē, tas laikam skan īsumā tā - "Ja neapprecas pēc 3 gadiem, diez vai tas notiks arī vēlāk".

Kas tas par murgu.. ja sāk draudzēties 16 gados, tad 19 uzreiz jāprecas.. vai kā? :D

Pirmas attiecibas ilga menesus 3, otraas 10 gadus. Tagad pavisam svaigas divus menesus.

Par temas pieteikuma otro jautajumu man sakams taa, lai attiecibas butu ilgapejigas abu starpa jabut cienjai, uzticibai un kopigs nakotnes redzejums.
Es tagad skaidri saskatu savu ieprieksejo attiecibu kludas. No manas pises uzticiba bija pazudisi dazadu viriesa darbibu del. Un tas grauj. Ja pat pasai skiet, ka viss labi, nav, kermenis nemelo. Tada neapzinata otra atgrusana.
Cienja ar isti vairs nebija un tas ir briesmigi, ka kartejo reiz tev kliedz virsu, pasaka rupjibas un pecak nekad neatvainojas, izturas itka nekas nebutu pateikts. Tas grauj un atkal atstaj sekas. Cilveks labs, bet es vaits ta nespeju dzivot. Manas acis cienjai un sejai ticet, un uzticeties jabut.
Vel velejos piebilst, ka jabut sajutai, ka vari otram teikt visu. Nevis izliktiea, slapstities, baidities.
Ieprieksejas attiecibas, mes bijam labi draugi ne tikaj milakie, bet tagadejas attiecibas man ir sajuta, ka virietis ir ari mans labakais draugs. Fantastiska sajuta. Tiri emociju limeni tas viss. Gruti pat vardiski izskaidrot.

Jā, ir bijušas pagātnē vairākas attiecības, tādas 2-3 gadus ilgas un tas laikam arī manā gadījumā bija tas ilgums, kurā pilnībā saprast otru cilvēku un just, ka tomēr nebūs pa ceļam.
Pašreizējās attiecības ir gandrīz 2 gadus ilgas, bet ir sajūta, ka nebūs, ka ar iepriekšējām (l)

Mums arī bija 3 gadu krīze, pašķīrāmies, sapratām, ka viens bez otra nevaram un nu esam precēti :)

Bijušas vairākas pāris mēnešu aizraušanās, tad vienas gadu ilgas attiecības un tagad jau 3 gadi ar nu jau vīru.
Manuprāt, veiksmīgu attiecību pamatā ir savstaprēja cieņa, kopīgs nākotnes redzējums, gatavība iziet uz kompromisiem un sava ego pieslīpēšaana otram (protams viss abpusēji). Kā arī attiecības ir jākopj, jācīnās par tām, nevar pie katra strīda skriet prom.
Katram, protams, sava recepte.