Peekaboo1, interesanti bija lasīt, jo sākums dzemdībām mums ir bijis līdzīgs.
..
Biju izfantazējusi, ka manas dzemdības sāksies ar kontrakcijām, kas paliks biežākas un stiprākas, nevis kā filmās - ar augļūdeņu noplūdi.
..
Tātad, mans stāsts (būs diezgan detalizēti.. un gari :-) diemžēl nevaru īsumā pastāstīt par dzemdībām, kas ilgst 32h kopš augļūdeņu noiešanas): 11.11. no rīta pamodos agrāk un nevarēju aizmigt, guļot gultā sajutu tādu kā paukšķi, kam sekoja augļūdeņi. Aizgāju līdz tualetei un atklāju, ka patiešām tie ir augļūdeņi. Nopriecājos, jo domāju, ka jau tajā dienā satikšu savu dēliņu.
Mans prieks samazinājās, kad pēc pāris stundām vēl nejutu pilnīgi neko. Pazvanīju uz slimnīcu, izstāstīju, kas noticis, uz ko man atbildēja, lai gaidu, kad sāksies kontrakcijas, jo pagaidām vēl nav nepieciešams doties uz slimnīcu, kā arī, es jutīšoties labāk esot mājās. Tā arī domāju. Zinu, ka Latvijā mani uzreiz pieņemtu slimnīcā. Norvēģu brošūrās arī bija rakstīts, ka pēc ūdeņu noiešanas jādodas uz slimnīcu, bet praksē notika citādāk.
..
Vakarā sāku just kontrakcijas, bet neregulāras. Pazvanīju uz slimnīcu,man piedāvāja doties, ja uztraucos, bet teica, ka labāk jutīšos esot mājās. Paspēju jau uztaisīt pētījumu internetā, kā stimulēt dzemdības, ja noiet ūdeņi :-) Turpināju kustēties uz bumbas un stimulēt krūšu galus.
..
Vēlāk naktī kontrakcijas bija tik pat neregulāras, bet jau sāpīgākas. Mēģināju, bet nevarēju aizmigt. Vīram teicu, lai izguļas, tāpat nevar palīdzēt un viņam vajadzēs spēku nākamajā dienā, lai man palīdzētu :-)
Pirms pusnakts pazvanīju uz slimnīcu, informēju par kontrakcijām, kas neļauj gulēt, bet tā kā kontrakcijas nebija regulāras, man piedāvāja labāk palikt mājās un no rīta braukt uz slimnīcu. Mēģināju aizmigt un pa miegam vēl reģistrēt kontrakcijas. Tās dažas stundas, ko dabūju pagulēt likās nedaudz sirreālas.
..
Pirms deviņiem bijām slimnīcā. Tur man pārbaudīja tonīšus un kontrakcijas, diemžēl vēl joprojām neregulāras. Tam sekoja atvēruma pārbaude. 2-3 cm un mazā galviņa jau ļoti tuvu, bet vecmātei nepatika manu augļūdeņu krāsa. Viņa devās konsultēties ar ārstu un mums ieteica pastaigāties stundiņu pa slimnīcu. Tā nu mēs devāmies paēst brokastis. Kontrakcijas nāca, bet neregulāri.
..
Kad atgriezos, tiku informēta, ka dēļ augļūdeņiem nāksies stimulēt. Vecmāte uzreiz piedāvāja atsāpinošos līdzekļus - kompreses, smiekl gāzi un epidurālo. Kontrakcijas palika daudz regulārākas, ik pēc 1-2 minūtēm. To laikā vīrs masēja man muguru un es mēģināju ieņemt pozas, kas palīdzētu dēliņam ātrāk virzīties uz leju. Tā kā man nebija ne vemšanas ne caurejas pirms dzemdībām, izlēmu par labu klizmai. Vecmāte teica, ka tā vēl paātrinās dzemdību procesu.
..
Pēc stundas šķita, ka sāpes neizturēšu. Paprasīju smieklu gāzi. Nezinu, kā tā iedarbojas uz citiem, bet es sāpes jutu tik pat intensīvi, vienīgi pēc kontrakcijas bija sajūta, ka esmu absolūti piedzērusies. Vīrs arī pamēģināja gāzi :-D Vecmāte samazināja gāzes koncentrāciju un vairs nebija tik slikti, bet sāpēm, diemžēl tas nepalīdzēja. Sajutos pat nedaudz nelabi no tās.
..
Vēl pēc stundas un vilšanās gāzē, pateicu vecmātei, ka gāze nepalīdz. Man pat nebija jāprasa, viņa devās pēc ārsta ar epidurālo. Tā kā tā nebija pirmā reize kad to saņēmu, informēju ārstu, ka man no tās nekādu blakusparādību nav. Cerēju, ka tagad varēšu pagulēt, bet nekā...
..
Uzreiz pēc epidurālās saņemšanas sāku just neciešamu spiedienu. Vecmāte man ieteica kontrakciju laikā dziļi elpot ar vēderu. Tā arī darīju. Ik pa laikam vēl paņēmu smieklu gāzi, kas pret sāpēm un spiešanu nepalīdzēja, toties novērsa uzmanību, jo koncentrējos uz dziļu gāzes elpošanu, bet starp kontrakcijām varēju atslābināties.
..
Atvērums bija jau 9cm, Nevarēju sagaidīt, kad beidzot man dos zaļo gaismu spiešanai.
Nedaudz vairāk kā stundu pēc tam, kad atvērums jau bija 9 cm, vecmāte teica, ka atvērums ir pilns un kontrakciju laikā varu spiest. Nebiju īpaši pārliecināta, vai spēšu noteikt, kad ir kontrakcijas, bet pēc vecmātes teiktā, spiedu tieši kontrakciju laikā. Izspiešanas process ilga aptuveni 45 minūtes, izmantoju visas jogas elpošanas prakses :-) Vecmāte vēl paslavēja, ka tik labi man padodas.
..
Pirms dzemdību sākšanās vīram vēl teicu, ja nevēlas, lai iziet ārā uz izspiešanas laiku, bet kad tas pienāca, tieši viņš bija tas, kas palīdzēja pieturot man muguru spiežot. Viņasm vēlāk sāpēja roka .. Domāju, ka viņš skatās uz mani, bet mirklī, kad viņš pateica "spied vēl nedaudz", es sapratu, ka mana seja nebija tas, uz ko viņš skatījās.. Manas emocijas tajā mirklī: :-O(t):'-((e)(s)|-).. *smieklu gāzes efekts* :-D
..
Vecmāte iedeva pataustīt dēliņa galvu. Un drīz pēc tam jutu, kā tā jau ir daļēji laukā. Vecmāte teica, ka ir svarīgi, ka tagad spiežu tikai kontrakcijas laikā. Palūdzu vīram, lai paseko monitoram un pasaka man, kad sākas kontrakcija, jo dedzinošās sajūtas dēļ neko citu nejutu. Vecmāte visa šī procesa laikā vēl lika siltas kompreses un smērēja eļļu, lai būtu pēc iespējas mazāk plīsumu. Tā rezultātā man bija tikai viens mazs iekšējais plīsums.
..
Uzreiz pēc tam, kā jutu, kā dēliņš ir laukā, visas sāpes pazuda. 3 stundas pēc tam, kad atvērums bija 5cm, es rokās turēju savu dēliņu (l) 52 cm garu un 3,300kg smagu. Man šķita, ka neko skaistāku savā mūžā neesmu redzējusi (l)
..
Salīdzinot savu pieredzi ar Latvijas vecmātēm un vecmātēm Norvēģijā, diemžēl jāsaka, ka Latvijā neko labu nepiedzīvoju :-(
..
Turpinājumā vēl bija diennakts kardioloģijas nodaļā, dēļ sliktām asins analīzēm, ko vecmāte veica dēļ preeklemsijas riska. Viņi uztraucās, ka vaina varētu būt sirdī vai plaušās. Galu galā viss izrādījās kārtībā :-)
165
