Manējais saviem vecākiem pateica bez manas klātbūtnes, tā vienkārši sanāca, bet es arī nojaušu, ka nekādas prieka asaras pa gaisu nebira :D Nē, nu draugs jau teica, ka priecājās, bet pieļauju, ka bija tāds - nu vai tad nevarēja pagaidīt... Tagad, protams, ir ārprātā laimīgi, arī tūlīt pēc tam, kad draugs bija pateicis, mamma mani satika, sabučoja un apsveica, tagad ar viņa mammu regulāri sazināmies pēc vizītēm un viņa grib zināt kā iet man, mazajam, redzēt bildītes. Varbūt dod laiku ar šo domu sadzīvot. Iespējams, ka viņi negaidīja, ka tas notiks tik drīz, tāpēc jutās apjukuši. Protams, reakcija nav no patīkamākajām, bet tāpēc jau nevajag uzgriezt muguru, ja līdz šim bija normālas attiecības. Ko draugs par to visu teica?