Masļenica ir līksmi un draiskulīgi seni slāvu svētki, kas ilgst veselu nedēļu.
Šie svētki sasaucas ar latviešu Meteņiem. Cilvēki līksmi pavada apnikušo ziemu un sagaida ilgi gaidīto pavasari. Pat pankūkām, kuras ir obligāts masļeņicas atribūts, ir simboliska nozīme: tās ir apaļas, dzeltenas un karstas kā saule, kura kļūst aizvien spilgtāka, padarot dienas garākas!
Parasti masļeņica tiek svinēta nedēļu pirms Lielā gavēņa. Tādēļ pirms šī ilgstošā un stigrā gavēņa ir jāizklaidējas, katru dienu jāiet ciemos un jāsagaida ciemiņi pašiem. Šajā laikā cilvēki meklē izlīgumu ar saviem tuviniekiem, piedod aizvainojumus un lūdz piedošanu.
Tradicionāli tika uzskatīts, ka cilvēkam, kas slikti un trūcīgi ēdis Masļeņicas nedēļas laikā, visu gadu neveiksies, turpretī uz masļeņicas mielastiem un līksmību skatījās kā uz maģiskiem gaidāmās labklājības, uzplaukuma un veiksmes priekšvēstnešiem.
Масленица — это веселые проводы зимы, озаренные радостным ожиданием близкого тепла, весеннего обновления природы. Главными атрибутами праздника традиционно были — чучело Масленицы, забавы, катание на санях, гулянья и, конечно же, блины — круглые, румяные, горячие, раньше они имели ритуальное значение, поскольку являли собой символ солнца, которое все ярче разгоралось, удлиняя дни. Возможно, блины были и частью поминального обряда, так как суббота перед масленицей почиталась как «родительский день» — славяне поклонялись душам усопших предков.
Источник: http://www.calend.ru/holidays/0/0/1246/
© Calend.ru
638
