Grāmatas, kuras es ieteiktu izlasīt citiem.

Mans tops laikam paliek nemainīgs gadiem. Bez konkrēta vietu iedalījuma.
Mani dziļi aizskar "Nepanesamais esības vieglums" un vispār eksistenciālisms literatūrā. Arī Heses "Stepes vilks" un Vulfas "Deloveja kundze".
Dziļas sajūtas raisa Selindžers.
Ļoti patīk Kaningema darbi. Pie Kaningema mani aizveda "Stundas" filma, kas uzņemta pēc grāmatas, ar tādu pašu nosaukumu, motīviem. Kas savukārt ir eksistenciālisma stilistikā ieturēts darbs par Virdžīniju Vulfu un Deloveja kundzi un lasītāju.
Arī pārējie divi darbi - "Miesa un asinis" un "Māja pasaules malā" aizskar manas dvēseles dziļākos nostūrus. Un labākais, kas ir Kaningemā, ir šo grāmatu kinomatogrāfisms. Ļoti precīzi cilvēku raksturi, izjūtu atspoguļojums, situāciju parādīšana īstajā gaismā. Manuprāt - ģeniāli.

Vēl man joprojām mīļš ir Remarks. Kā tāda bērnības mīlestība. Man patīk tā patiesības stīga visos viņa darbos.

No latviešiem es mīlu un dievinu Daci Priedi "Mēnesstara pār jūru" triloģiju un latviešu autoram tik netipisko un fantastisko "Zirnekļa tīklu smilgās".

Stundas ir viens no tiem ārkārtīgi retajiem gadījumiem, kad ekranizācija nenobāl grāmatas priekšā. Aktrišu trio, Glāsa mūzika un daudzie jautājumi, kurus šī filma raisa un Tevī neapklust, pirms esi tos kārtīgi, atbilstoši skatīšanās starplaikos uzkrātajai dzīves pieredzei, sev atbildējusi vai vismaz pamēģinājusi to darīt. Meistardarbs.

Arste kas tagad strada un raksta paraleli, Vispar visas vinas gramatas.


Loti speciga, aizraujosa, citreiz skarba.


Un protams Remarks, visas !


so laima reizes 20 ja ne vairak lasiju!


SMAGA! Par Rolana Bikova bernibu, ir filma bet nevaru sanemties ko tadu skatities.

Nu, lai iet Top5, citādi būs baigi garie saraksti. Ranžējums nav pēc tā, cik man mīļas, bet vienkārši tāpat:
1. Albēra Kamī "Dumpīgais cilvēks" - dumpja vēsture, grāmata par indivīda un sabiedrības attiecībām. Skaista un sāpīga.


2. Bila Braisona "A short history on nearly everything" - aizraujoša, jautra un forša grāmata gan par zinātnes vēsturi gan pasaules (un visuma) vēsturi un uzbūvi tādu kā mēs to līdz šim zinām. Šo tiešām derētu izlasīt VISIEM, īpaši tiem, kuru dzīvēs dominē ezotēriskas fantāzijas.

Rīdzinieces ieliktās grāmatas "Auni un ārsti" autore tiešām ir laba rakstniece. Iesaku. Bet vēl labāks ķirurgs. Arī kā ārsti sirsnīgi iesaku

3.Orvela "1983"


4. "Mazo lietu dievs"

Haruki Murakami gramatas

5. Un, protams, viena no manām visu laiku mīļākajām grāmatām - "Meistars un Margarita"

Rīdzinieces ieliktās grāmatas "Auni un ārsti" autore tiešām ir laba rakstniece. Iesaku. Bet vēl labāks ķirurgs. Arī kā ārsti sirsnīgi iesaku

Man jau ta liaks ka varetu but jauka sieviete un labs arsts. Manis ielikto pirmo izlasiju, vinai ir vel gramatas., Un tik bezgala patiesi un sirsnigi ka smaidit vien var, un energija uz darbiem paradas. Otra gramata mazliet sirreala, bet taaa zigraba ka paliku bez naktsmiega. ;-)

1. Ieteiktu sho graamatu lasiit visiem, iipashi tiem, kas vareetu just, ka vinji dot savai otrajai pusiitei daudz miilestiibas, bet atpakalj to nesanjem...


2.

3. Cilveekiem, kuriem vareetu beeglju temats aktuaals, sheit ir staats par meiteni no ziemelkorejas un ar ko vinjai anacaas saskarties dziives laikaa.

Jā, Meistars un Margarita ir ļoti laba grāmata. Visas Bulgakova grāmatas patika. Patīk arī Dzīvnieku ferma, Parfīms, Mizerija, Trīs draugi, Mirdzums. Patika Darkly dreaming Dexter.

Vakardiena, es Tev pilnīgi piekrītu. Un tos pārējos divus darbu arī varētu ekranizēt. Un prātīgam režisoram tie sanāktu ģeniāli.
Tur ir tas Kaningema foršums. Viņš ir līdz perfekcijai kinomatogrāfisks. Tādu grāmatu ir maz.

Dievinu.

Un Stīvens Kings ar Lavkraftu ir super autori. Visiem iesaku

No pēdējo gadu lasītajām "iekrita" prātā "Šantarāms"

Būs vien jāizveido TOP 5, savādāk es neaiziešu gulēt, rakstot un cenšoties visu atminēties.

1. Silvijas Rannamā "Kadrija" - pirmā nopietnā sastapšanās ar smago literatūru, kas uz mani kā septītās klases skolnieci toreiz atstāja ļoti lielu iespaidu.

2. Kristiāne F. "Mēs, Zoo stacijas bērni" - lasīta reizes vismaz trīs, bet tikai otrajā reizē uztvēru to zemtekstu un spēju reāli palūkoties šajos varoņos un darbībās, kā arī cēloņos un sekās.

3. Jānis Joņevs "Jelgava 94" - varu to saukt par SAVU grāmatu, kas ir lasīta n-tās reizes, nekad nav apnikusi, kā arī pirmajā lasīšanas reizē bija kā svaigs gaisa malks, uzsākot jaunu dzīves posmu, un man tā arī bija burvīga satikšanās ar sev pavisam jaunu un neizpazītu mūzikas žanru, kas jau vairākus gadus ir viens no maniem mīļākajiem. (+ gan Kristiānes F., gan J. Joņeva grāmatās bija iespēja man ielūkoties tajā laikā, kurā vēl nebiju dzimusi, kas ļāva izdarīt arī savus secinājumus)

4. Jau pieminētā Rāni Manickas grāmata "Rīsumāte" - liels kultūršoks, bet ceru kādreiz saņemties un izlasīt līdz galam.

5. Šo vietu dala Z. Ērgles triloģija "Starp mums meitenēm runājot" un Noras Ikstenas "Mātes piens"

Ir daudzas grāmatas, kuras ir jau sarakstā, lai būtu izlasītas, bet nav jau laiks un tas sāpina. (t) kā arī ir daudzas, kuras nav pieminētas, bet ir pelnījušas būt šeit. Varbūt nākamreiz. :-)

P.S. Varbūt ir kādai zināma kāda laba grāmata, kas ir iznākusi nesen un ko noteikti būtu vērts izlasīt? :-)

Inga, Mājas pasaules malā ir ekranizēta! Skatījos pasen, ļoti patika. Tāpat kā Stundu gadījumā, arī ar MPM pirmoreiz iepazinos ekranizācijas, nevis grāmatas veidā.

Kaningems ir viena no manām lielajām literārajām mīlestībām, varētu pat sacīt, ka, bērnības/ tīņu grāmatu posmam noslēdzoties, pati pirmā. Atceros, kā, pirmoreiz noskatījusies filmu, visu nakti šņukstēju par Ričardu. Piekrītu iepriekšējiem komentāriem - katru reizi, ar grāmatu vai filmu sastopoties, esmu paaugusies un mūsu (manā un daiļdarba) komunikācijā pavīd jaunas nianses. Žēl, ka pārējie autora darbi nav tulkoti latvju mēlē.

Selinžers ļoti labi prot pavilkt nost ērtuma vāti, kas, gadiem ejot, pārvelkas pāri jaunības dumpīgumam. Nesen pārlasīju Freniju un Zūiju (man ļoti patika NT uzvedums ar Zvīguli un Saldoveri tutullomās) un sajutos iesīkstējusi. Ļoti gribu drīzumā izlasīt biogrāfiju.

Es arī par Joņevu :)

Martins Gīlihs - Apskāviens. Grāmata, kas mani noveda līdz asarām, jo viss tik dzīvi aprakstīts.
Agatha Christie - Murder of Roger Ackroyd.
Henriks Eliass Zēgners - Elementi. Tā gan ir dzejas grāmata, bet ļoti patika.:-)

4. Jau pieminētā Rāni Manickas grāmata "Rīsumāte" - liels kultūršoks, bet ceru kādreiz saņemties un izlasīt līdz galam.

laikam apstajies kara laika un kur japanu murgainas zveribas pret sievietem? Jeb tik talu netiki? Es vispar apbrinoju to mazo faktiski meiteni kas apjedzot kados apstaklos nokluva neapjuka bet izvilka saimniecibu un dzivoja, ar ceribu un nakotni, nekad nepadodoties. bet tas kara kainas......