Šobrīd mēs esam sastrīdējušies, protams, viņš nāk klāt bieži mīļoties utt..grib, lai viss ir kā agrāk (kas protams nebūs) un ka tā sarakste bija liela kļūda, ka tas vairs neatkārtosies..bet es nevaru, nezinu kā dzīvošu tālāk ar cilvēku kam nevar ticēt un uzticēties.. šī bija pēdējā reize, tika brīdināts..spiegot visu dzīvi man arī nav ne mazākās vēlēšanās..
lūgšanās no outas ir bērnišķīga un nožēlojama,
ja vien vecis tiešām negrib šķirties, kādai tad būtu jābūt viņa attieksmei pret autori? vienaldzīgai? varbūt vēl mest to deķi rinķī un apvainoties, ka ticis pieķerts?
te jau tikai autore grib kaut ko runāt un risināt. ja vecim būtu teikšana, viņš par saviem nedarbiem turpinātu klusēt līdz pat kapa malai.
ne jau viņš ar to mīlināšanos cenšas panākt izrunāšanos, bet gan to, lai autore atmaigst un viss ieiet vecajās sliedēs.