Čau, dāmas!
Situācija ir pavisam neapskaužama. Tas sākās ar to, ka mans brālis izkāvās ar tās klasesbiedrenes puisi, tajā pašā vakarā viņa man uzraksta " Čau, brālis tev pastāstīja kas bija?" un kaut ko tādā garā es saku " Nē, kas notika, pastāsti." Viņa atsakās man to stāstīt, tā neesot viņas darīšana, tiri piri, prasi brālim, es tāda " ok, baigā draudzene esi, būtu kāds cits, ne mans brālis uzreiz pastāstītu, bet redz, tagad nevar baigie noslēpumi" Labi, neko, vēlāk tāpat uzzināju kas bija. Klases čatā sākām runāt par žetonvakaru.. gredzeni jau sataisīti tā kā jābrauc pakaļ, klasesbiedrs brauc sestdien uz Rīgu un varētu paņemt, lai nav no lieka jābrauc pakaļ, saku, nu tad līdz sestdienai lai visi atnes naudu un viņa tāda " a ja man nav? man jāiet uzreiz nošauties?" es pateicu "jap" jo nu.. kā jautā tā atbildu. pēs tam sākās lielas nesaskaņas, ka es esmu slikta, neviens viņā neklausās, tikai manī. Esmu slima un uz skolu neeju, skolā mani viņa nenormāli aprunā, saka cik es slikta un tādā garā. Saka, ka nepiedalīsies žetonvakarā. Man jau tā kā būtu vienalga, bet mēs esam 7 klasē tikai un kā es kaut ko asāku pasaku viņai, tā puisis uzreiz saka, lai nomierinos, bet viņa par mani var runāt dumjības? Viņa piedraud, ka neies uz žetonvakaru.. KO lai es daru šajā situācijā? Ceturtdien aiziešu uz skolu un noteikti varēšu klausīties Dieva brīnumus. Respektīvi visa mana klase sāks vainot mani, ka nenotiks žetonvakars, bet ko es tur vispār? It kā pieauguši cilvēki, bet nu uzvedās kā bērni. KO lai es daru?!:-O
205
