Tātad mans uztveres modelis par vīrieti - apgādnieku nav novecojis un pasaulē vēl nav iestājusies dzimumu līdztiesība. Es justos pagalam neērti, neizmaksājot meitenei, pat ja man tā būtu pēdējā nauda un viņa būtu miljonāre. No otras puses, ar prātu es taču saprotu, ka pilnīgi godīgi un līdztiesīgi būtu vienīgi segt katram pašam savus izdevumus. Būtiskas atkāpes no tā padara attiecības nevienlīdzīgas. Tālāk seko tas, cik katra no pusēm ir apmierināta ar attiecību, finanšu pārvaldības modeli un gatava iet pretī, mainīties.
Manuprāt, tas, ka viņš neizmaksā, nav normāli. Es izmaksāju un ne tikai draudzenei, bet arī ja ar čomiem satiekos, tad visi kopā sagrabina kaut ko vai kāds viens izmaksā kā kuru reizi - kā kuram rocība, nevis katrs par sevi it kā būtu galīgi sveši. Ja nauda iet tuviem cilvēkiem, ir jāprot dot no sirds un arī jāprot saņemt tā, lai nejustos parādā.
Ja viņš ir vīrietis, galu galā viņam jābūt gatavam izturēties atbilstoši tam, ka sieviete ir klasiski audzināta.
407
