Būšu skarba - bet tādu cilvēku dēļ, kā Tu, skats braucot uz laukiem paveras ļoti skumjš. Es saprotu, ka nav brīvo līdzekļu, bet kur ir vēlme saglabāt, kopt, attīstīt vai vienkārši savest pieklājīgā kārtībā? Atrast tajos laukos kādus meistarus, palēnām visu atjaunot. Uzlikt to jumtu no sākuma. Restaurēt visu lēnām un beigu beigās iesēt skaistus ziedu krūmus! Bet nē, te nevienu nekas neinteresē, galvenais, ka viss ir ļoti problemātiski, dārgi un nevienam nevajadzīgi. Man izskatās mantojumā arī paliks tieši tāda pati dāča un es ar prieku ķeršos klāt, cik manos spēkos, lai vēl mazbērnus turp aizvestu un rādītu, kā cilvēki agrāk dzīvoja. Bet nu jums jau labāk zināt - kā atdot, pārdot, neko nedarīt. Skumjākais, ka nākamajiem saimniekiem to visu darīt arī nebūs intereses, tad nu mājele stāvēs tā, kamēr sapūs. Un tā aina ir nu gaužām bēdīga. Cienu tos saimniekus un cilvēkus laukos, kam mājiņas koptas stāv.