Vai strīdaties ar draugu?

Nekad neatzistas un neatvainojas

vins ar mani nestridas. :D mani tas tracina, ka vins vienmer mierigs,kad es varos.

Uzskatu, ka tas ir normāli, ja ik pa laikam ir kāds kašķītis. Visi esam cilvēki. Bieži nestrīdamies. Tas kurš ir vainīgāks parasti atvainojas :)

nezinu, nav par ko īsti strīdēties, varbūt tādi maziņie kašķīši, bet tur jau ir vairāk zobošanās un iesmiešana. tādi nopietnie strīdi ar dusmošanos un pēc tam nerunāšanu un atvainošanos, labi ja 1x divos mēnešos.

Strīdamies ļoooti reti:-DUn ja viņš ir iniciators, tad atvainojas.

mes paarsvaraa par siikumiem striidamies, abi atvainojamies, bet es biezhaak,jo parasti jau es esmu taa,kas sagrib striideeties par neko :D

Nē. Ar viņu nav iespējams sastrīdēties, tik mierīgs :D Visu vienmēr pavērš tā, lai es nomierinos vai nu vienkārši man apnīk par kaut ko cepties, nogaida, līdz man pāriet.

Ik pa brīdim ir kašķīši - tas jau normāli. Abi mākam atvainoties un to arī darām.

stridamies bieži,bet uz īsu brītiņu ,nav bijis vakars,vai nakts kurā nēesam salabuši,nespēju gulēt vienā gultā,ja nēesmu viņu apķērusi. :-)

Praktiski nestrīdamies. Abi esam ar piekāpīgiem raksturiem :)

Protams, reizēm gadās. Domāju, ka nevienas attiecības neiztiek bez kāda kašķa. Bet mēs strīdamies racionāli, abi izsakam to, kas nepatīk un beigās vienmēr nonākam pie kāda kopsaucēja, kas nogludina strīdu, tādēļ jāatvainojas nevienam nav. Nerunāšanas dienām ilgi mums nekad nenotiek.

Strīdamies bieži, abi esam ļoti emocionāli. Bieži vainīgs ir viņš :D bet nekad neatvainosies. Priekš viņa atvainošanās jau ir tas vien, ka nāk klāt un pajokojas - tas skaitās, ka palūdza piedošanu.

Vispār nezinu, ko ar to darīt. Ilgi pēc strīdiem ir iekšējs aizvainojums, jo viņš var ļoti nejauki izteikties.

Mums ir periodi, kad visu laiku strīdamies, un tad miera periods:-D (tie periodi nav atkarīgi no maniem periodiem) Kad ir kara periods, tad strīdamies diez gan pamatīgi..:-D Atvainojamies 50%/50%, tas man ljoti patīk.

Visādi gadās, strīdamies jā :D
Jā, arī atvainojamies, gan es, gan viņš :D

Es gan strīdos vairāk un emocijas man ar augstu kāpj, viņš vairāk ir mierīgs, mierīgs un ja es nevaru nomierināties, tad viņš var arī uzsprāgt, un tad viss :D

Kaut kad agrāk bija lielāki, nopietnāki strīdi (ar apvainošanos,pēc tam ilgu izrunāšanos utt.), bet tagad tikai tādi mazie ikdienišķie, kurus paši baigi nopietni neuztveram-viens mirklis un aizmirstās, ka bijis kāds kašķis..

tikai tādi mazie ikdienišķie, kurus paši baigi nopietni neuztveram-viens mirklis un aizmirstās, ka bijis kāds kašķis..

+

Strīdamies reti. Šad tad viens vai otrs papukst par sīkumiem, bet drīz arī visu izrunājam un atvainojamies. Vīrs noteikti varētu papūsties ilgāk, ja viņam ļautu, bet man vajag visu izrunāt un uzreiz :-D

Ļoti reti atvainojas, lai neteiktu, ka nekad.

Nezinu, kas ir jāizdara, lai manu vīru sadusmotu, tādēļ nestrīdamies, strīdos tikai es. :D bet kašķi no manas puses gadās retu reizi un vienmēr manai ilgajai monologa pukstēšanai seko atbilde: "es jau tā negribēju.." vai arī "būs jau labi, viss būs labi. Zelta pacietība :D