Galu galā izskatīt dažādas hipotēzes domāšanai nekaitē.
Kāpēc tad tā evolūcija apstājās un neattīstījās tālāk?
Elastīga domāšana un atvērts prāts nav nekas nosodāms.
Galu galā tieši tas arī noved cilvēci pie sasniegumiem un atklājumiem, ka zeme, piemēram, ir apaļa.
Bet vispār es vainoju LV izglītības sistēmu. 5 gadi bioloģijas stundu un redz neesot "redzamu pierādījumu".
Darvina teorija, kā to pašlaik pasniedz tās proponenti, raksturo nejaušu un bezmērķīgu procesu. Tas izslēdz "teiskās evolūcijas" idejas, kas paredz, ka Dievs ir licis notikt evolucionārām izmaiņām. Neviens no klasiskās darvinisma teorijas piekritējiem neatzīst, ka pie evolūcijas procesiem kāds radītājs/veidotājs būtu pielicis savu pirkstu.
Otrkārt, darvinisms nav empīriska zinātne, bet teorija, kas balstās uz interpretācijām. Daudzi nezin ko atbildēt, uz šādiem jautājumiem: "Kā tu vari apšaubīt evolūciju? Vai tad tu nezini, ka zinātne to ir pierādījusi?" Bet zinātne nav to pierādījusi. Dzīvības izcelšanās nav kaut kas pārbaudāms un atkārtojams, kā gaismas refrakcija vai kāda ķīmiska reakcija. Darvina teorija pirmkārt ir mēģinājums noskaidrot, kādi notikumi risinājās kādā noteiktā vēstures laika posmā.
Gluži kā izmeklētājs, kurš nozieguma vietā meklē pavedienus un, liekot tos kopā, mēģina iegūt kādu kopainu, mēs mēģinām noskaidrot, kas notika kādā noteiktā pagātnes laika sprīdī, kas nav reproducējams. Tādēļ mēs pievēršamies tam, ko mēs varam izmeklēt un izdarām minējumus par procesiem, kas visticamāk varēja novest pie tā, ko mēs redzam šodien. Evolūcija ir tikai viena ideja par to, kas varēja notikt, pamatojoties uz visām liecībām, kas mums ir pieejamas. Bet šeit rodas jautājums, vai evolūcija tiešām ir labākais izskaidrojums?
Izvērtējot mums pieejamās liecības, ir acīmredzams, ka evolūcijas teorijas skaidrojošais spēks, attiecībā uz dzīvības aizsākumu un lielo sugu daudzveidību, kas laika gaitā ir eksistējušas, ir visai vājš. Dažas no evolucionisma problēmām saistās ar tā nespēju demonstrēt dzīvo šūnu sastāvdaļu nereducējamo sarežģītību un to, kā dzīvie organismi vispār uzsāka savu eksistenci. Šīs dilemmas norāda uz evolūcijas kā skaidrojoša modeļa nepilnību.
Aplūkojot tuvāk pamatjautājumu, uz kuru evolucionisms meklē atbildi (no kurienes radās dzīvība?), mēs redzam, ka tā nenodrošina ilgtspējīgu modeli, kas iekļautu dzīvas šūnas radīšanu. Daudzi zinātnieki uzskata, ka jaunās zemes atmosfērā ir bijis skābeklis, kas nozīmē, ka tas būtu iznīcinājis jebkuru dzīvību veidojošu ķēdes reakciju. Patiesībā starp zinātniekiem nav neviena noteikta šūnu rašanās modeļa, kas būtu vispārīgi akceptēts. Zinātnieki, kas pieturas pie vienas teorijas, bez grūtībām norāda uz nepārprotamām kļūdām citās teorijās, un otrādi.
Vēl viens evolūcijas modeļa atspēkojums ir tāds, ka šūnas pašas par sevi sastāv no procesiem, kurus var raksturot kā nereducējami sarežģītus. Citiem vārdiem sakot, visai sistēmai ir jāeksistē uzreiz, lai no tās vispār būtu kāda jēga. Maikls Bihi to ļoti smalki apraksta savā grāmatā "Darvina melnā kaste". Šūna nespēj attīstīties pakāpeniski, jo visiem komponentiem, kas ļauj tai funkcionēt, ir jāeksistē vienlaicīgi. Tikai kādas noteiktas daļas attīstīšana ir ne tikai bezjēdzīga, bet pēc evolucionārās teorijas, atstātu pārejas formu nelabvēlīgā stāvoklī, tādējādi samazinot tās izredzes uz izdzīvošanu.
Visbeidzot, apbrīnojamā konstrukcija un mērķtiecība, kas ir redzama dzīvajā šūnā un struktūrās, kas ir dzīvo organismu sastāvā, nekad nav tikušas adekvāti izskaidrotas evolūcijas teorijā. DNS tam ir izcils piemērs. DNS ir ciparu kods, ko veido tikai četras aminoskābes. Tā kā tas ir ciparu kods, tas nodrošina plānu, pēc kura visi dažādie mehānismi un dzīvības formas tiek atdarinātas pēc tā instrukcijas. Tāpēc rodas jautājums - kā DNS varēja izveidoties nejauši? Nav tāda pašģenerējoša koda, jo kods ir saskaņots attēlojums tam, ko tas pārstāv. Tāpēc kodus izmanto spiegošanā - kā tādi tie nenozīmē neko. Tikai tam, kurš saprot kodu, ievērojot iepriekš izvēlētos šifrēšanas noteikumus, šī informācija būs saprotama
3734
