attiecības pēc bērniņa piedzimšanas

Es uzskatu,ka jau no bērna pirmās dienas ir jāatceras,ka vecāki ir 2,nevis tikai mamma. Jā,protams,mamma mazo baro ar krūti,tētis to nevar,bet visas pārējās lietas var.
Mums ir ļoti daudz pazīstamie pāri,kur vienmēr par bērniņiem rūpējas mammas,t.i., maina pamperus,nomazgā rokas,pabaro,pārģērbj,nomirina,kad raud u.c.tādas ikdienišķas lietas,tikai Tā kā mēs attiecībās sapratām,ka mēs tā negribam, cik daudz laika var,tik tētis velta laiku bērniņam un izdara šīs ikdienas lietas un tad viņš jūtas kā ģimenes loceklis nevis kā kaimiņš mātei ar bērnu.

Man šodien kkāda dulla galva un galīgi nemāku izteikties,bet galvenā mana doma ir tāda,ka nevajag visu atbildību uzņemties pašām mammām,ļaujiet tētiem darboties ar bērniņu jau no pirmās viņa dzimšanas dienas un tad nebūs problēmu ģimenēs. Protams,ja iepriekš attiecības ir bijušas labas.

Palikt kopā dēļ bērna ir muļķīgi un tu zaudē savu laiku.
Attiecības vienmēr mainās pēc bērna dzimšanas.
Laulība vai attiecības ir 2 cilv rokās, tad abiem to labā jāstrādā.

un 5mēn vecumā bērnam ir ļoti nepieciešama mamma.

Chloe_, es tikai bērna drēbes gludinu pēc mazgāšanas. Pārējo pirms vilkšanas, ja vajag (Džinsus nav vajadzības - uzvelc un viņi nostiepjās). Gultas veļu vispār esmu pārstājusi gludināt, kaut agrāk to darīju.
Pamēģini izdomāt citas lietas, ko vari nedarīt tik bieži. Varbūt jāpadomā par kādu dzīvi atvieglojošu tehniku? Veļasmašīna ar žāvētāju? Kā jau te minēja, vairākums drēbju, ja tās ņem ārā no žāvētāja siltas, nav jāgludina. Varbūt trauku mazgājamā mašīna var atvieglot dzīvi? iRobots, ja lielāka platība jāuzkopj? Varbūt vari ēst taisīt reizi divās dienās - tā vairāk, lai otrā dienā paliek vairāk brīva laika?
Te vēl var izdomāt versijas, tikai jāpadomā.

Tev mazais ir roku bēbis vai tas variants, kurš visu laiku grib Tevi redzēt?

Alexxa laimīgā :-) es gludinu mazā drēbītes,jo saburzītas pēc mazgāšanas un citreiz nav laika pirms vilkšanas gludināt. Un vispār man patīk kad ir izgludinātas :)

Wee, es agrāk gludināju pēc mazgāšanas. Tagad esmu pārgājusi uz Tavu taktiku - pirms vilkšanas. :D

Man ir paveicies ar 2 lietām:
1) Man ir supermierīgais bērns. Uz pirkstiem varu saskaitīt reizes, kad viņa dēļ nebūtu naktīs gulējusi. Guļ kā eņģelītis no 22:00-7:00. Mājas darbus darīt netraucē - sēž blakus un spēlējas ar savām mantām.
2) Man nav milzīgs dzīvoklis. Līdz ar to nav tik daudz darba. Pāris reizes nedēļā pa 3h un stunda ikdienā - viss tīrs. Gludināšana gan ir cietusi. Man galīgi slinkums stāvēt un gludināt pēc tam, kad viss pārējais izdarīts. Labprātāk pasēžu pie datora, paskatos filmu vai kaut vai guļu vannā un lakoju nagus.

Es arī pilnīgi neko negludinu. Uzreiz cenšos izņemt no žāvētāja un tādas siltas vēl smuki salocīt. Protams, pirms vilkšanas mugurā šo to vajag pārgludināt.. bet lai es ietu vienkārši kaudzēm gludināt. Tik lieks un garlaicīgs darbs, kurš prasa pārāk daudz laika. Tas laikam ir kaut kāds pieradums, jo mana mamma visu dzīvi ir gludinājusi un turpina to darīt vēljoprojām. Vienīgais ar gadiem viņai paskaidroju lai beidz tērēt laiku gludinot virtuves dvieļus, parastos dvieļus un gultasveļu.

Izgludinu vien to, ko nevar gludināt

ko nevar NEgludināt :D :D

es nekad neesmu gludinājusi , nopietni kāda to dara ? :D :D ja nu ir kas guldināms, tad tikai pirms vilkšanas ...

chloe_, es jau sen kā negludinu :D Bet man tas nekad nav paticis. Izgludinu vien to, ko nevar gludināt, un tikai pirms mugurā vilkšanas.

Meitenes,liels paldies,jūsu vārdi iedvesmo. Un laikam tas man bija vajadzīgs,motivācija. Savādāk,man tiešām rokas nolaižas,drēbju kaudze stāv negludināta,jo vnk nav laika to izdarīt,pa dienu ar mazo kopā neguļu,jo gribas padarīt mājas darbus.. gribas tik daudz oo izdarīt,bet nevar paspēt..

chloe_, padomā globālāk! Vēl nesen jūs noteikti bijāt saskanīgs pāris, izlēmāt par bērniņu, droši vien taču mīlējāt viens otru?! Tagad ir būtisks apstāklis, kas mainījis jūsu dzīvi, un ir jādod sev laiks tam pielāgoties! Meklē risinājumu, nevis šķiries, jo tas šķiet visātrākais risinājums. Saproti, ka otrs cilvēks tā nerīkojas bez iemesla, pat ja viņam nav izskaidrojuma savai rīcībai.
Es arī, godīgi sakot, reizēm iedomājos par šķiršanos, jo iekšā bija tik daudz aizvainojuma, vilšanās sevī kā mātē un vīrā, ka viņš nav kaut kāds ideālais manis iedomātais tēvs, kurš uzreiz mainīs piekakāto pamperu, ienācis pa durvīm. Es nevaru izmainīt viņa būtību, bet varu mainīt savu attieksmi pret situāciju, varu izteikt savas vēlmes vīram, un reizēm es patiešām tieku sadzirdēta :D

Es arī teiktu, ka attiecības ir vienkārši savādākas. Man arī nav neviena kam bērnu uzticēt ikdienā. Visu dienu esmu viena pati ar viņu. Manējais, atbraucot mājās, tāpat bieži vien turpina strādāt pie datora un tas laiciņš ko viņš man dienā var iedot atpūsties ir kādas 2-3h pašā vakarā. Tad parasti to laiku izmantoju darot to kas pašai liekas nepieciešamāks. Zīle, starpcitu man arī bērns guļ visu nakti, nu, ne no 21:00 - 8:00, bet savas 6-7h noguļ gan. Tā kā man arī ir paveicies un pa nakti normāli izguļos. Līdz ar to pa dienu neesmu nogurusi un varu paspēt arī visu ko citu sadarīt kamēr bērns guļ.
Chloe_, tā varētu būt, ka tavs vīrietis jūtas atstumts un tāpēc īgņojas un purpina uz tevi. Tā, manuprāt, notiek ar visiem pāriem kādā brīdī. Lai arī manējais saprot, ka bērnam es esmu vajadzīga vairāk tik un tā var redzēt, ka viņam pietrūkst daudz kas no tā ko darījām agrāk. Manuprāt, ir svarīgi vīrietim paskaidrot, ka arī tev viņš vēljoprojām ir tikpat svarīgs un arī tu gribētu ar viņu pabūt divatā un darīt visas lietas, kuras mēdzāt darīt pirms bērniņa ienākšanas jūsu dzīvē. Varbūt viņš vienkārši nesaprot to, ka tu vēljoprojām viņu mīli, bet tev vienkārši nepietiek spēka savu mīlestību izdalīt uz diviem?! Jāsaprot, ka īpaši pirmajā mazuļa dzīves gadā mazajam tava uzmanība un mīlestība ir nepieciešama daudz vairāk nekā viņam.. ar to vienkārši jāsamierinās un nāks labāki laiki, kad mazais skraidīs un ņemsies arī pats savā nodabā. :)

A, ja tev ir iespēja atstāt mazo pie saviem vai vīra vecākiem, tad noteikti izmanto iespēju. Noteikti ir grūti, man arī būtu grūti, bet sarunā, ka ja mazais raud un viņi netiek ar viņu galā lai obligāti zvana uzreiz tev, nevis raudina lai tikai neizbojātu jūsu ieceres. Ja arī izbojās jums tos plānus, tad nākamreiz jutīsies drošāk bērnu atstājot pie kāda cita, jo zināsi, ka ar viņu viss ir labi, ja jau telefons nezvana. ;-)

piekrītu, ka tas ir atkarīgs no dažādām lietām ....

laikam šķiet ka kārtība dvēselē sākas ar kārtību mājās ....

Jā, tev arī taisnība. Bet man pie tā stāvokļa un emocijām, ko izjutu tobrīd,roka necēlās vēl kārtot māju, jo vienīgā vēlēšanās bija nolīst kaut kur vienai un tad jau darīt, ko sirds kāro - gulēt, iepirkties, lasīt utt. u.tml. Katrā ziņā man tas nebija tas moments, kad kārtību dvēselē varēju ieviest, sakārtojot māju.

Mājasdarbi pie kājas, ja dvēselē bardaks.

ehh... nekad nedomāju , ka es tā teikšu , bet man laikam šķiet ka kārtība dvēselē sākas ar kārtību mājās ....

chloe_,

Nea, nebija, jo bieži devu tētim bērnu, pati biju atpūtusies un laimīga. Līdz sagājām atkal kopā. Varu pat teikt, ka šis laiks bija svētīgs, jo sakārtoju sevi, savu galvu, uzlabojās attiecības arī ar bērnu, jo līdz tam sīkulim neko citu nevajadzēja, kā tikai tēti. Tagad viss forši. Tev vnk vajag pārciest šo periodu, nekas cits te nelīdzēs. Un guli kopā ar bērnu. Mājasdarbi pie kājas, ja dvēselē bardaks.

kā man te teica reiz, tu takš esi nobesījusies mājās sēžot ! :D es domāju, ka ar tevi ir līdzīgi ....

par mūsu attiecībām , tās nav palikušas ne labākas , ne sliktākas , bet kā meitenes saka - savādākas.

Laikam jau mana sāls ir tajā , ka es sākumā pret visu attiecos savādāk , es negaidīju kaut kādu palīdzību , jo uzskau, ka bērns un virtuve ir sievietes lietas , es taču neiešu skrūvēt un labot krānus ( kaut arī es to pati varu ) nu līdzīgi ar bērnu , pirmsjā gadā es uz rokas pirktiem varu saskaitīt , kad vīrs baroja meitu , tagad jau kopā koletes ēd pie tv :D , vīrs nemaina pamperus , gandrīz 2 gadu laikā tās ir bijušas kaut kādas 15x, varbūt....
daudzas ir sajūsmā par bērna pirmo gadu ,nu nezinu , man tas sajūsu neraisīja , bet ar nepacietību gaidīju vecumu ap 2 gadi un viss foršākais man šķiet ir 3+ ....

bet es ar vien vairāk sastopos ar frāzi , ka es nezinu, kas ir mazs bērns , jo neesmu celusies naktīs , tāpat mans bērns neceļas arī 6-os , pašā sakumā it kā cēlās , bet šķiet saprata , ka visi tāpat guļ ....

Tāpat, man nav kaut kādas paranojas atstāt bērnu , piemēram, savai mammai , ja jau mani izaudzināja arī manam bērnam nekas nenotiks, nu un kas tad viņam var notikt , man jau šķiet ka bērni tāpat vien nekašķerjas it īpaši maziņi .... galvenais , lai dupsis saus , puncis pilns , ir silti un kāds izklaidē ....

Bet nebija grūti vienai ar maziņo?

Jā, man pirmais gads arī bija ļoti grūts. Uz beigām jau ciemos nāca tarakāni. Pēdējie bija tik lieli, ka izšķīrāmies. Atsāku strādāt, sakopos, izgāju cilvēkos un aizsūtīju savus tarakānus trimdā:-D

Pirmais gads ir visgrūtākais un pārbaudījums abiem. Negulētas naktis un pastāvīgs nogurums ar visam no tā izrietošajām sekām. Izņēmums ir Wee mazā:-D
Tāpec ieteiktu jums abiem saņemties, izrunāties un pārdzīvot šo posmu.